Eiropas labas administratīvās prakses kodekss

Eiropas Parlamenta apstiprinātais Kodekss satur šādus būtiski svarīgus noteikumus^[1]:

1. pants - Vispārējais noteikums

Eiropas Savienības iestādēm un to ierēdņiem attiecībās ar sabiedrību jāievēro principi, kas izklāstīti šajā labas administratīvās prakses kodeksā, turpmāk tekstā – “Kodeksā”.

2. pants - Kodeksa personiskā piemērošanas joma

1. Kodeksu piemēro visiem ierēdņiem un citiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, to attiecībās ar sabiedrību. Turpmāk tekstā apzīmējums “ierēdnis” attiecas gan uz ierēdņiem, gan uz citiem darbiniekiem.

2. Eiropas Savienības iestādēm un to administrācijām jāveic attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka šī Kodeksa noteikumi ir saistoši arī citām šajās iestādēs nodarbinātajām personām, piemēram, cilvēkiem, kas nodarbināti saskaņā ar privāttiesību līgumiem, valstu civildienestu norīkotiem ekspertiem un praktikantiem.

3. Termins “sabiedrība” attiecas uz visām fiziskām un juridiskām personām neatkarīgi no tā, vai dalībvalstī atrodas šo personu dzīvesvieta vai juridiskā adrese.

4. Šī Kodeksa ietvaros:
a. Termins “iestāde” apzīmē ES iestādi vai struktūru;
b. Termins “ierēdnis” apzīmē jebkuru Eiropas Savienības ierēdni vai darbinieku.

3. pants - Kodeksa materiālā piemērošanas joma

1. Kodekss ietver labas administratīvās prakses vispārējos principus, kuri attiecas uz visām iestādēm un to administrācijām to attiecībās ar sabiedrību, ja vien uz šīm attiecībām neattiecas īpaši noteikumi.

2. Šajā Kodeksā izklāstītie principi neattiecas uz iestāžu un to ierēdņu savstarpējām attiecībām. Tās reglamentē Civildienesta noteikumi.

4. pants - Likumīgums

Ierēdnis darbojas saskaņā ar likumu un piemēro ES tiesību aktos paredzētos noteikumus un procedūras. Ierēdnis jo īpaši gādā, lai lēmumiem, kas skar privātpersonu tiesības vai intereses, būtu likumīgs pamats un lai to saturs atbilstu tiesību aktu prasībām.

5. pants - Vienāda attieksme

1. Izskatot sabiedrības pārstāvju iesniegtos pieprasījumus un pieņemot lēmumus, ierēdnis nodrošina, ka tiek ievērots vienādas attieksmes princips. Pret sabiedrības pārstāvjiem, kas atrodas līdzīgā situācijā, attieksmei jābūt līdzīgai.

2. Ja attieksme ir dažāda, ierēdnis nodrošina, ka tā pamatojas uz objektīvi atšķirīgiem lietas apstākļiem.

3. Ierēdnis jo īpaši izvairās no nepamatotas sabiedrības pārstāvju diskriminācijas to tautības, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko iezīmju, valodas, reliģijas vai ticības, politisko vai citu pārliecību, piederības pie nacionālas minoritātes, īpašuma stāvokļa, izcelsmes, veselības stāvokļa, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

6. pants - Samērīgums

1. Pieņemot lēmumus, ierēdnis nodrošina, lai veiktie pasākumi būtu samērīgi ar vēlamo mērķi. Ierēdnis jo īpaši izvairās no pilsoņu tiesību ierobežošanas vai apgrūtinājumu uzlikšanas, ja šie ierobežojumi vai apgrūtinājumi nav samērīgi ar veikto pasākumu mērķi.

2. Pieņemot lēmumus, ierēdnis nodrošina samērīgumu starp privātpersonu un sabiedrības interešu ievērošanu.

7. pants - Varas ļaunprātīgas izmantošanas nepieļaujamība

Pilnvaras izmanto tikai tādiem nolūkiem, kādiem tās ir piešķirtas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem. Ierēdnis jo īpaši izvairās no minēto pilnvaru izmantošanas nolūkos, kam nav likumīga pamata vai ko nevar pamatot ar sabiedrības interesēm.

