• Podnesite pritužbu
  • Zahtjev za informacijama
60th Rome Treaty anniversaryYour Europe - The portal to on-line European and national public services

Eiropas ombudu tīkla reforma

Dostupni jezici: bg.es.cs.da.de.et.el.en.fr.ga.hr.it.lv.lt.hu.mt.nl.pl.pt.ro.sk.sl.fi.sv

Ievads

Eiropas ombudu tīklu (EOT) izveidoja 1996. gadā, lai sekmētu informācijas apmaiņu par ES tiesību aktiem un politiku un dalītos paraugpraksē starp valstu un reģionālajiem ombudiem un līdzīgām Eiropas Savienības dalībvalstu, ES kandidātvalstu un citu Eiropas Ekonomikas zonas valstu struktūrām, kā arī Eiropas ombudu un Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteju.

Visu tīkla locekļu kopīgais mērķis ir aizstāvēt pilsoņu tiesības un nodrošināt, ka sabiedrība saņem pilsoņiem draudzīgus, pārredzamus, ētiskus un atbildīgus valsts pārvaldes pakalpojumus visā Eiropā.

Kopš darba uzsākšanas 2013. gada oktobrī pašreizējā Eiropas ombude Emīlija O'Reilija (Emily O'Reilly) ir sākusi izstrādāt un īstenot vērienīgu reformu programmu, koncentrējoties uz trīs savstarpēji pastiprinošiem mērķiem:

· ietekmi;

· nozīmi;

· redzamību.

Viena no viņas galvenajām prioritātēm turpmākajos gados ir veikt tīkla reformu atbilstoši šiem trīs mērķiem, lai nodrošinātu, ka tīkls, kalpojot Eiropas sabiedrības interesēm, sasniedz pilnu potenciālu. Pēc apspriešanās ar EOT locekļiem, kas notika aptaujas veidā 2014. gadā, diskusijām iepriekšējos tīkla semināros, Eiropas ombuda personāla sniegtās informācijas un pašas Eiropas ombudes veiktās tīkla darbību pārskatīšanas tīkla reformai ir sagatavots priekšlikumu kopums.

Viens no tīkla galvenajiem nolūkiem ir nodrošināt, ka tīkla locekļi ir pilnībā informēti par ES tiesību aktu un politikas attīstību, jo īpaši, ja šī attīstība ir ļoti svarīga viņu darbam valsts un reģionālajā līmenī; veicināt tīkla locekļu piekļuvi ES iestāžu īpašajām zināšanām; sekmēt sadarbību un dialogu starp Eiropas ombudi un citiem tīkla locekļiem, veicot paralēlas izmeklēšanas, paraugprakses apmaiņu un citas iniciatīvas par savstarpējo interešu tematiem.

Tīklam ir izcils potenciāls kļūt par vēl dzīvāku un dinamiskāku apmaiņas un sadarbības forumu, labāk izmantojot esošos saziņas kanālus un koncentrējoties uz atlasītām sabiedrības interešu politikas jomām.

Eiropas ombude vēlas stiprināt savu koordinēšanas lomu tīklā, esot par novatorisku un stratēģisku avotu EOT darbībām savstarpējo interešu jomā. Viņa plāno stiprināt tīkla redzamību un ienest paraugpraksi no valsts un reģionālajām pārvaldēm ES līmenī un otrādi. Viņas regulārā mijiedarbība ar ES lēmumu pieņēmējiem un citām ES ieinteresētajām pusēm ļauj viņai vēl spēcīgāk nekā iepriekš ienest tīkla debatēs Eiropas dimensiju.

Eiropas Ombuda birojā Komunikāciju nodaļas vadītājs turpinās būt atbildīgs par vispārējo tīkla darbību koordinēšanu. Turklāt Sūdzību un izmeklēšanas 1. nodaļas vadītājs koordinēs paralēlās izmeklēšanas un sadarbību ar tīklu juridiskajos jautājumos.

