You have a complaint against an EU institution or body?

Metinis pranešimas 2014

Ievads

Emīlija O’Reilija (Emily O'Reilly), Eiropas ombuda

Ar prieku piedāvāju jums 2014. gada ziņojumu.

Šis Eiropas ombuda iestādei bija ārkārtīgi ražīgs gads, jo mēs sākām īstenot savu jauno stratēģiju Pretī 2019. gadam, kur lielāka uzmanība pievērsta Eiropas Savienības (ES) valsts pārvaldes stratēģiskajiem jautājumiem, kas ietekmē miljoniem eiropiešu.

Vairojot iestādes atpazīstamību un palielinot tās nozīmi, mēs ceram panākt lielāku pozitīvu ietekmi uz iestāžu un aģentūru pārredzamību un pārskatatbildību, kas būs ieguvums visiem ES pilsoņiem un iedzīvotājiem.

Mēs 2014. gadā iesaistījāmies svarīgākajās debatēs ES līmenī, vairāk izmantojot savas pilnvaras veikt stratēģisku izmeklēšanu pēc mūsu pašu iniciatīvas. Novērojām, ka mūsu izmeklēšana sakarā ar Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) pārrunu pārredzamību sniedza labus rezultātus. Tāpat ombuds piedalījās arī kopīgajos centienos uzlabot lobēšanas pārredzamību ES. Veicām vairākus pētījumus par šo plašo jautājumu, tostarp par Eiropas Komisijas ekspertu grupu sastāvu un pārredzamību un “virpuļdurvju” parādību.

Mēs arī turpinājām risināt ievērojamu skaitu privātpersonu, sabiedrisko organizāciju locekļu, uzņēmumu un citu interešu sūdzību un vēl daudziem palīdzējām rast risinājumus viņu grūtībām.

Gada beigās man bija tas gods tikt ievēlētai atkārtoti, bez Eiropas Parlamenta iebildumiem un ar visu galveno politisko grupu atbalstu. Es atjaunoju savu zvērestu neatkarīgi un enerģiski strādāt ES pilsoņu labā un palīdzēt ES iestādēm to centienos nodrošināt vislabākos iespējamos pakalpojumus Eiropas pilsoņiem un iedzīvotājiem. 

Šodien Eiropas Parlaments atkārtoti ievēl Emīliju O’Reiliju par Eiropas ombudu.

Emīliju O’Reiliju 2014. gada 16. decembrī ievēl atkārtoti. http://europa.eu/!Jq99Fb

Apsveicu Emīliju O’Reiliju ar to, ka Eiropas Parlaments viņu atkārtoti ievēlējis par Eiropas ombudu! Lielais atbalsts viņai liecina par viņas priekšzīmīgi paveikto darbu.

Es arī turpināšu cieši sadarboties ar Eiropas Parlamentu, ar valstu un reģionālajiem ombudiem, kā arī ar visu ombuda saimi.

Lūdzu, iepazīstieties ar manu otro gada ziņojumu!

Strasbūrā, 2015. gada 16. februārī

Emīlija O’Reilija

1. nodaļa - Īss 2014. gada apskats

Ombuda iestādei 2014. gads bija notikumiem bagāts, jo ombude uzsāka īstenot savu jauno lielākas ietekmes, redzamības un nozīmes stratēģiju. Turpmāk atspoguļoti daži no gada galvenajiem notikumiem:

January

Sabiedriska apspriešana par Eiropas pilsoņu iniciatīvu

Februāris

Pasākums “Pēc krīzes? Uzņēmējdarbība Eiropā 2014. gadā”

Marts

Pasākums “Tavs vēlmju saraksts Eiropai”

Aprīlis

Pārredzamība jaunajā ES klīnisko izmēģinājumu regulā

Maijs

Pamattiesības ES kohēzijas politikā

Jūnijs

Eiropas ombudu tīkla seminārs

Jūlijs

Ziņošanas sistēmu noteikumi ES iestādēs

Augusts

TTIP pārredzamība

Septembris

“Virpuļdurvis” Komisijā

Oktobris

Cilvēktiesības un Frontex piespiedu atgriešanās

Novembris

”Īrijas ECB vēstules” izpaušana

Decembris

Ombude atkārtoti ievēlēta

2. nodaļa - Galvenie temati

Kad Emīlija O’Reilija 2013. gada oktobrī kļuva ar Eiropas ombudu, viņa paziņoja, ka izmantos savas pilnvaras uzsākt izmeklēšanu pēc pašas iniciatīvas, lai vēl stratēģiskāk izmeklētu sistēmiskās problēmas ES pārvaldē. Viņa vēlas nodrošināt, lai viņas biroja darbs kļūtu vēl nozīmīgāks parasto Eiropas pilsoņu un iedzīvotāju lielāko problēmu risināšanā. Šim nolūkam tika iecelts izmeklēšanas koordinators, lai sadarbībā ar kolēģiem virzītu pēc pašu iniciatīvas uzsāktās stratēģiskās izmeklēšanas uz ātru un efektīvu rezultātu. Daudzas no lietām, kas šajā sadaļā sniegtas kā piemēri, uzsāktas pēc ombuda iniciatīvas.

2.1. Pārredzamība

Sūdzības, kas attiecas uz pārredzamības trūkumu ES iestādēs, turpina būt Eiropas ombudam iesniegto sūdzību saraksta augšgalā. Nu jau vairākus gadus 20 % līdz 30 % sūdzību, ko izmeklē ombuda birojs, attiecas uz pārredzamības jautājumiem. Visbiežāk risinātie pārredzamības jautājumi ir iestāžu atteikšanās nodrošināt piekļuvi dokumentiem un/vai informācijai. ES Pamattiesību hartā pilsoņiem ir garantētas tiesības piekļūt publiskiem dokumentiem.

Ombuds 2014. gadā uzsāka vairākas izmeklēšanas par iestāžu atteikumu piešķirt piekļuvi galvenajiem ES dokumentiem, visas tās atrisinājās pozitīvi. Rezultātā Eiropas Komisija publicēja dokumentus par Grieķijas iestāšanos eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) pauda atklātībai vēstuli, ko tā bija nosūtījusi Īrijas valdībai finanšu krīzes augstākajā punktā, un Komisija atklāja iekšējos dokumentus par ES kopējo zivsaimniecības politiku.

Grieķijas lieta, kad sūdzību iesniedza Vācijas žurnālists, attiecās uz dokumentiem par Grieķijas ziņojumiem par konvertēšanu un saziņu starp Komisijas dienestiem, ar Grieķijas un citu ES dalībvalstu iestādēm. 

Eiropas ombuds uzslavē Eiropas Komisiju par 140 dokumentu par Grieķijas iestāšanos eirozonā 2001. gadā publicēšanu.

Pēc ombuda iejaukšanās Ģenerālsekretariāts identificēja 140 dokumentus un atklāja tos žurnālistam. Ombuds uzslavēja šo rīcību, norādot, cik būtiski ir, lai Eiropas pilsoņi saprastu, kā tiek pieņemti svarīgi lēmumi, kas ietekmē viņu dzīvi, īpaši krīzes laikos.

Vēstulē Īrijas finanšu ministram Žanam Klodam Trišē (Jean-Claude Trichet) 2010. gadā toreizējais ECB priekšsēdētājs aicināja Īriju rīkoties nekavējoties, lai nosargātu savu finansiālo stabilitāti. Kad Īrijas žurnālists 2011. gadā vēlējās šo vēstuli redzēt, ECB atteicās to izpaust. ECB uzskatīja, ka tai ir jāaizsargā Īrijas finansiālā stabilitāte ievērojamā tirgus spiediena un ārkārtīgās neskaidrības kontekstā. 

Eiropas ombuds Emīlija O’Reilija atzinīgi novērtē Eiropas Centrālās bankas vēstules publiskošanu. “Vēstuli vajadzēja publiskot daudz agrāk.”