8. pants - Neieinteresētība un neatkarība

1. Ierēdnis ir neieinteresēts un neatkarīgs. Ierēdnis atturas no patvaļīgas rīcības, kas nāk par ļaunu sabiedrības locekļu interesēm, kā arī no privileģējošas attieksmes, lai arī kāds būtu tās pamatojums.

2. Ierēdņa attieksmi pret saviem pienākumiem nekādā ziņā nedrīkst ietekmēt ne viņa personiskās, ne ģimenes, ne valsts intereses, ne arī uz viņu izdarīts politisks spiediens. Ierēdnis atturas no iesaistīšanās lēmuma, kurā viņš vai tuvi viņa ģimenes locekļi ir finansiāli ieinteresēti, pieņemšanā.

9. pants - Objektivitāte

Pieņemot lēmumus, ierēdnis ņem vērā attiecīgās lietas īpatnības, izvērtē katru no ar lietu saistītajiem apstākļiem atbilstīgi tā svarīgumam un izvairās apsvērt nebūtiskus elementus.

10. pants - Tiesiskā paļāvība, konsekvence un padomi

1. Ierēdņa administratīvā rīcība ir konsekventa, kā arī saskaņota ar iestādes administratīvo rīcību. Ierēdnis rīkojas saskaņā ar iestādes ierasto administratīvo praksi, ja vien kādā atsevišķā gadījumā nav pamatota iemesla no tās atkāpties. Ja šāds likumisks pamats ir, to fiksē rakstveidā.

2. Ierēdnis ņem vērā sabiedrības pārstāvju pamatotās un saprātīgās cerības, kas izriet no iestādes līdzšinējās darbības.

3. Vajadzības gadījumā ierēdnis sniedz sabiedrības pārstāvim padomus par to, kā ierēdņa kompetencē esošā lieta procesuāli tālāk virzāma un kādas turpmākās darbības šajā lietā jāveic.

11. pants - Fairness

Ierēdnis rīkojas neieinteresēti, taisnīgi un saprātīgi.

12. pants - Pieklājība

1. Attiecībās ar sabiedrību ierēdnis ir apzinīgs, korekts, pieklājīgs un pieejams. Atbildot uz vēstulēm, tālruņa zvaniem un e‑pasta sūtījumiem, ierēdnis, cik vien iespējams, cenšas būt izpalīdzīgs un atbild pēc iespējas pilnīgāk un precīzāk uz uzdotajiem jautājumiem.

2. Ja kāds jautājums neietilpst ierēdņa kompetencē, viņš vai viņa nosūta pilsoni pie attiecīgajā jautājumā kompetentā ierēdņa.

3. Ja ierēdnis ir pieļāvis kļūmi, kas negatīvi ietekmē sabiedrības pārstāvja tiesības vai intereses, viņš par to atvainojas un cenšas pēc iespējas drīzāk novērst kļūmes negatīvās sekas, kā arī informē sabiedrības pārstāvi par tā tiesībām saskaņā ar šī Kodeksa 19. pantu.

13. pants - Atbildes uz vēstulēm pilsoņu valodā

Ierēdnis nodrošina, ka ikviens Eiropas Savienības pilsonis vai sabiedrības pārstāvis, kas rakstījis iestādei kādā no Līguma valodām, saņemtu atbildi tajā pašā valodā. Tas pats iespēju robežās attiecas arī uz juridiskām personām, piemēram, biedrībām (NVO) un komercuzņēmumiem.

14. pants - Kvīts par saņemšanu un norāde uz kompetento ierēdni

1. Par katru iestādei adresētu vēstuli vai sūdzību divu nedēļu laikā nosūta kvīti par to saņemšanu, izņemot gadījumus, kad minētajā laikposmā var nosūtīt atbildi pēc būtības.

2. Atbildē vai kvītī par saņemšanu norāda ierēdņa, kas izskata attiecīgo jautājumu, uzvārdu un telefona numuru, kā arī dienestu, kuru viņš pārstāv.

3. Kvīts par saņemšanu un atbildes vēstule nav jānosūta gadījumos, ja vēstules vai sūdzības ir iestādei apgrūtinošas to pārlieku lielā skaita, atkārtošanās vai bezjēdzīgā rakstura dēļ.