Paralēlās izmeklēšanas

Izcilā tīkla locekļu un Eiropas ombudes sadarbība ievērojami uzlaboja pēc ombudes pašas iniciatīvas veikto izmeklēšanu par Frontex kopīgajām atgriešanas operācijām. Paralēlās izmeklēšanas, ko par šo jautājumu veica vairāki valstu ombudu biroji un Eiropas ombude, parādīja, ka uzlabotai sadarbībai starp tīkla locekļiem savstarpējo interešu jautājumos ir liels potenciāls. Caur tīklu pirmo reizi ir sasniegta šāda sadarbība: tā demonstrē potenciālu veikt vēl vairāk šādu izmeklēšanu.

Eiropas ombude tāpēc ierosina uzlabot tīkla sadarbību, veicot paralēlas izmeklēšanas par jautājumiem, kuros iesaistītas ES un valsts pārvaldes. Izmeklēšanām ir potenciāls ievērojami uzlabot tīkla darbību nozīmi un redzamību sabiedrības interesēs. Lai tas izdotos, būs rūpīgi jāizvēlas izmeklējamie temati. Pēc iespējas varētu saskaņot šo izmeklēšanu uzsākšanu un slēgšanu un ziņošanu par rezultātiem.

Semināri

Tīkla semināriem ir būtiska loma, dodot iespēju tīkla locekļiem apspriest savstarpējo interešu tematus un notikumus, apmainīties pieredzē, attīstīt sadarbību ar ES iestādēm un citam ar citu, kā arī demonstrēt EOT pievienoto vērtību Eiropas sabiedrībai.

Lai uzlabotu tīkla redzamību vispārējai sabiedrībai, ES lēmumu pieņēmējiem un citām ieinteresētajām pusēm un stiprinātu mijiedarbību starp tīkla locekļiem un ES iestādēm, Eiropas ombude ierosina reformēt un modernizēt tīkla seminārus.

Valsts, reģionālie un sadarbības semināri vairs nenotiks reizi divos gados, jo no 2016. gada Eiropas ombuds organizēs vienu semināru gadā Briselē. Tas būs atvērts visiem ieinteresētajiem tīkla locekļiem. Šie semināri būs koncentrēti uz piemērotiem sabiedrības interešu tematiem ES un valsts līmenim, piemēram, paralēlo izmeklēšanu kontekstā. ES iestādes un citas Briselē bāzētas ieinteresētās puses, piemēram, ES jumta organizācijas, būs aicinātas aktīvāk iesaistīties semināros, lai veicinātu paraugprakses apmaiņu visā Eiropā.

Seminārus straumēs tiešsaistē, lai dotu iespēju sabiedrībai un tīkla locekļiem visā Eiropā sekot līdzi pasākuma norisei. Tematus izvēlēsies tā, lai piesaistītu arī žurnālistu un citu izplatītāju uzmanību ar mērķi uzlabot EOT redzamību.

Tā vietā, lai publicētu pasākuma norisi drukātā formātā nākamajos mēnešos pēc pasākuma, tiešsaistē būs pieejami video, runas un prezentācijas uzreiz pēc pasākuma. Ārtīkla sadaļa "Pasākumi" būs pieejama sabiedrībai un saturēs publiski pieejamu kalendāru ar visiem pasākumiem, kurus organizē ne tikai EOT, bet arī citi ombudu tīkli un asociācijas.

Semināru uzlabošana ievērojami cels to ietekmi uz vispārējo sabiedrību, tīkla locekļiem un specializētām auditorijām, jo tematus izvēlēsies stratēģiskāk, kā arī būs lielākas iespējas mijiedarboties un diskutēt.

Plānotas sanāksmes

Papildus ikgadējiem tīkla pasākumiem Briselē noderīgas varētu būt turpmākas mijiedarbības starp mazākām ombuda biroju vai lūgumrakstu komiteju grupām, lai apmainītos ar informāciju par paralēlām izmeklēšanām vai citiem savstarpēju interešu tematiem.