Ombuds secināja, ka ECB rīkojās pareizi, nepubliskojot vēstuli 2011. gadā, kad to pieprasīja žurnālists. Tajā laikā ES bija finanšu krīzes varā. Tomēr bija pagājuši vairāk nekā trīs gadi, kopš banka bija nosūtījusi vēstuli. Galu galā ECB paklausīja ombuda ieteikumam vēstuli publiskot. Ombuds uzsvēra, ka ekonomiskā krīze radījusi lielas problēmas Īrijas tautai un ka pilsoņiem ir tiesības uzzināt patiesību neatkarīgi no tā, cik rūgta tā būtu. Viņa turpina strādāt ar ECB, lai uzlabotu tās politiku un praksi pārredzamības un ētikas jomā. 

Eiropas ombuda Īrijas ECB vēstules lieta 2014. gadā. http://europa.eu/!pY67bR

Citā pārredzamības lietā kāds Vācijas pētnieks sūdzējās ombudam pēc tam, kad Komisija atteicās viņam piešķirt pilnu piekļuvi priekšlikumam par jauno Kopējās zivsaimniecības politikas regulu. Komisija argumentēja, ka pilnīga informācijas izpaušana vājinās tās lēmumu pieņemšanas procesu. 

Eiropas ombuds: Eiropas Komisija atklāj iekšējos dokumentus par Kopējo zivsaimniecības politiku.

Galu galā Komisija ņēma vērā ombuda ieteikumu atklāt dokumentus, tomēr tikai pēc tam, kad bija panākta vienošanās par politikas reformu. Ombuds atzinīgi novērtēja šo iznākumu, tajā pašā laikā skaidri norādot, ka turpmāk viņa sagaida, ka attiecībā uz līdzīgiem dokumentiem Komisija piekļuvi piešķirs nekavējoties.

2.2. Lobēšanas pārredzamība

Brisele strauji kļūst par otro visnozīmīgāko lobēšanas centru pasaulē, atpaliekot no Vašingtonas. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka ombuda darbs 2014. gadā pastiprināti bija vērsts uz lobēšanas pasākumu pārredzamību.

Šajā kontekstā ombuds uzsāka trīs stratēģiskas izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas, divas no tām saistībā ar notiekošajām pārrunām par Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP). Eiropas Komisija pārrunā līgumu Savienības vārdā saskaņā ar ES Padomes piešķirto mandātu. Ja to noslēgs, ar šo ES un ASV līgumu izveidos lielāko brīvās tirdzniecības zonu vēsturē. TTIP iezīmēs turpmākos noteikumus un standartus tādās jomās kā pārtikas nekaitīgums, automašīnas, ķimikālijas, farmācijas preces, enerģija, vide un darbavietas.

Jūlijā ombuds sāka izmeklēšanu par ES Padomes atteikumu atklāt tās direktīvas, ko ES izmanto, lai pārrunātu TTIP. Sāka arī izmeklēt pasākumus, kurus Komisija veic, lai nodrošinātu pārredzamu un publisku piedalīšanos TTIP pārrunās. Iepriekš Eiropas Komisijai bija ieteikti pasākumi, kurus tā varētu veikt, lai nodrošinātu laicīgu publisko piekļuvi TTIP dokumentiem un informācijai par sanāksmēm ar ieinteresētajām pusēm. Pastāvēja bažas par atteikumu atklāt dokumentus, neatļautu dokumentu atklāšanu, kavējumiem un konkrētām ieinteresētajām pusēm, kuras, kā šķita, saņem priviliģētu piekļuvi TTIP dokumentiem. 

Viens solis tuvāk pārredzamībai TTIP: Eiropas ombuds prasa, lai Padome un Komisija publicē vairāk TTIP dokumentus.

Mēs piekrītam, ka jāpublicē arī uzdevums. Paldies Eiropas ombudei par to, ka viņa atzīst mūsu līdzšinējos centienus.

Oktobrī Padome publicēja direktīvas, par kurām bija runa. Drīz pēc tam Komisija paziņoja par saviem plāniem uzlabot pārredzamību lobēšanas jomā, apsolot piešķirt plašāku piekļuvi citiem TTIP dokumentiem. Ombuds atzinīgi novērtēja šos pasākumus un izteica priekšlikumus, kā turpmāk uzlabot pārredzamību par TTIP pārrunām. 

Eiropas ombuda pēc paša iniciatīvas veikta izmeklēšana par uzlabotu TTIP pārredzamību 2014. gadā http://europa.eu/!Vk77QR

Trešā izmeklēšana attiecas uz simtiem ekspertu grupu sastāvu un pārredzamību, uz kuru padomiem Komisija paļaujas, lai izstrādātu tiesību aktus un politiku, aptverot plašu jomu klāstu, sākot no nodokļu un bankas pakalpojumiem līdz satiksmes drošībai un farmācijas precēm. Vispirms ombuds noturēja sabiedrisko apspriedi, lai noteiktu, cik līdzsvarota ir attiecīgo speciālo zināšanu un interešu būtisko jomu pārstāvība dažādās grupās, vai problēmas sagādā grupu dalībnieku iecelšana “privātpersonas statusā” un vai grupas strādā pēc iespējas pārredzamāk. 

Pilsoniskās sabiedrības “Transparency International” ES devums publicēts Eiropas ombuda apspriedē par ekspertu grupām.

Īpašu interesi izraisa Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts (ĢD AGRI). Tas veido 14 pilsoniskā dialoga grupas, lai tās kalpotu kā padomdevēju struktūras Kopējai lauksaimniecības politikai. Šai svarīgajai politikas jomai ES tērē vairāk nekā trešo daļu no sava budžeta. Tāpēc ombuds pēta šo grupu sastāvu, lai nodrošinātu līdzsvarotu šī plašā diapazona ekonomisko un ar ekonomiku nesaistīto interešu grupu pārstāvniecību.

Frans Timmermans - Komisijas pirmo priekšsēdētāja vietnieku, kurš ir atbildīgs par labāka regulējuma, iestāžu attiecību, tiesiskuma un Pamattiesību hartas jautājumiem ES.

Ombuds arī ir iesaistīta debatēs par ES Pārredzamības reģistru, kas izveidots, lai padarītu ES lēmumu pieņemšanas procesu vēl pārredzamāku un ļautu pilsoņiem uzzināt, kurš mēģina ietekmēt ES lēmumu pieņēmējus. Reģistru kopīgi uztur Parlaments un Komisija. Tajā var brīvprātīgi reģistrēties uzņēmumi, konsultāciju uzņēmējsabiedrības, pašnodarbināti konsultanti, arodapvienības, akadēmiskās iestādes, NVO, organizācijas, kuras pārstāv reliģiskas kopienas, organizācijas, kuras pārstāv vietējās, reģionālās un pilsētu pašvaldības, kā arī citi, kas lobē ES iestādes. Reģistrā uzskaitīti vairāk nekā 7 000 organizāciju.

Ombuds uzslavēja Fransu Timmermansu (Frans Timmermans), Komisijas priekšsēdētāja pirmo vietnieku, kurš atbild par labāka regulējuma, iestāžu attiecību, tiesiskuma un Pamattiesību hartas jautājumiem ES, par viņa plāniem izveidot obligāto reģistru. Viņa arī atzinīgi novērtēja Komisijas 2014. gada 1. decembra lēmumu, ar kuru visiem Komisijas locekļiem un vadošajiem darbiniekiem ir uzlikts pienākums Komisijas tīmekļa vietnē publicēt informāciju par visu saziņu un sanāksmēm ar ieinteresētajām pusēm un lobistiem. Tomēr ombuds vēlas redzēt, ka pārredzamības reģistra spēkā esamība ir noteikta ar likumu, nevis tā vienkārši paliek starpiestāžu vienošanās. Viņa arī mudināja Padomi piedalīties reģistrā un Komisiju ieviest daudz stingrākus stimulus lobistiem reģistrēties atbilstoši Parlamenta praksei.