15. pants - Pienākums pārsūtīt vēstules vai sūdzības iestādes kompetentajam dienestam

1. Ja vēstule vai sūdzība ir adresēta vai pārsūtīta iestādes ģenerāldirektorātam, direktorātam, vai arī struktūrvienībai, kas nav kompetenta, lai to izskatītu, tās dienesti nodrošina, lai šis dokuments nekavējoties tiktu pārsūtīts uz to iestādes struktūrvienību, kuras kompetencē šis jautājums ietilpst.

2. Dienests, kas pirmais ir saņēmis šo vēstuli vai sūdzību, rakstveidā informē dokumenta autoru par lietas nosūtīšanu kompetentajam ierēdnim, norādot šā ierēdņa vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru.

3. Ierēdnis brīdina dokumenta iesniedzēju – pilsoni vai organizāciju – par iespējamām kļūdām vai nepilnībām dokumentā un dod iespēju tās novērst.

16. pants - Tiesības tikt uzklausītam un izteikt savu viedokli

1. Gadījumos, kas skar privātpersonu tiesības vai intereses, ierēdnis nodrošina, lai ikvienā lietas izskatīšanas posmā tiktu ievērotas tiesības uz aizstāvību.

2. Ikvienam sabiedrības loceklim, ja lēmums skar viņa vai viņas tiesības vai intereses, ir tiesības līdz lēmuma pieņemšanai iesniegt komentārus rakstveidā un, ja vajadzīgs, izteikt savu viedokli mutvārdos.

17. pants - Saprātīgs termiņš lēmuma ieņemšanai

1. Ierēdnis nodrošina, ka lēmumu par katru iestādei adresētu lūgumu vai sūdzību pieņem saprātīgā termiņā, nevilcinoties un katrā ziņā ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no to saņemšanas dienas. Tāds pats noteikums ir spēkā, atbildot uz sabiedrības pārstāvju sūtītām vēstulēm, kā arī atbildot uz ierēdņu administratīvajiem iesniegumiem augstāka līmeņa darbiniekiem, kurās ierēdnis lūdz sniegt norādījumus attiecībā uz pieņemamajiem lēmumiem.

2. Ja iestāde jautājumu sarežģītības dēļ nespēj pieņemt lēmumu par lūgumu vai sūdzību minētajā termiņā, ierēdnis iespējami īsā laikā par to informē lūguma vai sūdzības iesniedzēju. Šādā gadījumā galīgais lēmums jānosūta lūguma vai sūdzības iesniedzējam pēc iespējas drīz.

18. pants - Pienākums lēmumu pamatot

1. Katrā iestādes lēmumā, kas var negatīvi ietekmēt privātpersonas tiesības vai intereses, jānorāda tā pamatojums, skaidri izklāstot attiecīgos faktus un lēmuma juridisko pamatu.

2. Ierēdnis nepieņem lēmumus, kuriem ir nepilnīgs vai neskaidrs pamats vai kuriem nav individuālas argumentācijas.

3. Gadījumos, kad uz daudziem indivīdiem attiecas līdzīgi lēmumi un tādēļ nav iespējams sniegt individuāli sīki izklāstītu lēmuma pamatojumu, bet tiek nosūtītas standarta atbildes, ierēdnim pēc tam ir jānodrošina, lai pilsoņi, kas to nepārprotami pieprasa, saņemtu atbildi ar individuālu argumentāciju.

19. pants - Norāde uz lēmuma apstrīdēšanas iespējām

1. Katrā iestādes lēmumā, kas var negatīvi ietekmēt privātpersonas tiesības vai intereses, jāiekļauj norāde uz iespējām šo lēmumu apstrīdēt. Tajā jo īpaši norāda lēmuma apstrīdēšanas kārtību, dienestus, kuros jāvēršas, kā arī termiņus, kas attiecas uz šādām prasībām.

2. Lēmumos īpaši atsaucas uz iespēju vērsties tiesā un iesniegt sūdzības ombudam saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti attiecīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 263. un 228. pantā.

20. pants - Lēmuma paziņošana

1. Ierēdnis nodrošina, ka par lēmumiem, kas skar personu tiesības vai intereses, attiecīgās personas tiek rakstveidā informētas, tiklīdz šāds lēmums ir pieņemts.

2. Ierēdnis atturas no lēmuma paziņošanas citiem avotiem, kamēr par lēmuma saturu nav informēta attiecīgā persona vai personas.

