Sūdzība Eiropas Komisijai

1. Sūdzības iesniedzējs iesniedza Eiropas Komisijai “sūdzību par pārkāpumu”, lūdzot tai veikt pasākumus pret Dāniju kā ES līgumu sargātāju [1]. Viņš apgalvoja, ka Dānijas nodokļu noteikumi paredz mazāk labvēlīgu režīmu peļņai no parādiem/prasībām ārvalstu valūtā salīdzinājumā ar parādiem/prasībām Dānijas kronās un ka tas pārkāpj kapitāla brīvas aprites principu [2] Eiropas Savienībā.

2. Komisija sazinājās ar Dānijas iestādēm, informējot tās par savu sākotnējo analīzi. Analīze liecināja, ka varētu būt ES noteikumu pārkāpums, kā norādījis sūdzības iesniedzējs.

3. Pēc tam, kad Komisija bija sazinājusies ar Dānijas iestādēm un izskatījusi šo jautājumu, tā galīgajā analīzē secināja, ka Dānijas nodokļu noteikumi nav pretrunā ES noteikumiem.

4. Nebūdams apmierināts ar to, kā Komisija izskatīja sūdzību par pārkāpumu, sūdzības iesniedzējs vēlreiz vērsās pie Komisijas. Viņš apgalvoja, ka Komisijas sākotnējā analīzē galvenā uzmanība tika pievērsta kapitāla brīvas aprites principam, savukārt tās galīgajā analīzē galvenā uzmanība tika pievērsta nediskriminācijas principam. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka šīs izmaiņas ir nepareizas, un viņam bija aizdomas, ka Komisija ir mainījusi juridisko fokusu, vienkārši lai izvairītos no nepieciešamības rīkoties. Viņš uzskatīja, ka Komisija ir acīmredzami pārsniegusi savu rīcības brīvību. Sūdzības iesniedzējs arī apstrīdēja to, ka Komisija, izskatot viņa sūdzību par pārkāpumu, nav ievērojusi noteiktus termiņus.

Eiropas Komisijas atbilde sūdzības iesniedzējam

5. Komisija atbildēja, ka tā saglabā savu galīgo analīzi par sūdzībā par pārkāpumu ietvertajiem jautājumiem. Attiecībā uz dažu termiņu neievērošanu tas atsaucās uz iekšējo resursu problēmām.

6. Sūdzības iesniedzējs joprojām bija neapmierināts ar Komisijas atbildi un tāpēc vērsās pie ombuda. Viņš apgalvoja, ka 1) Komisija savā analīzē ir mainījusi juridisko fokusu, vienkārši lai izvairītos no prasības celšanas pret Dāniju, 2) ka tā ir acīmredzami pārkāpusi savu rīcības brīvību un 3) ka Komisija bez pamatota iemesla nav ievērojusi noteiktus termiņus, izskatot viņa sūdzību par pārkāpumu.

Eiropas Ombuda konstatējumi

7. Komisija ir atbildīga par to, lai dalībvalstis efektīvi piemērotu, īstenotu un izpildītu ES tiesību aktus [3]. Ja dalībvalsts nepilda kādu no ES Līgumos noteiktajiem pienākumiem, Komisija var veikt pasākumus (pārkāpuma procedūru), lai izbeigtu šo pārkāpumu. Komisijai ir plaša rīcības brīvība, lemjot par to, vai un kad sākt pārkāpuma procedūru pret dalībvalsti [4].

8. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam izsaka pirmo nopietno apgalvojumu. Sūdzības iesniedzējs būtībā apgalvo, ka tad, kad Komisija izbeidza izskatīt sūdzību par pārkāpumu, tā nestāstīja patiesību un rīkojās negodprātīgi. Tomēr sūdzības iesniedzējs nesniedza pierādījumus, kas pamatotu šādu apgalvojumu.

9. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja otro problēmu ombude uzskata, ka sūdzības iesniedzēja neapmierinātība ir saprotama. Sākotnēji šķita, ka Komisija piekrīt viņa juridiskajam viedoklim, bet vēlāk to nepieņēma. Tomēr tas pats par sevi nav administratīvas kļūmes gadījums, kad Komisija maina savu juridisko ievirzi, izskatot sūdzību par pārkāpumu, ar nosacījumu, ka tās galīgais novērtējums ir iekšēji konsekvents un racionāls iespējamās juridiskās interpretācijas robežās. Izskatījis Komisijas galīgo novērtējumu par sūdzības iesniedzēja sūdzību par pārkāpumu, ombuds uzskata, ka novērtējums atbilst šiem standartiem.

10. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja trešajām bažām par piemērojamo termiņu neievērošanu Komisija nav noliegusi, ka ir notikusi kavēšanās (bet tā minēja resursu problēmas). Tādējādi detalizētākas izmeklēšanas par šo jautājumu mērķis būtu potenciāli konstatēt administratīvu kļūmi attiecībā uz jau pabeigtas sūdzības par pārkāpumu procesuālo aspektu, kas neietekmē šīs sūdzības iznākumu pēc būtības. Tomēr šīs lietas fakti notika laikā, kad ombuds pēc savas iniciatīvas veica izmeklēšanu, kurā cita starpā Komisija savlaicīgi izskatīja sūdzības par pārkāpumiem. Ombuds ierosināja sistēmiskus uzlabojumus [5], un Komisija tos lielā mērā ir pieņēmusi. Tāpēc ombude uzskata, ka turpmāka izmeklēšana par šo lietas aspektu neatbilstu attiecīgajam mērķim.

11. Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes [6], kas atbilstu sūdzības iesniedzēja pirmajām divām bažām, un secina, ka turpmāka izmeklēšana par trešo problēmu nebūtu lietderīga.

Tina Nilsson

Izmeklēšanas vadītājs - 4. nodaļa

Strasbūrā, 2018. gada 25. oktobrī

[1] Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pants (https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:12016E258)

[2] Par to sk., piemēram, http://www.europarl.europa.eu/factsheets/en/sheet/39/free-movement-of-capital.

[3] Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punkts un Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pants.

[4] Tiesas 1989. gada 6. decembra spriedums Komisija/Grieķija, C-329/88, ECLI:EU:C:1989:618.

[5] Eiropas Ombuda lēmums lietā OI/5/2016/AB https://www.ombudsman.europa.eu/en/decision/en/83646

[6] Šī sūdzība ir izskatīta, izskatot deleģētās lietas saskaņā ar 11. pantu Eiropas Ombuda lēmumā, ar ko pieņem īstenošanas noteikumus.