2.3. Klīnisko izmēģinājumu datu pārredzamība

Ombudam 2014. gadā bija galvenā loma klīnisko izmēģinājumu datu pārredzamības jomā, palīdzot Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA) izveidot proaktīvu pārredzamības politiku, ko tā pieņēma oktobrī.

Pēdējos piecos gados ombuds ir veicis vairāk nekā duci izmeklēšanu par EMA atteikumu publiskot dokumentus par to, kā tā regulē medikamentus un atļauj to laišanu tirgū, tostarp tos, kas paredzēti izkaisītās sklerozes, aknes, baktēriju izraisīto infekciju un aptaukošanās ārstēšanai. Reaģējot uz ombuda iejaukšanos, EMA šķita gatava pieņemt proaktīvu pieeju pārredzamībai un 2012. gadā paziņoja par jaunu politiku, kas piešķir visplašāko iespējamo publisko pieeju klīnisko izmēģinājumu datiem.

Tomēr 2014. gadā ombuds pauda bažas, jo šķita, ka aģentūra no sava solījuma atkāpjas, plānojot ieviest striktas konfidencialitātes prasības, ierobežot piekļuvi attiecībā uz “redzams tikai uz ekrāna” aplūkošanu un plaši ierobežot klīnisko izmēģinājumu datu lietošanu. Galu galā EMA atteicās no šīs “redzams tikai uz ekrāna” politikas. Tātad, lai gan ar zināmu atturību, ombuds atzinīgi novērtēja aģentūras
2014. gada oktobra lēmumu proaktīvi publicēt klīnisko pētījumu ziņojumus, kas ir pamatā lēmumiem, kuri pieņemti par zālēm kopš 2015. gada janvāra. Ombuds turpinās cieši uzraudzīt, kā EMA padara klīnisko izmēģinājumu datus pieejamus, un nodrošināt, ka tā atbilst visaugstākajiem pārredzamības standartiem. 

Eiropas ombuds prasa, lai Eiropas Zāļu aģentūra paskaidro dīvainās redakcionālās izmaiņas izmēģinājumu ziņojumos. Svarīga cīņa.

Ombuds arī atzinīgi novērtēja jauno ES Klīnisko izmēģinājumu regulu, ar kuru pieprasa, lai informācija par klīniskajiem izmēģinājumiem ir pieejama un, galu galā, pieejama tiešsaistē. Viņa apsveica Parlamentu un jo īpaši Parlamenta deputāti Glenisu Vilmotu (Glenis Willmott), kā arī ēnu referentus par veiksmīgo regulējuma novadīšanu līdz ļoti pozitīvam iznākumam.

Ombuds savu tradicionālo pasākumu Starptautiskā diena “Tiesības zināt” veltīja klīnisko izmēģinājuma datu pārredzamībai. Pasākuma nosaukums bija: “Pārredzamība un sabiedrības veselība — cik pieejami ir zinātniskie dati?”. Pasākums notika Parlamentā, Briselē, 29. septembrī. Kopumā tajā piedalījās aptuveni 150 dalībnieki — pārstāvji no EMA, Parlamenta, Komisijas, sabiedrisko attiecību konsultāciju firmām, tieslietu speciālisti, ražošanas nozaru pārstāvji, NVO, žurnālisti, pētnieki un aktīvisti. 

Eiropas ombuda rīkotais pasākums: 2014. gada Starptautiskā diena “Tiesības zināt”. http://europa.eu/!bD47nJ

Pārredzamība un sabiedrības veselība: Cik pieejami ir zinātniskie dati? Pasākums “Starptautiskā diena “Tiesības zināt”” norisinās visā pasaulē, lai piekļūtu informācijai no tās turētājiem. Šajā gadā Eiropas ombude Emīlija O’Reilija to veltīja jautājumam par to, cik pārredzami ir zinātniskie dati, lai tos veiksmīgi izmantotu pacienti, ārsti un pētnieki.

2.4. Pamattiesības

ES pārvaldes pamattiesību saistību jomā ombuds 2014. gadā pēc savas iniciatīvas uzsāka divas galvenās stratēģiskās izmeklēšanas. Viena bija par pamattiesību aizsardzību ES kohēzijas politikā. Savienība šo politiku izveidoja, lai radītu izaugsmi un darbvietas, cīnītos pret klimata pārmaiņām un enerģijas atkarību, kā arī samazinātu nabadzību un sociālo atstumtību mazāk attīstītos ES reģionos. Šo politiku līdzfinansē no Eiropas struktūrfondiem un investīciju fondiem (ESIF), kurus kopīgi pārvalda Komisija un dalībvalstis. Vairāk nekā 350 miljardu EUR (2014.–2020. gadam) ESIF piešķīrums veido vienu trešo daļu no ES šā perioda budžeta.

Daļa šo līdzekļu ir paredzēta, lai palīdzētu vismazāk aizsargātajiem sabiedrības locekļiem, bet ir radušies jautājumi par pamattiesību ievērošanu šīs politikas īstenošanā. Piemēram, vai naudu izmanto, lai “institucionalizētu” personas ar invaliditāti tā vietā, lai palīdzētu tās integrēt sabiedrībā? Šajā izmeklēšanā ombuds jautāja — kā Pamattiesību hartu piemēro īstenošanai; vai Komisija var uzlikt sankcijas tai dalībvalstij, kas neievēro pamattiesības; vai Komisija var apturēt finansējumu vai atgūt līdzekļus, kas iztērēti, ja šāds tiesību pārkāpums ir noticis? Ombuds arī aicināja savus kolēģus no Eiropas ombudu tīkla un citas tiesību aizsardzības struktūras izteikt savus apsvērumus par šo jautājumu. 

Eiropas ombuda pēc paša iniciatīvas veiktā izmeklēšana par pamattiesību ievērošanu ES kohēzijas politikā 2014. gadā. http://europa.eu/!jC87MV

Izcila Eiropas ombuda iniciatīva izmeklēt ES Kohēzijas fondu tēriņu samēru pret pamattiesību ievērošanas praksi.

Laika posmā no 2006. gada līdz 2014. gadam ES piespieda gandrīz 13 000 trešo valstu migrantu bez uzturēšanās atļaujas palikt ES teritorijā līdz viņu nosūtīšanai uz viņu izcelsmes valstīm. Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) sadarbībā ar dalībvalstīm koordinē un finansē kopīgus atgriešanas pasākumus (JRO). Ombuds 2013. gadā aicināja aģentūru izveidot sūdzību mehānismu par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem, kas izriet no tās darba.

Arī 2014. gadā ombuds turpināja savu darbu šajā svarīgajā jomā, pētot, kā Frontex nodrošina atgriežamo personu labklājību lidojumu laikā, piemēram, to personu, kuras ir slimas vai vēlākā grūtniecības stadijā. Viņa arī vēlas zināt, kā lidojumu laikā var garantēt individuālu uzraudzību un kā īsteno Frontex rīcības kodeksu attiecībā uz kopīgas atgriešanas pasākumiem. Tā kā ombudi ir to valstu uzraudzības struktūru vidū, kuras sadarbojas ar Frontex kopīgajos atgriešanas pasākumos, arī viņiem ir lūgts sniegt informāciju pēc savas pieredzes.

2.5. Ētikas jautājumi

Ombuds 2014. gadā saņēma ievērojamu skaitu sūdzību, kas saistītas ar ētikas jautājumiem, tādiem kā interešu konflikti un ”virpuļdurvju” prakse ES iestādēs. Terminu ”virpuļdurvis” izmanto, lai raksturotu situāciju, kad valsts sektora darbinieki aiziet uz cieši saistītu amatu privātā sektorā vai otrādi.

Ombuds atkārtoti uzsvēra, ka ES pārvaldē attiecībā uz ētisku rīcību ir cieši jāievēro ”zelta standarti”. Šajā sakarā ombuds veica divas stratēģiskas izmeklēšanas.