Tādējādi Eiropas ombude ierosina izpētīt iespēju organizēt regulāras videokonferences, tīkla seminārus vai citus šādus risinājumus, lai vēl regulārāk pulcinātu kopā tīkla locekļus. Šādas plānotas sanāksmes varētu, piemēram, sastāvēt no paralēlo izmeklēšanu izmeklētājiem, lai apmainītos ar progresa ziņojumiem un saskaņotu saziņas darbības. Pēc ārtīkla izveidošanas varētu to vairāk lietot tieši šādām sanāksmēm, lai dalītos informācijā.

Ar šādu plānotu sanāksmju izstrādi ir potenciāls uzlabot tīkla nozīmi personāla locekļiem visās dalībiestādēs un veicināt sadarbību. Ir arī iespēja tās pielāgot un attīstīt, lai apmierinātu mainīgās vajadzības, radot, attīstot, samazinot vai izjaucot grupas atbilstoši prioritāšu maiņai.

Tīkla informācijas apmaiņa

Tīkla informācijas apmaiņa caur ārtīklu, ombudes Dienas ziņas, EOT biļetens, kā arī semināru publikācijas ir visas tīkla saziņas pamatā. Tomēr tehnoloģijas attīstās, resursi ir nelieli un elektroniskā informācijas apmaiņa arvien vairāk gūst virsroku.

Tāpēc Eiropas ombude ierosina reformēt un modernizēt veidu, kādā tīkla locekļi mijiedarbojas un apmainās ar informāciju, un attiecīgā gadījumā padarīt informāciju publiski pieejamu. Viņa vēlētos arī uzlabot EOT saziņas rīkus, lai dialogs starp EOT locekļiem kļūtu vēl dinamiskās.

Ārtīkls ir galvenais rīks tīkla informācijas apmaiņā, un to modernizēs, lai labāk izmantotu "forumu", piemēram, paralēlo izmeklēšanu vai semināru sagatavošanas kontekstā. Turklāt ārtīklam ilgtermiņā jākļūst par daudz noderīgāku avotu informācijai par attiecīgajiem ES tiesību aktiem, paraugpraksi ombuda birojos un informāciju, kas savākta par savstarpējo interešu tematiem.

Vidējā termiņā ārtīkls pārvērtīsies īstā tīkla tīmekļa vietnē ar publiskām sadaļām un sadaļām, kas aizvien būs rezervētas tīkla locekļiem.

Visplašāk lasītā sadaļa ārtīklā ir "Ziņas". Eiropas Ombuda iestāde uzlabo Dienas ziņu sistēmu, pilnībā to automatizējot. Tas nozīmē, ka visas ziņas, ko no EOT birojiem saņem caur RSS barotnēm, visās pieejamajās valodās automātiski parādīs Dienas ziņās. Savukārt Dienas ziņu abonenti varēs izvēlēties, kurā valodā viņi vēlētos saņemt ziņas un no kurām valstīm un reģioniem.

Ir arī plānots atvērt ārtīkla sadaļu "Ziņas" un ļaut vispārējai sabiedrībai abonēt Dienas ziņas. Arī tas uzlabos tīkla darbību redzamību.

Eiropas ombude arī ierosina dažas reformas attiecībā uz EOT biļetenu. Tā kā modernizētās Dienas ziņas nodrošinās, ka EOT locekļi regulāri saņem jaunākās tematiskās tīkla ziņas, viņa ierosina aizstāt ceturkšņa EOT biļetenu ar gada biļetenu, sākot no 2016. gada. Šis biļetens saturēs ziņojumus par galvenajiem notikumiem tīklā, tostarp paralēlo izmeklēšanu rezultātus, EOT semināru galvenos tematus un citas noderīgas ziņas. To izplatīs elektroniski un padarīs publiski pieejamu.

