• Iesniegt sūdzību
  • Pieprasīt informāciju
60th Rome Treaty anniversaryTava Eiropa - Portāls sadarbībai ar Eiropas un valsts informācijas dienestiem tiešsaistē

Lēmums, ko pieņēmis Eiropas Ombuds attiecībā uz iesniegumu par publisku piekļuvi dokumentiem un informācijas pieprasījumu izskatīšanas iekšējām procedūrām

Pieejamās valodas  :  bg.es.cs.da.de.et.el.en.fr.ga.hr.it.lv.lt.hu.mt.nl.pl.pt.ro.sk.sl.fi.sv

Šajā lēmumā izklāstītās procedūras ir paredzētas, lai, izskatot iesniegumus par publisku piekļuvi dokumentiem un informācijas pieprasījumus, Ombuds piemērotu augstākos pārredzamības un efektivitātes standartus.

Iesniegumus par publisku piekļuvi Eiropas Ombuda biroja rīcībā esošajiem dokumentiem izskata saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001[1], ievērojot Eiropas Ombuda statūtus[2].

Šo lēmumu piemēro arī informācijas pieprasījumiem, kurus ir saņēmis Ombuda birojs.

Ombuds ir pieņēmis šādas iekšējās procedūras:

1. pants. Iesniegumu par publisku piekļuvi dokumentiem un informācijas pieprasījumu saņemšana

1.1. Galvenais dienests, kurš pārzina iesniegumus par publisku piekļuvi dokumentiem un informācijas pieprasījumus, ir par to atbildīgā nodaļa.

1.2. Ikviena persona, kas Ombuda birojā saņem iesniegumu par publisku piekļuvi dokumentiem, to ātri nosūta atbildīgajai nodaļai, kurā tos reģistrē un izskata.

1.3. Ikviena persona, kas Ombuda birojā saņem informācijas rakstveida pieprasījumu, uz to reaģē pati un ātri. Ja tas nav iespējams, informācijas pieprasījumu nosūta atbildīgajai nodaļai.

2. pants. Iesniegumi par publisku piekļuvi dokumentiem

2.1. Iesniegumus par publisku piekļuvi dokumentiem izskata saskaņā ar procesuāliem noteikumiem[3], kas ir izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1049/2001 6.–10. pantā. Šajos noteikumos ir ietvertas iesnieguma iesniedzēja tiesības iesniegt atkārtotu iesniegumu[4], ja viņa iepriekšējais iesniegums ir noraidīts pilnībā vai daļēji vai noteiktajā termiņā atbilde nav sniegta.

2.2. Lēmumus par sākotnējiem iesniegumiem pieņem atbildīgās nodaļas vadītājs. Lēmumā vai nu pilnībā, vai nu daļēji noraidīt sākotnējo iesniegumu par publisku piekļuvi pieprasītajam(-iem) dokumentam(-iem) sniedz pamatojumu un informē iesnieguma iesniedzēju par tiesībām iesniegt atkārtotu iesniegumu.

2.3. Lēmumus par atkārotiem iesniegumiem pieņem ģenerālsekretārs. Lēmumā vai nu pilnībā, vai daļēji noraidīt atkārtotu iesniegumu par publisku piekļuvi pieprasītajam(-iem) dokumentam(-iem) sniedz pamatojumu un informē iesnieguma iesniedzēju par tiesībām ar prasības pieteikumu vērsties Eiropas Savienības Tiesā, kā tas ir paredzēts attiecīgajās Līguma par Eiropas Savienības darbību normās.

2.4. Iesniegumos par publisku piekļuvi dokumentiem izteikto lūgumu apmierina, izņemot gadījumus, kad ir jāaizsargā noteiktas publiskās vai privātās intereses, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. pantā paredzētās atkāpes.

2.5. Gadījumos, kad iesniegums par publisku piekļuvi dokumentiem attiecas uz dokumentu, kurš ir iegūts izmeklēšanas gaitā no kādas fiziskas vai juridiskas personas, ES iestādes vai dalībvalsts un attiecībā uz kuru ir jāievēro konfidencialitātes prasība, saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtiem tiek pieņemts, ka šāda dokumenta saturu nevienam neizpauž[5].