Pirmā bija par to, kā Komisija risina ”virpuļdurvju” lietas. Ombuds izmeklēja sūdzības no piecām NVO un pārbaudīja 54 Komisijas “virpuļdurvju” dokumentus. Viņa atrada vairākus trūkumus. Ne vienmēr bija skaidrs, vai aizejošās amatpersonas sniedza Komisijai pietiekošu informāciju, lai pilnībā pamatotu tās lēmumus, kā arī tas, kā Komisija ņēma vērā tās dienestu komentārus. Jo īpaši ombuds ieteica Komisijai pārskatīt veidu, kā tā risina “virpuļdurvju” lietas, lai izvairītos no interešu konflikta un sabiedrības uzticības graušanas. Viņa arī aicināja Komisiju tās tīmekļa vietnē publicēt augstāko ES amatpersonu “virpuļdurvju” lietas. 

NVO atzinīgi novērtē Eiropas ombuda nolēmumu: Eiropas Komisijai vajadzētu ieviest pārredzamību par augstāko amatpersonu “virpuļdurvju” lietām.

Ombuds jautāja deviņām ES iestādēm, tostarp Parlamentam, Padomei un Komisijai par to noteikumiem attiecībā uz ziņotāju aizsardzību. Tajā laikā tikai Komisijai bija izstrādātas pamatnostādnes par ziņošanas sistēmu, bet ne iekšējie noteikumi. No 2014. gada janvāra Civildienesta noteikumos ir prasība, lai ES iestādes ievieš iekšējos noteikumus attiecībā uz ziņošanu. Ombuds vēlas zināt, līdz kādai pakāpei iestādes ir apspriedušās ar personālu un sabiedrību par šiem noteikumiem un kā tās aizsargā ārējos ziņotājus, piemēram, darbuzņēmējus vai apakšuzņēmējus ES finansētās programmās un projektos. Vadoties pēc piemēra, ombuds sadarbībā ar biroja personāla komiteju un datu aizsardzības inspektoru sagatavoja iekšējos ziņošanas sistēmas noteikumus. Viņa tos publicēja un aicināja visas ieinteresētās puses sniegt atsauksmes. 

“Ziņotāji spēlē galveno lomu nopietnu pārkāpumu atklāšanā”, saka Eiropas ombuds.

2.6. ES pilsoņu piedalīšanās lēmumu pieņemšanā

Ombuds ir saņēmis pieaugošu skaitu sūdzību pilsoņu tiesību jomā, īpaši attiecībā uz tiesībām piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesā. Šīs sūdzības ietver Komisijas sabiedriskās apspriešanas un Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI). Viens miljons pilsoņu no vismaz septiņām dalībvalstīm var pieprasīt, lai Komisija ierosina ES tiesību aktu izstrādi. Turklāt Lisabonas līgumā ir noteikts, ka iestādes uztur “atklātu un pastāvīgu dialogu ar pilsonisko sabiedrību”.

EPI sāka darboties 2012. gadā, savukārt 2013. gadā Komisijai iesniedza pirmo iniciatīvu, kas pazīstama ar nosaukumu “Right2Water” (“Tiesības uz ūdeni”). Ar šo iniciatīvu ierosināja izstrādāt jaunu ES regulējumu, kurā pieprasa, lai valstu iestādēs nodrošinātu pilsoņus ar pietiekamu un tīru dzeramo ūdeni un kanalizāciju.

Ombuds 2014. gadā aicināja EPI organizatorus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citas ieinteresētās personas sniegt atsauksmi par EPI. Ombuds īpaši vēlas novērtēt Komisijas programmatūras tiešsaistes parakstu vākšanai efektivitāti, lai izlemtu, vai saziņa starp EPI organizētājiem un valstu iestādēm ir pietiekama un vai šajā procesā ņem vērā privātuma aspektus. Ombuds arī aicināja sniegt idejas par iespējamām turpmākām izmaiņām EPI regulā. 

Uzsākt izmeklēšanu par Eiropas Pilsoņu iniciatīvas procesa funkcionēšanu un Eiropas Komisijas lomu/atbildību — tā ir lieliska Eiropas ombuda iniciatīva!

Spēcīgi vārdi no Eiropas ombuda par Eiropas Pilsoņu iniciatīvas nākotni.

Martā Parlamenta vēlēšanu laikā ombuds uzaicināja pilsoņus uz interaktīvu pasākumu “Tavs vēlmju saraksts Eiropai”. Viņai pievienojās Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs (Martin Schulz) un toreizējais Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Hosē Manuels Barozu (José Manuel Barroso), lai ieklausītos pilsoņos un iesaistītos debatēs. Kā ES sargs, kas ievēlēts, lai nodrošinātu labu pārvaldi Eiropā, ombuds vēlas pārliecināties, ka Eiropa izpilda savu solījumu pilsoņus ierindot pašā lēmumu pieņemšanas procesa centrā.

Pasākumā piedalījās vairāk nekā 300 cilvēku, un tas bija skatāms tiešraidē internetā. Jautājumi un ierosinājumi, ko tieši vai tvītojot izteica dalībnieki, vainagojās ar “vēlmju sarakstu Eiropai”. 

Eiropas ombuda 2014. gada pasākums “Tavs vēlmju saraksts Eiropai”. http://europa.eu/!gW83rR

2.7. ES finansētas programmas un projekti

Katru gadu ombuds saņem lielu skaitu sūdzību no uzņēmumiem, NVO, universitātēm, pašvaldībām un citām juridiskām personām, kuras iesaistītas ES finansētos projektos un programmās. Šīs sūdzības pārsvarā ir saistītas ar novēlotu samaksu, līgumiskiem strīdiem, problēmām ar uzaicinājumiem uz konkursiem un pārredzamības trūkumu — galvenokārt tāpēc, ka ES iestādes atsakās nodrošināt piekļuvi dokumentiem vai informācijai.

Ombuds, piemēram, kritizēja Eiropas Investīciju banku (EIB) par to, ka tā apstiprināja kāda Itālijas uzņēmuma izslēgšanu no atklātā konkursa par tilta būvniecību pāri Savas upei Bosnijā un Hercegovinā. Šī būvniecība ir daļa no lielāka autoceļa, kas savieno Horvātiju ar Bosniju un Hercegovinu, projekta. Neskatoties uz to, ka uzņēmums bija iesniedzis viszemākās cenas piedāvājumu, vietējais projekta virzītājs izslēdza uzņēmumu, pamatojoties uz to, ka tā piedāvājums neatbilst konkursa specifikācijai. 

 

[Ziņu izlaidums] Eiropas ombuds Emīlija O’Reilija kritizē Eiropas Investīciju banku (EIB) par to, ka tā apstiprināja kāda Itālijas uzņēmuma izslēgšanu no atklāta konkursa par tilta būvniecību Bosnijā un Hercegovinā. EIB, kas finansē šo projektu, savu lēmumu balstīja uz juridisku kļūdu un ignorēja sava sūdzību mehānisma konstatējumus, ka uzņēmuma izslēgšana bija nelikumīga.

Uzņēmums šo lēmumu apstrīdēja EIB sūdzību mehānismā, kurš piekrita uzņēmuma argumentiem un ieteica, lai EIB atsauc atbalstu projektam. Tomēr bankas vadība sava sūdzību mehānisma konstatējumus ignorēja. Ombuds uzskatīja, ka EIB vadība savu lēmumu ir pamatojusi uz nepareizu konkursa dokumentu skaidrojumu. Viņa kritizēja banku par šo kļūdu pārvaldē, brīdinot, ka šis gadījums var novest pie ES apņemšanās stiprināt tiesiskumu Bosnijā un Hercegovinā.

