Sūdzības iesniedzējs lūdza Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) nodrošināt publisku piekļuvi informācijas apmaiņai ar Eiropas Komisiju par priekšlikumu regulai, lai novērstu un apkarotu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē (CSAM). Sūdzības iesniedzējs arī lūdza piekļuvi e-pastiem, ar kuriem Eiropols apmainījās ar organizāciju, kas strādā, lai apkarotu seksuālu vardarbību pret bērniem tiešsaistē.

Eiropols konstatēja, ka vairāki dokumenti ietilpst pieprasījuma darbības jomā, un piešķīra piekļuvi dažu dokumentu daļām. Atturot piekļuvi pārējiem dokumentiem un dokumentu daļām, tā atsaucās uz izņēmumiem saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem, apgalvojot, ka izpaušana varētu apdraudēt personu privāto dzīvi, sabiedrības drošību, lēmumu pieņemšanas procesu un komerciālo interešu aizsardzību.

Ombuds pārbaudīja dokumentus un uzskatīja, ka ir iespējama turpmāka publiskošana. Viņa lūdza Eiropolu pārskatīt savu iepriekšējo nostāju un piešķirt pēc iespējas plašāku piekļuvi. Viņa arī ierosināja, ka gadījumos, kad Eiropols uzskata, ka piekļuvi nevar piešķirt, tas varētu labāk paskaidrot, kā izpaušana kaitētu aizsargātajām interesēm.

Reaģējot uz to, Eiropols piešķīra plašāku publisku piekļuvi dažiem dokumentiem, kas attiecas uz tā informācijas apmaiņu ar Komisiju un organizāciju. Ombude to vērtēja atzinīgi, bet pauda nožēlu, ka Eiropols neizmantoja iespēju labāk izskaidrot, kāpēc nevarēja piešķirt pilnīgu piekļuvi. Viņa slēdza izmeklēšanu, secinot, ka Eiropols ir daļēji pieņēmis viņas risinājuma priekšlikumu.