Sūdzības iesniedzējs, žurnālists, lūdza Eiropas Komisiju piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem par cilvēktiesību uzraudzību attiecībā uz ES darbībām Lībijā. Komisija konstatēja, ka seši dokumenti ietilpst pieprasījuma darbības jomā. Tā nodrošināja piekļuvi daļai no identificētajiem dokumentiem un atteica piekļuvi pārējiem dokumentiem. To darot, tā atsaucās uz izņēmumiem saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem, galvenokārt apgalvojot, ka publiskošana varētu apdraudēt sabiedrības drošības aizsardzību.

Pamatojoties uz izmeklēšanu un dokumentu pārbaudi, ombuds konstatēja, ka Komisijai nav pamata aizklāt būtisku tās aizklātās informācijas daļu. Lai novērstu šo administratīvo kļūmi, viņa ieteica Komisijai apsvērt plašākas piekļuves piešķiršanu attiecīgajiem dokumentiem. Ombuds arī konstatēja, ka Komisija nav identificējusi visus attiecīgos dokumentus, kas ietilpst sūdzības iesniedzēja pieprasījuma darbības jomā. Lai to risinātu, viņa ieteica Komisijai veikt jaunu dokumentu meklēšanu un novērtēt, vai tā varētu piešķirt piekļuvi tās identificētajiem papildu dokumentiem.

Atbildot uz to, Komisija veica atkārtotu meklēšanu, bet neidentificēja papildu dokumentus, jo uzskatīja, ka ombuda minētie ziņojumi pēc būtības nav ietverti pieprasījumā. Tā arī apgalvoja, ka jau ir piešķirta visplašākā iespējamā piekļuve tās identificētajiem dokumentiem, un piebilda, ka (plašāka) daļēja piekļuve radītu nesamērīgu administratīvo slogu.

Ombuds uzskatīja, ka Komisijas interpretācija par pieprasījuma darbības jomu ir nepamatoti ierobežojoša. Viņa arī nebija pārliecināta, ka turpmāka piekļuve identificētajiem dokumentiem netiks piešķirta, un uzskatīja par nepamatotu argumentu, ka šāda rīcība radītu nesamērīgu administratīvo slogu.

Tāpēc ombude slēdza lietu, apstiprinot savu konstatējumu par administratīvu kļūmi un nākot klajā ar ierosinājumu.