Citā lietā kāds Itālijas uzņēmums ieguva no Konkurētspējas un jauninājumu izpildaģentūras (EACI) subsīdijas EUR 4 miljonu apmērā, lai transportētu keramiku no Itālijas uz Spāniju videi draudzīgākā veidā, nekā izmantojot ceļu. Tomēr globālās ekonomiskās krīzes un izrietošā pēkšņā Spānijas mājokļu tirgus lejupslīdes rezultātā pieprasījums pēc Itālijas keramikas dramatiski kritās. Uzņēmums lūdza projektu apturēt, un EACI tam piekrita. Tā kā uzņēmums kavējās iesniegt savu gala pieprasījumu finansējumam, sākotnēji aģentūra atteicās maksāt. Pēc ombuda iejaukšanās, pamatojot to, cik negatīvi ekonomiskā krīze ir ietekmējusi sūdzības iesniedzēja projektu, beigās aģentūra uzņēmumam samaksāja divus miljonus EUR.

Gada laikā ombuds arī palīdzēja atrisināt strīdu starp Lielbritānijas labdarības organizāciju un Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru (EACEA). Labdarības organizācija īstenoja EACEA līdzfinansētu projektu programmas “Jaunatne rīcībā” kontekstā. Aģentūra atteicās apstiprināt labdarības organizācijas projekta gala ziņojumu, paziņojot, ka rezultāti neatbilst sākotnējam projektam, un nolēma atgūt priekšfinansējuma maksājumus kopumā gandrīz 74 000 EUR apmērā. Labdarības organizācija sūdzējās ombudam, ka ir nelikumīgi un netaisni, ka EACEA atgūst līdzekļus. Ombuds secināja, ka līdzekļu atgūšana patiesi bija nelikumīga, jo aģentūra laikus nebija projektu aizliegusi. Galu galā aģentūra pieņēma ombuda priekšlikumus un apņēmās samaksāt sūdzības iesniedzējai aptuveni 50 000 EUR un nokavējuma procentus.

Ombuds regulāri apspriežas ar uzņēmēju sabiedrību par tām grūtībām, ar kurām tie sastopas savos darījumos ar ES iestādēm. Vienā šādā apspriedē ar nosaukumu “Pēc krīzes? Uzņēmējdarbība Eiropā 2014. gadā” diskutēja par to, ko dara ES līmenī, lai palīdzētu maziem, vidējiem un lieliem uzņēmumiem. Pasākums notika februārī Parlamentā Briselē, un tajā piedalījās augsta līmeņa eksperti, kopumā aptuveni 100 dalībnieku. Brošūrā “Eiropas Ombuds — uzņēmumu atbalstam”, kuru dalībnieki saņēma, īsumā ir sniegts pārskats par nozīmīgākajām lietām, kuras atrisinātas ar pozitīvu rezultātu. 

Eiropas ombuda 2014. gada pasākums “Pēc krīzes? Uzņēmējdarbība Eiropā 2014. gadā”. http://europa.eu/!Qn64nB

2.8. ES konkurences politika

Ombuds 2014. gadā risināja arī sūdzības no uzņēmumiem un citām juridiskām entītijām par pretmonopola lietu izmeklēšanām un citām lietām, kas saistītas ar Komisijas konkurences politiku.

Vienu šādu sūdzību iesniedza Vācijas uzņēmums Infineon. Komisija bija uzsākusi izmeklēšanu par šī uzņēmuma un arī Philips, Samsung un Renesas saistību ar “viedo mikroshēmu” karteli un gala rezultātā uzlikusi tiem sodu par piederēšanu kartelim. Komisijai bija konkurenta iekšējās e-pasta sarakstes elektroniskā kopija, un tā uzskatīja, ka tas ir izšķirošs pierādījums Infineon lietā. Uzņēmums lūdza šo dokumentu parādīt, jo apšaubīja tā autentiskumu. Komisija e-pasta saraksti atklāja tikai tad, kad līdz soda uzlikšanai kartelim bija palicis tikai aptuveni mēnesis, tomēr e-pasta sarakste tai bija pieejama jau sešus mēnešus. Infineon sūdzējās ombudam, ka šī kavēšanās ir atstājusi tam tikai vienu nedēļu, lai veiktu sarežģīto uzdevumu — e-pasta sarakstes autentiskuma analīzi. Komisijas paskaidrojumi par kavēšanos ombudu nepārliecināja, un viņa kritizēja Komisijas rīcību

Infineon piekļuve konkurenta e-pasta sarakstei viedo mikroshēmu karteļa izmeklēšanā: Eiropas ombuds kritizē Eiropas Komisiju par kavēšanos.

3. nodaļa - Cik daudz sūdzību iesniegts?

Pilsoņi, kuriem Eiropas ombuds palīdzēja 2014. gadā: 23072; 
Sniegti padomi, izmantojot interaktīvo ceļvedi ombuda tīmekļa vietnē: 19170; 
Sūdzības, kas reģistrētas 2014. gadā: 2079; 
Informācijas pieprasījumi, uz kuriem atbildēja ombudes dienesti: 1823; 
Eiropas ombuda uzsāktās izmeklēšanas 2014. gadā: 342; 
Izmeklēšanas, kas uzsāktas, pamatojoties uz sūdzībām: 325; 
Pēc pašu iniciatīvas uzsāktās izmeklēšanas: 17; 
Eiropas ombuda slēgtās izmeklēšanas 2014. gadā: 400; 
Uz sūdzībām pamatotās slēgtās izmeklēšanas: 387; 
Slēgtās pēc pašu iniciatīvas uzsāktās izmeklēšanas: 13.

To sūdzību skaits 2003.–2014. gadā, kuras ietilpst Eiropas ombuda pilnvarās: 
2003.g.: 603; 
2004.g.: 930; 
2005.g.: 811; 
2006.g.: 849; 
2007.g.: 870; 
2008.g.: 802; 
2009.g.: 727; 
2010.g.: 744; 
2011.g.: 698; 
2012.g.: 740; 
2013.g.: 750; 
2014.g.: 736.

To sūdzību skaits 2003.–2014. gadā, kuras ir ārpus Eiropas ombuda pilnvarām: 
2003.g.: 1768; 
2004.g.: 2729; 
2005.g.: 2673; 
2006.g.: 2768; 
2007.g.: 2401; 
2008.g.: 2544; 
2009.g.: 2392; 
2010.g.: 1983; 
2011.g.: 1846; 
2012.g.: 1720; 
2013.g.: 1665; 
2014.g.: 1427.

Izmeklēšanu, kuras Eiropas ombuds slēdza 2014. gadā, sūdzību avots; 
Uzņēmumi, apvienības un citas juridiskas entītijas: 52 (13%); 
Privātpersonas : 335 (87%).

Reģistrēto sūdzību valsts izcelsme, attiecībā uz kurām Eiropas ombuds uzsāka izmeklēšanu 2014. gadā; 
Luksemburga Sūdzību skaits: 20, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 7
Malta Sūdzību skaits: 11, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 2
Kipra Sūdzību skaits: 16, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 2
Slovēnija Sūdzību skaits: 29, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 2
Īrija Sūdzību skaits: 61, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 10
Beļģija Sūdzību skaits: 147, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 50
Bulgārija Sūdzību skaits: 66, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 7
Grieķija Sūdzību skaits: 78, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 24
Portugāle Sūdzību skaits: 74, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 6
Horvātija Sūdzību skaits: 28, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 4
Spānija Sūdzību skaits: 309, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 19
Somija Sūdzību skaits: 33, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 5
Latvija Sūdzību skaits: 12, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 0
Polija Sūdzību skaits: 208, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 7
Austrija Sūdzību skaits: 40, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 12
Lietuva Sūdzību skaits: 14, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 5
Ungārija Sūdzību skaits: 44, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 5
Čehijas Republika Sūdzību skaits: 36, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 1
Rumānija Sūdzību skaits: 65, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 7
Dānija Sūdzību skaits: 17, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 3
Slovākija Sūdzību skaits: 17, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 1
Vācija Sūdzību skaits: 219, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 45
Nīderlande Sūdzību skaits: 41, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 7
Zviedrija Sūdzību skaits: 23, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 9
Itālija, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 125 Sūdzību skaits: 38
Apvienotā Karaliste, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 127, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 24
Igaunija Sūdzību skaits: 3, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 1
Francija Sūdzību skaits: 98, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 11
Citas valstis Sūdzību skaits: 103, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 7
Valsts nav zināma Sūdzību skaits: 15, Uzsākto izmeklēšanu skaits: 4.

