2021. gada ziņojums

Ievads

2021. gadā notikumus turpināja aizēnot pandēmija. Eiropas Savienībā mums veicās, ka vakcīnas pret Covid-19 bija plaši pieejamas, taču publiskās debates par vakcinācijas līmeni un vīrusa izplatības ierobežošanu krasi saasināja jautājumu par uzticēšanos valsts pārvaldes iestādēm.

Mans birojs turpināja īstenot stratēģiju “Ceļā uz 2024. gadu”, efektīvi izskatot sūdzības un uzsākot stratēģiskus pētījumus sabiedrībai svarīgās jomās, tostarp par pandēmijas ietekmi uz iestāžu darbu.

Šogad es pievērsu pastiprinātu uzmanību tam, kā ES iestādes uzrauga darbinieku pāreju no ES publiskās pārvaldes uz privāto sektoru, tā dēvēto "virpuļdurvju efektu". Bez pienācīgas ar to saistīto risku pārraudzības sekas var būt graujošas un iedragāt sabiedrības uzticību. To nevajadzētu novērtēt par zemu.

Es uzsāku plašu izmeklēšanu par to, kā Komisija pārvalda "virpuļdurvju efektu", lūdzot sniegt sīkāku informāciju par tās pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar darbinieku pāreju uz privāto sektoru. Izmeklēšanā tika aptverti ekonomiski svarīgi departamenti, kā arī komisāru kabineti un Juridiskais dienests. Izmeklēšanas mērķis ir novērtēt lēmumu pieņemšanas procesu un identificēt jomas, kurās to varētu uzlabot.

Atsevišķi, bet saistībā ar plašāku jautājumu, es konstatēju administratīvu kļūdu Eiropas Aizsardzības aģentūrā saistībā ar tās bijušā izpilddirektora pāreju uz Airbus un sāku izmeklēšanu par to, kā Eiropas Investīciju banka (EIB) izskatīja viena no tās viceprezidentiem pieteikumu pārejai uz enerģētikas uzņēmumu Iberdrola.

Es iesniedzu ierosinājumus Frontex tās darba pārskatatbildības uzlabošanai un nosūtīju EIB vēstuli ar priekšlikumiem publiskot vairāk informācijas par tās finansēto projektu ietekmi uz vidi.

Vispārējas uzraudzības ietvaros par to, kā iestādes risina svarīgus jautājumus, es vaicāju Komisijai un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kā praksē darbosies noteikumi attiecībā uz mākslīgo intelektu, jo tas rada bažas Eiropas ombudu tīklam, ar kuru kopā birojs gada laikā regulāri rīkoja seminārus. Es arī lūdzu sniegt sīkāku informāciju par to, kā Komisija nodrošina cilvēktiesību ievērošanu starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos, par kuriem tā ved sarunas.

Tā kā šogad apritēja 20 gadi kopš ES "Pārredzamības likuma" (Regula 1049/2001 par publisko piekļuvi dokumentiem) pieņemšanas, es rīkoju publisku konferenci par nepieciešamību modernizēt šo likumu. Atkārtotās problēmas, piemēram, kavēšanās, iestādēm izskatot piekļuves pieprasījumus, vai cilvēku neapmierinātība ar piekļuves atteikuma pamatojumu, kā arī nozīmīgās pārmaiņas tehnoloģiju jomā pēdējo divdesmit gadu laikā nozīmē, ka ir pēdējais laiks apsvērt, vai noteikumi atbilst sabiedrības vajadzībām šajā jomā.

Man bija prieks trešo reizi rīkot labas pārvaldības balvas pasniegšanas ceremoniju, kurā galveno balvu kopīgi piešķīra Komisijas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības ģenerāldirektorāta un Eiropas Ārējās darbības dienesta darbiniekiem par viņu centieniem, repatriējot cilvēkus, kuri pandēmijas dēļ bija nonākuši grūtībās ārzemēs. Šī balva vēlreiz atgādināja par ES pārvaldes veikto izcilo darbu. Es ceru, ka tā iedvesmos arī citus nākotnē iesniegt projektus.