21. pants - Datu aizsardzība

1. Ierēdnis, kas veic personiska rakstura informācija apstrādi, ievēro indivīda privātās dzīves neaizskaramību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra sasaukumā pieņemto Regulu (EK) 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti^[2].

2. Ierēdnis jo īpaši raugās, lai personiska rakstura informācija netiktu izmantota nelikumīgiem mērķiem un nenonāktu pie personām, kas nav pilnvarotas to saņemt.

22. pants - Lūgumi sniegt informāciju

1. Ja ierēdnis ir kompetents attiecīgajā jautājumā, viņš(-a) sniedz sabiedrības pārstāvjiem pieprasīto informāciju. Ja iespējams, ierēdnis savas kompetences ietvaros sniedz arī padomu par to, kā uzsākt administratīvo procesu. Ierēdnim jānodrošina, lai sniegtā informācija būtu skaidra un saprotama.

2. Ja mutvārdos izteikts informācijas pieprasījums ir pārāk sarežģīts vai pārāk apjomīgs, ierēdnis iesaka attiecīgajai personai formulēt to rakstveidā.

3. Ja konfidencialitātes dēļ ierēdnis nedrīkst izpaust pieprasīto informāciju, saskaņā ar šā kodeksa 18. pantu, viņš vai viņa attiecīgajai personai norāda iemeslus, kādēļ šo informāciju nevar darīt zināmu.

4. Saņemot lūgumus sniegt informāciju par jautājumiem, kas nav attiecīgā ierēdņa kompetencē, viņš(-a) nosūta prasītāju pie kompetentās personas, norādot šīs personas vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru. Saņemot lūgumus sniegt informāciju par citu ES iestādi, ierēdnis nosūta prasītāju uz šo iestādi.

5. Ja nepieciešams, ierēdnis atkarībā no pieprasītās informācijas satura nosūta personu, kura vēlas iegūt informāciju, uz to iestādes dienestu, kas ir atbildīgs par informācijas sniegšanu sabiedrībai.

23. pants - Lūgumi publiski piekļūt dokumentiem

1. Ierēdnis izskata lūgumus publiski piekļūt dokumentiem, ievērojot iestādes izstrādātos noteikumus un Regulā (EK) 1049/2001^[3] formulētos vispārējos principus un ierobežojumus.

2. Ja ierēdnis nevar izpildīt mutisku lūgumu piekļūt dokumentiem, viņš pilsonim iesaka to formulēt rakstiski.

24. pants - Pienācīga dokumentu reģistrācija

Iestādes struktūrvienības pienācīgi reģistrē ienākošo un izejošo saraksti, saņemtos dokumentus un veiktos atbildes pasākumus.

25. pants - Kodeksa publiskošana

1. Iestādei jāveic efektīvi pasākumi, lai informētu sabiedrību par Kodeksā paredzētajām tiesībām. Ja iespējams, iestāde tekstu publicē elektroniski tās tīmekļa vietnē.

2. Eiropas Komisija publicē un izplata Kodeksu brošūras formā visu Eiropas Kopienas iestāžu vārdā.

26. pants - Tiesības sūdzēties Eiropas ombudam

Par iestādi vai ierēdni, kas neievēro šajā kodeksā norādītos principus, var sūdzēties Eiropas ombudam saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. pantu un Eiropas ombuda statūtiem^[4].

27. pants - Darbības pārskats

Katra iestāde veic pārskatu par Kodeksa īstenošanu divus gadus pēc tā stāšanās spēkā un informē Eiropas ombudu par šī pārskata rezultātiem.

 

[1] Turpmākais teksts ir atjaunināts, ņemot vērā Lisabonas līguma izdarītās izmaiņas Līgumu nomenklatūrā un pantu numerācijā, kā arī 2008. gada grozījumu ombuda statūtos. Ir izlabotas arī dažas tipogrāfijas un valodas kļūdas.

[2] OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

[3] OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

[4] Eiropas Parlamenta Lēmums par statūtiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi. OV 1994, L 113, 15. lpp, pēdējie grozījumi ar Eiropas Parlamenta Lēmumu 2008/587/EK, Euratom, 2008. gada 18. jūnijs, OV 2008, L 189, 25. lpp.