4. nodaļa - Pret ko?

Eiropas ombuda 2014. gadā veiktās izmeklēšanas attiecās uz šādām iestādēm; 
Eiropas Komisija: 204 (59.6%); 
ES aģentūras: 47 (13.7%); 
Eiropas Personāla atlases birojs: 32 (9.4%); 
Cits: 29 (8.5%); 
Eiropas Ārējās darbības dienests: 13 (3.8%); 
Eiropas Parlaments: 12 (3.5%); 
Eiropas birojs krāpšanas apkarošanai: 11 (3.2%).

5. nodaļa - Par ko?

Lietu izmeklēšanas priekšmets, kuras Eiropas ombuds slēdza 2014. gadā; 
Informācijas un dokumentu pieejamības pieprasījumi (pārredzamība): 86 (21.5%); 
Komisija kā ”Līgumu uzraudzītāja” : 77 (19.3%); 
Konkursi un atlases procedūras (tostarp stažieri): 77 (19.3%); 
Institucionāli un politiski jautājumi : 64 (16.0%); 
Pārvalde un civildienesta noteikumi: 45 (11.3%); 
Līguma slēgšanas tiesību un dotāciju piešķiršana: 33 (8.3%); 
Līgumu izpilde: 24 (6.0%).

6. nodaļa - Sasniegtie rezultāti

Eiropas ombuda rīcība pēc sūdzību saņemšanas 2014. gadā ; 
Sniegti ieteikumi vai pārsūtītas lietas 1217 (56.3%); 
Nosūtītas atbildes, informējot sūdzības iesniedzēju, ka nav iespējams sniegt papildu ieteikumus 621 (28.7%); 
Uzsākta izmeklēšana 325 (15.0%).

Rezultāts izmeklēšanas lietās, kuras Eiropas ombuds slēdza 2014. gadā; 
Lietu atrisinājusi iestāde vai panākts draudzīgs risinājums: 133 (33.3%); 
Nav pamatojuma turpmākai izmeklēšanai: 163 (40.8%); 
Kļūda pārvaldē nav konstatēta: 76 (19.0%); 
Kļūda pārvaldē konstatēta: 39 (9.8%); 
Cits: 13 (3.3%).

Izmeklēšana lietās, kurās Eiropas ombuds konstatēja kļūdas pārvaldē 2014. gadā; 
Iestādei adresētās kritiskās piezīmes: 27 (69.2%); 
Iestāde pilnīgi vai daļēji atzinusi ieteikumu projektu: 12 (30.8%); 
Īpašais ziņojums: 0 (0%).

Eiropas ombuda izmeklēšanas lietu skaita pieaugums: 
2003.g. - Uzsāktas izmeklēšanas: 253, Slēgtas izmeklēšanas: 180; 
2004.g. - Uzsāktas izmeklēšanas: 351, Slēgtas izmeklēšanas: 251; 
2005.g. - Uzsāktas izmeklēšanas: 343, Slēgtas izmeklēšanas: 312; 
2006.g. - Uzsāktas izmeklēšanas: 267, Slēgtas izmeklēšanas: 250; 
2007.g. - Uzsāktas izmeklēšanas: 309, Slēgtas izmeklēšanas: 351; 
2008.g. - Uzsāktas izmeklēšanas: 296, Slēgtas izmeklēšanas: 355; 
2009.g. - Uzsāktas izmeklēšanas: 339, Slēgtas izmeklēšanas: 318; 
2010.g. - Uzsāktas izmeklēšanas: 335, Slēgtas izmeklēšanas: 326; 
2011.g. - Uzsāktas izmeklēšanas: 396, Slēgtas izmeklēšanas: 318; 
2012.g. - Uzsāktas izmeklēšanas: 465, Slēgtas izmeklēšanas: 390; 
2013.g. - Uzsāktas izmeklēšanas: 350, Slēgtas izmeklēšanas: 461; 
2014.g. - Uzsāktas izmeklēšanas: 342, Slēgtas izmeklēšanas: 400.

Izmeklēšanas ilgums lietās, kuras Eiropas ombuds slēdza 2014. gadā: 
Lietas, kas slēgtas 3 mēnešu laikā: 36%; 
Lietas, kas slēgtas 3 līdz 12 mēnešu laikā: 28%; 
Lietas, kas slēgtas 12 līdz 18 mēnešu laikā: 10%; 
Lietas, kas slēgtas pēc vairāk nekā 18 mēnešiem: 27%; 
11 mēneši: vidējais ilgums.

7. nodaļa - Kā mēs risinām lietas

Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) un ES Pamattiesību hartā ir paredzētas tiesības iesniegt sūdzību Eiropas ombudam. LESD pilnvaro ombudu saņemt sūdzības no ikviena Savienības pilsoņa vai ikvienas fiziskas vai juridiskas personas, kuras pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir kādā no Savienības dalībvalstīm.

Ombuds nodrošina, ka bezmaksas sūdzību pakalpojums ir godīgs, pārredzams un pēc iespējas vienkāršāks. Sūdzību iesniedzēji var iesniegt ombudam sūdzību rakstiskā veidā, tostarp iesniegt to, izmantojot drošu sūdzību veidlapu ombuda iestādes tīmekļa vietnē. Ombuds tiecas sniegt ātru pirmo atbildi, četru nedēļu laikā informējot sūdzību iesniedzējus par to, kā rīkosies ar sūdzību.

Ombuds izskata katru sūdzību pēc būtības. Tas ietver arī tās sūdzības, kuras ir jānoraida, jo atrodas ārpus ombuda pilnvarām. Ja tā notiek, sūdzības iesniedzējs saņem individuālu atbildi, kurā vairumā gadījumu sniegti ieteikumi par citām struktūrām, kas varētu palīdzēt sūdzības iesniedzējam. Ombuds arī var izlemt pārsūtīt sūdzību uz šīm citām struktūrām.

Sūdzības, kas ir ombuda pilnvarās, vispirms izskata specializēts juridiskais dienests. Katru lietu piešķir konkrētai atbildīgajai personai, kura kļūst par kontaktpersonu.

Ja ombuds secina, ka konkrēta lieta neatbilst pieņemamības kritērijiem vai pamatojums pieņemamai sūdzībai nav pietiekams, viņa paskaidro savu lēmumu un sniedz ieteikumu, ja tas ir iespējams un piemērots.

Ja ombuds uzskata, ka ir jāsāk izmeklēšana, viņa rūpīgi izskata sūdzības, lai noteiktu, vai problēmu var atrisināt vienkāršotā procedūrā, piemēram, iztaujāšanā pa tālruni. Ombuds var arī izlemt sākt pārbaudes izmeklēšanu, lai ātri izskatītu dokumentus un izdarītu tikpat ātrus secinājumus par lietas būtību.

Visaptveroša izmeklēšana var būt nepieciešama, piemēram, kad sūdzība nav steidzama, ir sarežģīta vai ir skaidri redzams, ka būs nepieciešama attiecīgās iestādes dažādu specializēto dienestu iesaistīšana.

Ja ombuds lemj par labu sūdzības iesniedzējam, pastāv vairākas iespējas attiecībā uz turpmāk notiekošo. Var piedāvāt draudzīgu risinājumu, kas apmierinātu sūdzības iesniedzēju, vai izveidot ieteikuma projektu, kurā lūdz iestādei labot kļūdu pārvaldē. Ja nav iespējams risinājums, ombuds var izlemt izteikt kritisku piezīmi. Ombudam ir arī pilnvaras uzsākt izmeklēšanu pēc paša iniciatīvas. Izmantojot šīs pilnvaras, ombuds var izmeklēt šķietamas sistēmiskas problēmas ES iestādēs. Turklāt ombuds var izmeklēt pārvaldē iespējami pieļautu kļūdu, par kuru ziņojusi persona, kura atrodas ārpus Eiropas Savienības. Katru gadu Eiropas ombuds saņem tūkstošiem sūdzību no pilsoņiem, NVO, uzņēmumiem un citām organizācijām. Ombuda darbinieki nodrošina, lai katra sūdzība tiktu izskatīta, ievērojot pakalpojumu sniegšanas kultūru, kā arī ātri un rūpīgi.

