Norite pateikti skundą dėl ES institucijos ar įstaigos?

Lēmums lietā 2591/2010/GG - Nespēja pienācīgi veikt pārkāpuma procedūru pret Austriju attiecībā uz Vīnes lidostu

Šī lieta attiecas uz veidu, kādā Eiropas Komisija izskatīja sūdzību, kas tai tika iesniegta 2006. gadā pēc 27 pilsoņu („sūdzības iesniedzēji”) iniciatīvas, kuri cīnījās pret —kā tie uzskatīja — negatīvajām sekām, ko radījusi Vīnes lidostas paplašināšana. Komisija secināja, ka attiecīgie darbi tika izpildīti, neveicot ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN), kas saskaņā ar Direktīvu 85/337/EEK noteikts par obligāti veicamu. Lai labotu šo nepilnību, tā vienojās ar Austrijas valsts iestādēm, ka tās veiks ex post IVN, pēc iespējas sekmīgākā veidā stimulējot ex ante IVN un darot visu, kas nepieciešams, lai varētu veikt pilnīgu attiecīgo projektu ietekmes uz vidi novērtējumu. Galīgais ziņojums par šo procedūru Komisijai tika iesniegts 2011. gada februārī.

Sūdzības iesniedzēji nebija apmierināti ar veidu, kādā tika veikts ex post IVN. Cita starpā tie negatīvi vērtēja to, ka (i) par attiecīgo procedūru atbildīgā iestāde bija tā pati iestāde, kas bija piešķīrusi atļaujas attiecīgo darbu veikšanai un tādējādi nonākusi nepārprotamā interešu konflikta stāvoklī, un ka (ii) tiem nebija piekļuves pārskatīšanas procedūrai, kā noteikts attiecīgajā ES direktīvā.

Sūdzības iesniedzēji vērsās pie Eiropas ombuda 2008. gadā (sūdzība 1532/2008). Izskatot attiecīgo lietu, ombuds nonāca pie secinājuma, ka sūdzības iesniedzēju argumenti par abiem iepriekš minētajiem jautājumiem pirmajā brīdī ir šķietami pamatoti un ka tāpēc tajā brīdī viņš nebija spējīgs spriest, vai Komisija bija nodrošinājusi, ka ex post IVN tika veikts pienācīgā veidā. Tomēr, ņemot vērā, ka procedūra joprojām tika turpināta un Komisija bija apliecinājusi, ka tā pārkāpuma lietu slēgs tikai tad, kad tā būs apmierināta ar Austrijas valsts iestāžu veiktajām darbībām, ombuds uzskatīja, ka attiecīgajā posmā viņam nav jāveic papildu darbības. Tāpēc viņš 2009. gada decembrī slēdza savu izmeklēšanas procedūru, skaidri norādot, ka viņš ir pārliecināts, ka Komisija ņems vērā viņa konstatējumus.

Sūdzības iesniedzēji atkārtoti vērsās pie Eiropas ombuda 2010. gada novembrī (sūdzība 2591/2010). Ombuds sāka otru izmeklēšanu, kuras laikā viņš pārbaudīja Komisijas sākto lietu. Pārbaudē tika konstatēts, ka lietā nav nekāda cita būtiska sarakste starp Komisiju un Austrijas valsts iestādēm attiecībā uz laikposmu, kurā tika veiks ex post IVN. Konkrētāk, lietas materiālos nebija nekādas norādes, kas liecinātu, ka šajā laikposmā izteiktie sūdzības iesniedzēju protesti būtu rakstiskā veidā apspriesti ar Austrijas valsts iestādēm. Tāpat nešķita arī, ka šādu saraksti būtu veicinājis ombuda lēmums par sūdzību 1532/2008. Šajā situācijā ombuds secināja, ka Komisija nebija ņēmusi vērā viņa pirmajā izmeklēšanā gūtos konstatējumus, tāpēc viņš izstrādāja ieteikuma projektu, kurā mudināja Komisiju pārskatīt tās nostāju. Šis ieteikuma projekts bija neveiksmīgs.

Ombuds nolēma, ka šis gadījums ir nožēlojams piemērs situācijai, kurā Komisija (i) nav veikusi atbilstošas korektīvas darbības attiecībā uz skaidru ES tiesību aktu pārkāpumu svarīgā lietā un (ii) ir ignorējusi ombuda ieteikumus. Tāpēc ombuds uzskata, ka ir pamatoti par šo lietu informēt Eiropas Parlamentu. Tādējādi ombuds slēdza izmeklēšanu, iesniedzot Parlamentam īpašu ziņojumu.

This case was closed with a Special Report to the European Parliament (see above links).