Ombuds pēc savas iniciatīvas veica izmeklēšanu par to, kā Eiropas Parlaments, ES Padome un Eiropas Komisija izskata pieprasījumus par publisku piekļuvi leģislatīviem dokumentiem, uz kuriem attiecas stingrāki pārredzamības pienākumi. Izmeklēšanas mērķis bija veikt sistēmisku novērtējumu, bet tajā galvenā uzmanība tika pievērsta pieprasījumiem par publisku piekļuvi saistībā ar trim nesen pieņemtiem tiesību aktiem.

Ombude konstatēja, ka Parlaments šīs izmeklēšanas ietvaros ir saņēmis pārāk maz pieprasījumu par publisku piekļuvi, lai viņa varētu izdarīt secinājumus par savu praksi.

Attiecībā uz Padomi un Komisiju izmeklēšana parādīja, ka, iesniedzot pieprasījumus, abas iestādes atklāja lielu daudzumu leģislatīvu dokumentu. Tomēr daudzos gadījumos tās turpināja pārāk plaši piemērot izņēmumus attiecībā uz piekļuvi saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem. Konkrētāk, tās nesniedz konkrētus pierādījumus par faktiskajiem riskiem, ko radītu pieprasīto leģislatīvo dokumentu publiskošana.

Ombuds arī konstatēja, ka Komisija joprojām ievērojami kavējas ar publiskās piekļuves pieprasījumu izskatīšanu, tostarp attiecībā uz leģislatīviem dokumentiem. Par to ombuds jau ir sagatavojis īpašu ziņojumu Eiropas Parlamentam, un tajā ir atkārtoti uzsvērtas šīs kavēšanās nopietnās sekas attiecībā uz leģislatīviem dokumentiem.

Ombude slēdza izmeklēšanu, izklāstot savus konstatējumus un atkārtojot savu nostāju, ka iestādēm ir pilnībā jāīsteno ES judikatūra par publisku piekļuvi leģislatīviem dokumentiem. Lai palīdzētu iestādēm uzlabot savu praksi, ombuds nāca klajā ar vairākiem ierosinājumiem.