8. nodaļa - Ombuda priekšlikumu izpilde

Katru gadu ombuds publicē visaptverošu pārskatu par to, kā ES iestādes reaģē uz priekšlikumiem, kurus tas piedāvā, lai uzlabotu ES pārvaldi. Šie priekšlikumi ir izveidoti kā draudzīgi risinājumi, ieteikumu projekti, papildu piezīmes, kritiskas piezīmes un ierosinājumi.

Eiropas ombuda priekšlikumu izpilde 2013. gadā; 
80% Izpilde; 
20% Bez izpildes

Uz šo brīdi iestādes izpilda 80 % no ombuda priekšlikumiem. Četros no katriem pieciem gadījumiem iestādes izpilda to, ko ombuds lūdz tām darīt. Ziņojums Vai pareizi?— kā ES iestādes reaģēja uz ombuda iejaukšanos 2013. gadā šo tendenci apstiprina. Kā rāda ziņojums, izpildes līmenis var būt atšķirīgs katrā iestādē — no 100 % izpildes dažos gadījumos, līdz 25 % izpildei sliktākajā gadījumā. Komisija, ņemot vērā tās ietekmi ES pārvaldē, ir atbildīga par augstāko ombuda uzsākto izmeklēšanu proporciju. Komisijas izpildes līmenis 2013. gadā samazinājās līdz 73 %; 2012. gadā tas bija 84 %.

Ziņojums atklāj, ka iestādes ir veikušas dažus patiesus uzlabojumus dažādās jomās, sākot no ētikas, līdz videi, kā arī no konkursiem līdz pārredzamībai — pilsoņu labā. Ombuds ir apņēmies sadarbībā ar visām ES iestādēm nodrošināt, lai izpildes līmenis turpinātu pieaugt.

2014. gada ziņojums būs pieejams 2015. gada rudenī.

9. nodaļa - Attiecības ar ES iestādēm

9.1. Eiropas Parlaments

Emīlija O’Reilija 2014. gada 15. septembrī prezentē Mārtinam Šulcam (Martin Schulz) savu 2013. gada ziņojumu.

Eiropas ombuda iestāde lielu nozīmi piešķir attiecībām ar Eiropas Parlamentu. Ombuds 2014. gada laikā tikās aci pret aci ar vairāk nekā 50 Eiropas Parlamenta deputātiem no visām galvenajām grupām saistībā ar dažādiem kopējo problēmu jautājumiem. Turklāt viņa tikās ar dažādām politiskajām un valsts delegācijām, piemēram, no Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas. Viņa tikās ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju, Budžeta kontroles komiteju, Cilvēktiesību apakškomiteju un Lūgumrakstu komiteju.

9.2. Lūgumrakstu komiteja

Ombudam ir ciešas darba attiecības ar Lūgumrakstu komiteju, lai palīdzētu ES labākajā iespējamajā veidā reaģēt uz pilsoņu un iedzīvotāju problēmām. Tā kā ombuds izskata sūdzības par ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām, Lūgumrakstu komiteja nodarbojas ar lūgumrakstiem attiecībā uz ES darbības jomām visā Eiropā. Ombuds 2014. gadā strādāja ar Lūgumrakstu komitejas jauno priekšsēdētāju, Eiropas Parlamenta deputāti Sesīliju Vikstrēmu (Cecilia Wikström) un visām politiskajām grupām, lai palīdzētu ES kļūt vēl vairāk orientētai uz pakalpojumiem un pieejamai Eiropas pilsoņiem un iedzīvotājiem. 

Pārredzamība, efektivitāte, ES iestāžu likumība: “Eiropas ombuda spēks ir atkarīgs no tā attiecībām ar Eiropas Parlamentu un Lūgumrakstu komiteju.”

9.3. Eiropas Komisija

Ombuda attiecības ar Eiropas Komisiju ir galvenās, ņemot vērā tās ietekmi ES pārvaldē un faktu, ka par to iesniedz lielāko daļu sūdzību. Viņa uzslavēja jauno Komisiju par centieniem uzlabot darba pārredzamību, īpaši lobēšanas pārredzamības kontekstā. Attiecību veidošana ir viena no ombuda prioritātēm visos Komisijas līmeņos. Ombuds 2014. gada laikā tikās ar vairākiem Komisijas attiecīgo struktūrvienību direktoriem un vadītājiem. Gada laikā turpinājās arī regulārās ikmēneša sanāksmes direktoru līmenī. Ombuds tiksies ar jaunās Komisijas priekšsēdētāju
2015. gada sākumā.

9.4. Citas ES iestādes un aģentūras

Iestāžu un pārvaldes kultūras dažādās ES iestādēs un aģentūrās var būt atšķirīgas, tāpēc ir svarīgi, lai starp tām un ombudu būtu izveidotas un uzturētas spēcīgas darba attiecības. Ombuds 2014. gadā cita starpā tikās ar Eiropas Ārējās darbības dienesta galveno izpilddirektoru, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāju, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras direktoru un Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētāju. Ombuds šīs sanāksmes izmanto, lai sekmētu savus stratēģiskos mērķus — uzlabot nozīmi, ietekmi un redzamību, kā arī nodrošinātu, ka dažādās ES iestādes un aģentūras attaisno labas pārvaldes zelta standartus.

9.5. Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām

Ombuds sadarbojas ar starptautiskām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizāciju, īpaši cilvēktiesību jomā, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Konvencijas programma stājās spēkā 2011. gada janvārī. Ombuds aizsargā, veicina un uzrauga Konvencijas īstenošanu ES iestāžu līmenī. Šos pienākumus ombuds pilda kopā ar Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un Eiropas Forumu personām ar invaliditāti. ES programmas dalībnieki
2014. gadā tikās vienu reizi un organizēja sanāksmi ar dalībvalstu uzraudzības struktūrām. Kopš marta ombuda komandu invaliditātes jautājumu jomā atbalsta un stiprina norīkota valsts amatpersona.

ES iestādēm ir jānodrošina, ka: to pakalpojumi ir pieejami personām ar invaliditāti; personām ar invaliditāti ir pieeja informācijai no iestādēm un saziņas līdzekļiem ar iestādēm; ES iestāžu darba vide ir atvērta, iekļaujoša un pieejama personām ar invaliditāti; personas ar invaliditāti var efektīvi un pilnībā piedalīties politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.

Ombuds 2014. gadā izskatīja sūdzību par to, ka Europass CV tīmekļa portāls nav pieejams personām ar redzes traucējumiem. Portālu uztur Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs, un tagad tas ir izstrādājis rīcības programmu, lai uzlabotu portāla pieejamību. Ombuds atzinīgi novērtēja šo pārmaiņu un turpinās uzraudzīt šo jautājumu. Viņa sūdzības iesniedzējam nosūtīja sava lēmuma audio versiju un publicēja to savā tīmekļa vietnē.

Lai nodrošinātu, ka personas ar redzes traucējumiem un citi var piekļūt dokumentiem ombuda tīmekļa vietnē, 2014. gadā tika izstrādāts publisko dokumentu reģistrs. Viņa arī pievērsa uzmanību tam, lai saziņa būtu vienkāršā valodā, bet lēmumi pieejami palielinātā rakstā vai audio versijās.

