Lieta attiecās uz to, kā Eiropas Komisija nodrošina pamattiesību ievērošanu saistībā ar ES līdzekļiem, kas Grieķijai piešķirti robežu pārvaldībai. Sūdzības iesniedzēji, vairākas nevalstiskās organizācijas, pauda bažas par to, ka Komisija nav efektīvi uzraudzījusi un novērtējusi ES finansētās robežu pārvaldības darbības, ņemot vērā pastāvīgos apgalvojumus par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko izdarījušas Grieķijas iestādes.

Izmeklēšanā tika konstatētas jomas, kurās Komisijai būtu jāpievēršas, lai uzlabotu to, kā tā uzrauga un nodrošina pamattiesību ievērošanu šajā jomā. Tomēr, tā kā Komisija pašlaik veic savu novērtējumu par vienu no atsevišķiem iespējamiem pamattiesību pārkāpumu gadījumiem, kas izvirzīti šajā izmeklēšanā, un novērtēs arī Grieķijas izdevumus saskaņā ar attiecīgo programmu, ombude lietu slēdza, konstatējot, ka turpmākas izmeklēšanas nav pamatotas. Tomēr viņa sniedza dažus ierosinājumus Komisijai, lai risinātu izmeklēšanas gaitā konstatētās problēmas.

Jo īpaši ombude mudināja Komisiju ieviest pamatnostādnes pamattiesību ievērošanas novērtēšanai visā programmas īstenošanas laikā, jo īpaši attiecībā uz saistīto “veicinošo nosacījumu” piekļuvei līdzekļiem. Šo pamatnostādņu ietvaros Komisijai būtu jānosaka kritēriji, lai noteiktu, kādos apstākļos tā ieturēs vai apturēs ES līdzekļus par pamattiesību un ar tām saistītā finansēšanas nosacījuma neievērošanu, un jāpublicē šie kritēriji. Izvērtējot ticamas sūdzības par pamattiesību pārkāpumiem un Grieķijas vispārējo programmu, Komisijai būtu jāapsver, vai Grieķija joprojām izpilda pamattiesību nosacījumu saistībā ar attiecīgajiem līdzekļiem. Ombuds arī nāca klajā ar ierosinājumiem par uzraudzības procesa pārredzamību un pasākumiem pilsoniskās sabiedrības iesaistes stiprināšanai.