Sūdzība attiecās uz lēmumu pieņemšanas procesu ES Padomē, kura rezultātā tika pieņemtas ikgadējās regulas, ar ko nosaka konkrētu zivju krājumu kopējo pieļaujamo nozveju (KPN).

Sūdzības iesniedzējs pauda bažas par to, ka Padome a) nav reģistrējusi dalībvalstu valdību nostājas, kas paustas Padomes sagatavošanas struktūrās vai Ministru padomes sanāksmēs, b) nav nodrošinājusi savlaicīgu piekļuvi leģislatīviem dokumentiem proaktīvi un pēc pieprasījuma un c) ir ieviesusi nepilnīgu un neapmierinošu dokumentu reģistru.

Ombuds uzskatīja, ka, tā kā attiecīgie dokumenti ir “likumdošanas dokumenti” un ietver “vides informāciju”, , būtu jāpiešķir plašāka un savlaicīgāka piekļuve. Tāpēc ombude ieteica Padomei proaktīvi darīt pieejamus dokumentus, kas saistīti ar KPN regulas pieņemšanu, brīdī, kad tos izplata dalībvalstīm, vai iespējami drīz pēc tam.

Padome izvēlējās neievērot ombuda ieteikumu. Tāpēc ombude apstiprināja savu konstatējumu par administratīvu kļūmi, paužot vilšanos par to, ka Padome nav ņēmusi vērā viņas ieteikumu.