10. nodaļa - Attiecības ar tīkliem

Ombudes citām iestādēm un struktūrām pārsūtītās sūdzības; sūdzību iesniedzēji, kuriem ombude ieteikusi sazināties ar citām iestādēm un struktūrām 2014. gadā; 
Eiropas ombudu tīkla locekļi,: 59.3%; 
tostarp:
valsts vai reģionālais ombuds vai līdzīga iestāde: 636; 
Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja
: 86.

Ombuda citām iestādēm un struktūrām pārsūtītās sūdzības;
sūdzību iesniedzēji, kuriem ieteikts sazināties ar citām iestādēm
un struktūrām 2014. gadā

Eiropas ombuda iestāde cieši sadarbojas ar dažādiem tīkliem, lai nodrošinātu, ka pilsoņu sūdzības par ES tiesību aktiem tiek izskatītas ātri un efektīvi.

Daudzi sūdzību iesniedzēji sazinās ar ombudu, ja viņi saskaras ar problēmām attiecībā uz valsts, reģionālajām vai vietējām pārvaldes iestādēm. Šādas sūdzības neietilpst ombuda pilnvarās un bieži vien ir saistītas ar iespējamiem dalībvalstu izdarītiem ES tiesību aktu pārkāpumiem. Vispiemērotākie daudzu šādu lietu izskatīšanai ir valstu vai reģionālie ombudi, kas iekļauti Eiropas ombudu tīklā. Arī Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja ir tīkla pilntiesīga locekle. Viens no tīkla uzdevumiem ir veicināt sūdzību ātru pārsūtīšanu kompetentajam tīkla loceklim, vai tas būtu valsts vai reģionālais ombuds, līdzīga iestāde vai Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja.

Eiropas ombuda interaktīvais ceļvedis palīdz 20 000 pilsoņu gadā atrast pareizo problēmu risināšanas struktūru, ar kuru sazināties.

Tīkls pašlaik aptver gandrīz 100 birojus 36 Eiropas valstīs. Tīklā ietilpst valstu un reģionālie ombudi un līdzīgas iestādes Eiropas Savienības dalībvalstīs, ES kandidātvalstīs un citās Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, kā arī Eiropas ombuds un Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja.

Ombudu tīkls ir noderīgs mehānisms ES tiesību aktu informācijas un labākās prakses apmaiņai, kuru sekmē semināri, divreiz gadā (tagad ceturksnī elektroniski) izdotais biļetens un ārtīkla forums elektroniskajām apspriešanām un dokumentu apmaiņai.

Diskusijas 2014. gadā galvenokārt norisinājās par ombudu lomu to sūdzību izmeklēšanā, kuras bija iesniegušas militārpersonas; prāvām, ko pret ombuda iestādēm uzsākuši pilsoņi tajos gadījumos, kad nebija apmierināti ar šo iestāžu reakciju uz viņu sūdzībām; divvalodu izglītību nacionālo minoritāšu bērniem. 

Paldies Eiropas ombudam par fantastisko Eiropas ombudu tīkla sadarbības koordinatoru semināru. Bija lieliski tajā piedalīties un pārstāvēt parlamentāro un veselības aprūpes ombudu.

Šogad tīkls organizēja divus seminārus. Jūnijā Eiropas ombuds un Velsas sabiedrisko pakalpojumu ombuds (Apvienotā Karaliste) kopīgi organizēja tīkla devīto reģionālo semināru. Seminārs notika Kārdifā, un tajā pārrunātais temats bija: “Ombudi un lūgumrakstu komitejas — bezbalsīgo balsis”. Galvenās apspriestās tematiskās jomas bija: jaunāku cilvēku tiesību veicināšana; novecojoši iedzīvotāji; personas ar īpašām vajadzībām; tiesības uz augstas kvalitātes veselības un sociālo aprūpi. Divus mēnešus agrāk Eiropas ombuds Strasbūrā bija organizējis devīto tīkla sadarbības koordinatoru semināru. Tajā apsprieda veidus, kā uzlabot tos pakalpojumus, kurus Eiropas ombuda iestāde sniedz tīklam; kā vairot tīkla redzamību, ietekmi un nozīmi; sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu lomu tīkla redzamības vairošanā; ombudu pārredzamības un informācijas piekļuves aizbildņu lomu.

Problēmas saistībā ar ES? Kas jums var palīdzēt?

Dažos gadījumos ombuds par piemērotu var uzskatīt sūdzības pārsūtīšanu Eiropas Komisijai, SOLVIT vai “Tavam Eiropas padomdevējam”. SOLVIT ir tīkls, ko izveidojusi Komisija, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri saskaras ar šķēršļiem, tiecoties īstenot savas tiesības Savienības iekšējā tirgū. “Tavs Eiropas padomdevējs” ir vēl viens ES mēroga tīkls, kuru Komisija izveidoja, lai sniegtu padomus pilsoņiem par dzīvošanu, strādāšanu un ceļošanu ES. Pirms sūdzības pārsūtīšanas vai ieteikuma sniegšanas sūdzības iesniedzējam ombuda dienesti dara visu iespējamo, lai noteiktu, kura cita struktūra varētu palīdzēt vislabāk.

Ombuda publikācijā Problēmas saistībā ar ES? Kas jums var palīdzēt? ir ietverta plašāka informācija par alternatīvām pārsūdzēšanas iespējām.

11. nodaļa - Resursi

11.1. Budžets

Ombuda budžets ir ES budžeta neatkarīga iedaļa. Tā ir iedalīta trīs sadaļās. Pirmajā sadaļā ir ietvertas algas, pabalsti un citi ar darbiniekiem saistīti izdevumi. Otrā sadaļa attiecas uz ēkām, mēbelēm, iekārtām un dažādiem citiem darbības izdevumiem. Savukārt trešajā sadaļā ir ietverti izdevumi, kas rodas, iestādei pildot savas vispārējās funkcijas. Budžeta apropriācijas 2014. gadā bija 9 857 002 EUR .

Lai nodrošinātu resursu efektīvu pārvaldību, ombuda iestādes iekšējais revidents Roberts Galvins (Robert Galvin) veic iestādes iekšējās kontroles sistēmu un biroja veikto finanšu operāciju regulāras pārbaudes. Tāpat kā citām ES iestādēm, arī ombuda iestādei revīziju veic Eiropas Revīzijas palāta.

11.2. Resursu izlietojums

Katru gadu ombuds pieņem Gada pārvaldības plānu (GPP), kurā norāda konkrētas darbības, kas iestādei jāveic, lai īstenotu iestādes mērķus un prioritātes. GPP 2014. gadam bija pēdējais, kura pamatā bija ombuda Stratēģija 2009.–2014. gada pilnvaru termiņam.

11.3. Ombuda komanda

Eiropas ombuda komanda

Ombuda iestādē strādā augsti kvalificēts, vairākas valodas pārvaldošs personāls. Tādējādi tiek nodrošināts, ka tā tiek galā ar sūdzību izskatīšanu par pārvaldē pieļautām kļūdām 24 oficiālajās ES valodās un vairo informētību par ombuda darbu. Eiropas ombuda štatu sarakstā 2014. gadā bija 67 amata vietas.

Pilnīgs un regulāri atjaunināts darbinieku saraksts, kurā ietverta sīka informācija par ombuda biroja struktūru un katras nodaļas uzdevumiem, ir pieejams ombuda tīmekļa vietnē (www.ombudsman.europa.eu) 24 oficiālajās ES valodās.

Iepazīstieties ar Eiropas ombuda komandu. http://europa.eu/!xD37cb

Kā sazināties ar Eiropas ombudu

Pa pastu

Eiropas ombuds
1 avenue du Président Robert Schuman
CS 30403
F-67001 Strasbourg Cedex

Pa tālruni

+33 (0)3 88 17 23 13

Pa faksu

+33 (0)3 88 17 90 62

Pa e-pastu

eo@ombudsman.europa.eu

Tiešsaistē

Vizītēs

Ja vēlaties apmeklēt Eiropas ombuda biroju Briselē vai Strasbūrā, lūdzu, sazinieties ar mums iepriekš.