2.6. Šajos gadījumos, lai nodrošinātu pārredzamību, Ombuds var sazināties ar personu, ES iestādi vai dalībvalsti, kas izsniegusi dokumentu, lai noskaidrotu, vai konfidencialitāti var neievērot un dokumentu drīkst nodot atklātībai.

3. pants. Personas dati

3.1. Gadījumos, kad dokuments, attiecībā uz kuru ir saņemts iesniegums par publisku piekļuvi, satur personas datus, kas ir definēti Datu aizsardzības regulā[6], šādus personas datus apstrādā saskaņā ar šīs regulas normām.

3.2. Pārredzamības nolūkā Ombuda darbinieku identitātes, ja tās tiek minētas, viņiem pildot profesionālus pienākumus, parasti atklāj, ja vien nepastāv pamatoti iemesli to nedarīt.

4. pants. Informācijas pieprasījumi

4.1. Informācijas pieprasījumus izskata, cik vien ātri iespējams, taču jebkurā gadījumā — 15 darba dienu laikā.

4.2. Ikvienu lēmumu noraidīt informācijas pieprasījumus pamato[7], un tajā iekļauj informāciju pieprasījuma iesniedzējam par tiesībām prasīt šā lēmuma pārskatīšanu.

4.3. Pēc tam, kad ir saņemts pārskatīšanas pieprasījums, ģenerālsekretārs lēmumu par informācijas pieprasījuma noraidīšanu pārskata. Lēmumus par informācijas pieprasījumu noraidīšanu pārskata, cik vien ātri iespējams, taču jebkurā gadījumā — 15 darba dienu laikā.

5. pants. Pieņemšana un stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Līdz ar šā lēmuma spēkā stāšanos tiek atcelts Ombuda 2014. gada 26. maija lēmums, ar ko tiek pieņemtas iesniegumu par publisko piekļuvi dokumentiem un informācijas pieprasījumu izskatīšanas iekšējās procedūras.

Strasbūrā, 01/09/2016

Emily O'Reilly

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

[2] Eiropas Parlamenta Lēmums par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi un ko Parlaments pieņēma 1994. gada 9. martā (OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp.), un ko grozīja ar tā 2002. gada 14. marta lēmumu (OV L 92, 9.4.2002., 13. lpp.) un 2008. gada 18. jūnija lēmumu (OV L 189, 17.7.2008., 25. lpp.)

[3] Vārds „procesuāls“ attiecas arī uz noteiktiem ierobežojumiem laikā, piekļuves veidu un pārskatīšanas tiesībām.

[4] „Atkārtots iesniegums“ ir jēdziens, kas Regulā (EK) Nr. 1049/2001 apzīmē pārskatīšanas tiesības.

[5] Ombuds uzskata, ka šā lēmuma 2.5. punkts attiecas uz šādiem dokumentiem: 1. slepeniem dokumentiem, kas ir definēti Regulas (EK) 1049/2001 9. pantā un kurus ir izdevušas ES iestādes; 2. dokumentiem, kas ir iegūti no ES iestādēm ar nosacījumu, ka tiks ievērota konfidencialitātes prasība, tostarp dokumentiem, kas iegūti pēc pārbaudes; 3. dokumentiem, kas saskaņā ar tiesību aktiem klasificēti kā slepeni un kurus izsniegusi dalībvalsts; 4. pierādījumiem, kas ir iegūti kā konfidenciāla liecība no ES ierēdņiem vai citiem darbiniekiem; 5. dokumentiem, kas iegūti no sūdzības iesniedzēja vai trešās personas un kurus, lai aizsargātu sūdzības iesniedzēja vai trešās personas leģitīmās intereses, Ombuds vai nu pēc sūdzības iesniedzēja, vai attiecīgās trešās puses pieprasījuma, vai arī pēc Ombuda paša ierosmes klasificē kā konfidenciālus.

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L8 12.1.2001., 1. lpp.).

[7] Iemesli, kuru dēļ informācijas pieprasījumus noraida, cita starpā var būt konfidencialitāte, profesionālais noslēpums vai pienākums nenodarīt kaitējumu sūdzības iesniedzējam vai ikvienai citai personai.