Vaicājumi par ES tiesību aktiem

Kopš tīkla izveides daudzi ombudu biroji ir Eiropas Ombuda birojam iesnieguši vaicājumus par ES tiesību aktu jautājumiem, kas radušies izmeklēšanas laikā. Caur vaicājumu procedūru, kurā Eiropas ombuds palīdz tīkla locekļiem, iegūstot ekspertu atbildes no ES iestādēm, daudzas valstu un reģionālo ombudu izmeklēšanas ir atrisinājušās tādā veidā, kādā citādi tas nebūtu bijis iespējams.

Tomēr vaicājumu procedūra ir kļuvusi apgrūtinoša un laikietilpīga. Tāpēc Eiropas ombude reformēs procedūru iekšēji, padarot to par ātrgaitas procedūru, lai ātrāk iegūtu rezultātus. Tas nozīmē, ka tīkla biroji var iesniegt vaicājumus tāpat, kā to darīja iepriekš, un būt pārliecināti, ka saņems atbildi laikā, lai izmantotu to savās izmeklēšanās. Tādējādi Eiropas Ombuda birojs savu regulāro mijiedarbību ar ES iestādēm izmantos efektīvākā veidā, lai no tīkla iegūtu apmierinošākus un laicīgākus rezultātus.

Ārtīkla sadaļa "Vaicājumi" paliks pieejama tikai tīkla locekļiem. Atbildes no ES iestādēm uz vaicājumiem par ES tiesību aktiem būs pieejamas visiem tīkla locekļiem. Veiksmīgu vaicājumu piemērus varētu izcelt jaunajā EOT biļetenā.

Padarot procedūru redzamāku un sniedzot vairāk informācijas par tās pozitīvo ietekmi uz tīkla birojiem, var ievērojami uzlabot tās nozīmi ombudiem un lūgumrakstu komitejām.

Līdzdalība Eiropas Komisijas sabiedriskajā apspriešanā par tiesību aktu priekšlikumiem

Eiropas Komisija regulāri rīko sabiedrisko apspriešanos par tās tiesību aktu priekšlikumiem un politikas risinājumiem. Ja jautājuma būtība ir par Eiropas pilsoņu tiesībām, visi ieinteresētie tīkla locekļi var iesniegt kopīgu viedokli, pamatojoties uz locekļu speciālajām zināšanām sūdzību un pilsoņu pausto bažu risināšanā. Tas varētu vēl vairāk stiprināt tīkla ietekmi un lomu attiecībā uz ES lēmumu pieņemšanu.

Atvērtās pārvaldības partnerība

Eiropas ombude arvien vairāk iesaistās Atvērtās pārvaldības partnerībā (APP) un ir iepriecināta, ka vairāki tīkla locekļi arī ir uzņēmušies iniciatīvu iesaistīties šajā svarīgajā projektā. Jau ir parakstījušās divdesmit ES dalībvalstis. Eiropas ombude mudina to valstu ombudus, kas ir kā daļa no struktūras, kas pārvalda APP, iesaistīties APP procesos kā dialoga starpniekiem starp pilsonisko sabiedrību un valdību vai iesaistīties, ienesot konkrētus "jautājumus" rīcības plānos. Astoņās dalībvalstīs, kuras nav daļa no APP (Austrija, Beļģija, Kipra, Luksemburga, Polija, Portugāle, Slovēnija un Vācija), valstu ombudi vai lūgumrakstu komitejas varētu būt nozīmīga svira līdzdalības nodrošināšanai. Eiropas ombude turpinās izdarīt spiedienu uz ES iestādēm, lai maksimāli uzlabotu atklātību ES līmenī.

Eiropas ombude cer, ka visi tīkla locekļi apsvērs domu par aktīvu iesaistīšanos APP. Šis temats šķiet ideāli piemērots apspriešanai vienā no tīkla turpmākajiem pasākumiem.