Norite pateikti skundą dėl ES institucijos ar įstaigos?

Eiropas Ombuds — sabiedriskā apspriešana - Likumdošanas darba pārredzamība Padomes darba sagatavošanas struktūrās

Pamatinformācija

Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, un lēmumi ir jāpieņem pēc iespējas atklātāk.

Eiropas Ombuds 2017. gada 10. martā uzsāka stratēģisku izmeklēšanu, koncentrējot uzmanību uz likumdošanas apspriešanas pārredzamību ES Padomes, kas ir viens no diviem ES likumdevējiem, darba sagatavošanas struktūrās.

Izmeklēšanā netiek izskatīts, kā Padome organizē darba sagatavošanas apspriedes, kuru rezultātā pieņem tās oficiālās nostājas attiecībā uz ES tiesību aktiem, kā arī tajā netiek aplūkots kāds konkrēts tiesību akta priekšlikums. Izmeklēšanā izskata, kā Padomes Ģenerālsekretariāts (PĢS) administratīvi atbalsta lēmumu pieņemšanas procesu likumdošanas jomā, protokolējot dalībvalstu apspriežu rezultātus darba sagatavošanas struktūrās un reģistrējot, pārvaldot un publicējot saistītos dokumentus.

Pirms Padome pieņem oficiālu nostāju sarunām ar otru likumdevēju, proti, Eiropas Parlamentu, pastāvīgo pārstāvju/pastāvīgo pārstāvju vietnieku līmenī (attiecīgi Coreper II un I) un vairāk nekā 150 komitejās un darba grupās[1], kurās piedalās civildienesta ierēdņi, norisinās darba sagatavošanas apspriedes par tiesību aktu projektiem. Dažos gadījumos vienošanos panāk darba sagatavošanas struktūru līmenī, un pēc tam šo nostāju, par ko panākta vienošanās, ministri bez diskusijām pieņem Padomes līmenī. Pēc tiesību akta galīgās pieņemšanas Padome publisko lielāko daļu likumdošanas lietas, tostarp darba sagatavošanas struktūrās izstrādātos dokumentus.

Ombuda izmeklēšana ietver četras jomas:

  1. leģislatīvu dokumentu pieejamību Padomes dokumentu reģistrā;
  2. Padomes reģistra pilnīgumu;
  3. izstrādes un informācijas atklāšanas prakses konsekvenci darba sagatavošanas struktūrās;
  4. pārredzamību attiecībā uz dalībvalstu nostājām.

Uzaicinājums iesniegt komentārus

Izmeklēšanas ietvaros ombuds pirmām kārtām uzdeva Padomei 14 jautājumus, uz kuriem Padome atbildēja 2017. gada 26. jūlijā[2]. Padome uzskaitīja vairākus uzlabojumus, kas stiprinās sabiedrības iespējas izsekot Padomes lēmumu pieņemšanas procesam un kas ietver i) jaunu sistēmu Padomes dokumentu reģistrēšanai; ii) Eiropas Parlamenta, Komisijas un Padomes kopīgas izstrādes platformas izveides projektu; iii) tehniskus rīkus tādu dokumentu atklāšanas atvieglošanai, kuriem piemērots izplatīšanas ierobežojums ar norādi „LIMITE” (t. i., nav publiskojami); un iv) dažādas iniciatīvas sabiedrības piekļuves atvieglošanai dokumentiem.

Ombuds ir Padomei nosūtījis vēstuli, lai vienotos par 2016. gadā noslēgto likumdošanas lietu pārbaudi. Paralēli ombuds aicina sabiedrību sniegt savu viedokli par stratēģiskajā izmeklēšanā ierosinātajiem jautājumiem. Ombuds aicina jūs sniegt savu viedokli par turpmāk norādītajiem jautājumiem.

I. Informācijas un dokumentu pieejamība

1. Pēc tam, kad Eiropas Komisija iesniedz tiesību akta priekšlikumu, to apspriež vienā vai vairākās Padomes darba grupās. Kādu lietderīgu informāciju varētu sniegt šajā posmā, lai sabiedrība varētu izzināt un izprast diskusiju attīstību?

2. Savā atbildē ombudam Padome apraksta darbības, ko tā pašreiz īsteno, lai tās tīmekļa vietnē būtu vieglāk atrast dokumentus, piemēram, pilnveidojot meklēšanas filtru, nodrošinot piekļuvi dokumentiem ar sanāksmju kalendāra starpniecību un izstrādājot „kopīgu likumdošanas datubāzi”, kura paredzēta Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu[3].

