Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzības iesniedzējs ir Eiropas Parlamenta darbinieks, kurš bija neapmierināts ar ikgadējo “personāla paaugstināšanas amatā pasākumu”[1] 2015. gadā. 2016. gada jūnijā viņa uzzināja, ka Eiropas Parlaments ir nolēmis piešķirt viņai divus “nopelnu punktus”[2] viņas novērtējuma ietvaros saistībā ar paaugstināšanu amatā.

2. Nebūdams apmierināts ar šo lēmumu, sūdzības iesniedzējs 2016. gada septembrī iesniedza Parlamentam administratīvu sūdzību [3]. Sūdzībā viņa norādīja, ka viņas sniegums iepriekšējos ziņojumos ir novērtēts kā izcils, un sniedza pierādījumus par uzslavu par viņas darbu, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka viņa ir pelnījusi trešo nopelnu punktu.  

3. Parlaments atbildēja uz sūdzības iesniedzēja´s administratīvo sūdzību 2017. gada janvārī. Tā paskaidroja, ka katrai nodaļai vai nodaļai piešķirto punktu skaits ir ierobežots. Līdz ar to ne visi darbinieki, kuru sniegums tiek augstu vērtēts, var saņemt trešo punktu. Sūdzības iesniedzēja un viens no viņas kolēģiem vienā un tajā pašā algas pakāpē bija saņēmuši līdzīgus snieguma novērtējumus, taču viņu nodaļā/nodaļā bija pieejams tikai viens papildu nopelnu punkts. Tā rezultātā Parlaments nolēma piešķirt trešo punktu sūdzības iesniedzējas kolēģei, jo viņa bija vecāka. 

4. Nebūdams apmierināts ar Parliament´s atbildi, sūdzības iesniedzējs 2017. gada aprīlī vērsās pie ombuda.

Izmeklēšana

5. Ombude 2017. gada jūnijā sāka izmeklēšanu par sūdzības iesniedzējas apgalvojumu, ka Eiropas Parlamenta lēmums 2015. gada paaugstināšanas amatā ietvaros piešķirt trešo nopelnu punktu vecākai kolēģei, nevis viņai, ir diskriminācija vecuma dēļ.

6. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma Parlamenta atbildi uz sūdzību un pēc tam sūdzības iesniedzēja komentārus, atbildot uz Parlamenta atbildi.

Ombudam iesniegtie argumenti

7. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Parlaments ir pārkāpis piemērojamos noteikumus [4], kas aizliedz diskrimināciju vecuma dēļ attiecībā uz karjeras virzību. Tāpēc sūdzības iesniedzēja vēlējās, lai Parlaments pārskatītu savu lēmumu un piešķirtu viņai trešo nopelnu punktu 2015. gada personāla paaugstināšanai amatā.

8.  Parlaments apgalvoja, ka, tā kā pieejamo nopelnu punktu skaits ir ierobežots, gadījumos, kad tiek uzskatīts, ka diviem darbiniekiem ir vienādi nopelni, Parlaments var izmantot sekundāros kritērijus, piemēram, vecumu vai darba stāžu pakāpē, lai piešķirtu trešo nopelnu punktu. Tas atbilstot ES judikatūrai [5].

9.  Parlaments uzsvēra, ka šādus sekundāros kritērijus izmanto tikai tad, ja divu darbinieku nopelni ir “faktiski vienādi”. Ja nopelni un algas pakāpe ir vienādi, kā sekundāro kritēriju var izmantot vecumu. Tā paskaidroja, ka vecuma izmantošana par kritēriju var būt pamatota, lai ņemtu vērā ierobežotāku laiku, kas palicis vecākajam darbiniekam karjeras attīstībai [6].

Ombuda novērtējums

10. Parlamentam ir plaša rīcības brīvība [7], novērtējot darbinieku nopelnus saistībā ar paaugstināšanu amatā un līdz ar to lemjot par piešķiramo nopelnu punktu skaitu. Tāpēc ombuda loma šajā lietā ir tikai pārliecināties, ka Parlaments nav pieļāvis acīmredzamu kļūdu un ka tas ir sniedzis pamatotu paskaidrojumu par savu lēmumu nepiešķirt sūdzības iesniedzējam trešo nopelnu punktu. Sūdzības iesniedzēja viedoklis, ka ir notikusi diskriminācija vecuma dēļ, ir saprotams, ja piemērojamos noteikumus [8] lasa atsevišķi. Tomēr ombuds ir pārliecināts, ka Parlamenta sniegtā attiecīgās judikatūras interpretācija ir pareiza. Piemēram, spriedumā lietā 298/81 Tiesa norādīja: “[..] nevar apgalvot, ka būtu nepareizi izmantot rīcības brīvību, ņemot vērā kopā ar citiem faktoriem kandidātu vecumu un viņu darba stāžu pakāpē vai dienestā. Tā kā kandidātu kvalifikācija un nopelni ir vienādi, šie aspekti var pat būt izšķirošs faktors iecēlējinstitūcijas lēmumā.” Tādējādi vecums ir pieņemams pakārtots kritērijs paaugstināšanai amatā, lai nošķirtu divus darbiniekus ar vienādiem nopelniem un atalgojuma pakāpēm. 

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu konstatējumu:

Eiropas Parlaments nav pieļāvis administratīvas kļūmes.

Sūdzības iesniedzējs un Eiropas Parlaments tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2018. gada 24. oktobrī

[1] Saskaņā ar Eiropas Parlamenta iekšējo politiku attiecībā uz paaugstināšanu amatā un karjeras izaugsmi darbinieku sniegumu novērtē katru gadu. Katru gadu ir pieejams ierobežots amata vietu skaits darbinieku paaugstināšanai nākamajā algas pakāpē. Darbinieki, kuriem ir tiesības tikt paaugstinātiem amatā, tiek apsvērti paaugstināšanai amatā, pamatojoties uz ikgadējo novērtējumu.

[2] Šā uzdevuma ietvaros katru gadu tiek novērtēti tās darbinieku nopelni. Ja viņu sniegumu uzskata par apmierinošu, darbiniekiem piešķir no 1 līdz 3 “nopelnu punktiem”. Katrai nodaļai vai nodaļai ir piešķirts ierobežots punktu skaits, un katras nodaļas vai nodaļas vadītājs lemj par to, kā piešķirt šos punktus, pamatojoties uz salīdzinošu nopelnu novērtējumu. Darbinieki, kuru sniegums ir novērtēts kā apmierinošs, saņem vienu vai divus nopelnu punktus. Trešo punktu var piešķirt par izcilu sniegumu.

[3] Pamatojoties uz 90. panta 2. punktu Regulā 31 (EEK), 11 (EAEK), ar kuru nosaka Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, OV 1962, L 45, 1385. lpp.

[4] Jo īpaši Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punkts un 5. panta 5. punkts un Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkts.

[5] Tiesas (otrā palāta) 1989. gada 17. janvāra spriedums Vainker / Eiropas Parlaments, 293/87, ECLI:EU:C:1989:8, 18. punkts; un Tiesas (trešā palāta) 1983. gada 24. marta spriedums Colussi/Eiropas Parlaments, 298/81, ECLI:EU:C:1983:94, 22. punkts.

[6] Pirmās instances tiesas 1996. gada 29. februāra spriedums Lopes/Tiesa, T-280/94, ECLI:EU:T:1996:28, 138. punkts.

[7] Civildienesta tiesas 2012. gada 18. aprīļa spriedums Buxton/Parlaments, F-50/11, ECLI:EU:F:2012:51, 37. punkts.

[8] Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punkts.