Vai ir vēl citi pasākumi, ko Padome varētu īstenot, lai likumdošanas dokumentus varētu vieglāk atrast?

II. Diskusiju pārredzamība

3. Aprakstiet sarežģījumus, ar kādiem, iespējams, esat saskāries, cenšoties iegūt informāciju vai dokumentus, kas saistīti ar apspriedēm Padomes darba sagatavošanas struktūrās, un jebkādus konkrētus ierosinājumus, lai situāciju uzlabotu.

4. Padomes darba sagatavošanas struktūras var izstrādāt un nodot apritei dažādu veidu dokumentus (procedūru rezultātus, prezidentūras kompromisus, progresa ziņojumus utt.). Vai, jūsuprāt, kādi konkrēti dokumenti ir lietderīgāki par citiem dokumentiem, lai informētu sabiedrību par notiekošajām diskusijām? Lūdzu, paskaidrojiet.

5. Vai esat jebkad iepazinies ar informāciju Padomes publicētā likumdošanas lietā pēc tiesību akta pieņemšanas?

6. Vai, jūsuprāt, uz apspriedēm darba grupās un diskusijām Pastāvīgo pārstāvju komitejā būtu jāattiecina atšķirīgas pārredzamības prasības? Lūdzu, sniedziet īsu pamatojumu savai atbildei.

7. Apspriežu laikā sabiedrībai bez iepriekšējas atļaujas saņemšanas netiek atklāti dokumenti, uz kuriem attiecas izplatīšanas norāde „LIMITE”. Kādus, jūsuprāt, papildu pasākumus varētu īstenot, lai turpmāk reglamentētu un saskaņotu izplatīšanas ierobežojuma norādes „LIMITE” izmantošanu attiecībā uz leģislatīviem dokumentiem?

8. Paturot prātā, ka sarunu laikā delegāciju nostājas var mainīties un ka Padomei ir jāaizsargā sava lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāte, kādā mērā, jūsuprāt, būtu jāprotokolē valstu delegāciju nostājas, ko tās pauž sarunu laikā Padomes darba grupās/Pastāvīgo pārstāvju komitejā? Cik, jūsuprāt, būtu svarīgi uzzināt, kāda ir valsts delegācijas nostāja?

III. Citi jautājumi

9. Norādiet jebkādas citas jomas vai pasākumus, kas, jūsuprāt, ir svarīgi, lai uzlabotu likumdošanas diskusiju pārredzamību Padomes darba sagatavošanas struktūrās. Lūdzu, izsakieties pēc iespējas konkrētāk.

Kā iesniegt komentārus?

Termiņš komentāru iesniegšanai ir 2017. gada 31. decembris.

E-pastā, izmantojot šo veidlapu: http://www.ombudsman.europa.eu/email?to=contactform_email_EO-CouncilConsultation;

vai

nosūtot vēstuli uz adresi: European Ombudsman, 1 avenue du Président Robert Schuman, CS 30403, F - 67001 Strasbourg Cedex, Francija.

Lūdzu, savu komentāru sākumā skaidri norādiet tematu „Padomes apspriešana — OI/2/2017”.

Komentārus var iesniegt jebkurā no 24 ES oficiālajām valodām. Ja iespējams, lūdzu, neatvēliet komentāriem vairāk nekā 10 lappuses, ieskaitot pielikumus, ja tādi ir.

Ombuds visus saņemtos komentārus nosūtīs Padomei. Ombuds arī plāno šos komentārus padarīt pieejamus savā tīmekļa vietnē. Fiziskajām personām, kuras uzskata, ka viņu vārdus un uzvārdus nevajadzētu publicēt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001 par personas datu aizsardzību[4], ir par to jāinformē ombuds.

Ja jums ir nepieciešama papildu informācija, sazinieties ar ombuda stratēģisko izmeklēšanu amatpersonu Alice Bossière (tālr.: +32 22833401).

 

[1] Padomes darba sagatavošanas struktūru detalizēts saraksts ir publicēts attiecīgajā Padomes tīmekļa lapā, kas pieejama visās 24 oficiālajās valodās: http://www.consilium.europa.eu/en/council-eu/preparatory-bodies/.

[2] Skatīt turpmāk ombuda vēstuli un Padomes atbildi.

[3] http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.L_.2016.123.01.0001.01.ENG.

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV, 2001. gads, L 8,1. lpp.). Skatīt arī: http://www.ombudsman.europa.eu/en/resources/dataprotection/home.faces.