Šajā gada ziņojumā ir izmantots jaunais Eiropas Ombuda logotips, kura mērķis ir vēl vairāk nostiprināt mūsdienīgu publisko tēlu un veicināt izpratni par mūsu lomu ES pārvaldē. ES karoga klātbūtne skaidri norāda, ka mēs esam daļa no ES iestāžu un struktūru kopuma, savukārt trīs logotipa elementi atspoguļo mūsu misijas galvenos mērķus: pārskatatbildību, pārredzamību un uzticēšanos.

Visbeidzot es pateicos Eiropas Parlamentam par to, ka tā pārliecinošo atbalstu jaunajiem statūtiem, kas saglabā biroja pilnvaras, stiprina Ombuda juridisko pamatu un ievieš aizsardzības pasākumus, kas vēl vairāk garantē biroja neatkarību.

Uzskatu, ka jaunie statūti ir apliecinājums mūsu biroja darbam, lai ES iestādes saglabātu līderpozīcijas izcilas valsts pārvaldes jomā.

Emīlija O’Reilija

1. 2021. gads īsumā

2. Galvenie temati

Ombuds palīdz cilvēkiem, uzņēmumiem un organizācijām saskarsmē ar ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām. Problēmu loks ir plašs — gan lēmumu pieņemšanas procesa nepārredzamība, gan atteikums nodrošināt piekļuvi dokumentiem, gan pamattiesību pārkāpumi, gan līgumiski jautājumi. Dažādās iedaļās sniegts pārskats par galvenajām lietām, kas saistītas ar konkrētu jomu.

2.1. “Virpuļdurvju efekts”

Ombuda birojs 2021. gadā turpināja pievērst uzmanību tam, kā ES pārvalde rīkojas attiecībā uz tā dēvēto "virpuļdurvju efektu" — kad ES ierēdņi ieņem amatus privātajā sektorā vai privātā sektora darbinieki uzsāk darbu valsts pārvaldē. Ombuda vispārējais mērķis ir panākt līdzsvaru starp tiesībām uz darbu un sabiedrības interesēm, lai ES pārvalde darbotos atbilstīgi augstākajiem integritātes un pārskatatbildības standartiem.

Šim nolūkam ombude uzsāka plašu stratēģisku izmeklēšanu par to, kā Komisija rīkojas "virpuļdurvju efekta" situācijās. Ombuda biroja izmeklēšanas grupa pārbaudīja lietas, kas saistītas ar Komisijas 2019., 2020. un 2021. gadā pieņemtajiem lēmumiem par augstākā un vidējā līmeņa vadītāju lūgumiem apstiprināt vai nu jaunas darba attiecības, vai neapmaksātu atvaļinājumu nolūkā veikt citu darbību. Kopā tika pārbaudītas lietas 14 ģenerāldirektorātos, kā arī visos komisāru kabinetos, Komisijas Juridiskajā dienestā, Ģenerālsekretariātā, Komisijas iekšējā ideju domnīcā un Regulējuma kontroles padomē.

Pēc Komisijas lēmumu analīzes ombude lūdza Komisiju sniegt papildu paskaidrojumus, tostarp par to, cik bieži tā ir liegusi Civildienesta noteikumu 16. pantā paredzētam darbiniekam ieņemt izvēlēto amatu un kā tā novērš risku, ka bijušie darbinieki varētu konsultēt savus jaunos kolēģus jautājumos, kas saistīti ar viņu iepriekšējiem pienākumiem. Izmeklēšana turpinās 2022. gadā.

Ombude uzsāka izmeklēšanu arī par sūdzībām saistībā ar "virpuļdurvju efekta” gadījumiem. Viena no tām skāra Eiropas Investīciju bankas (EIB) Spānijas viceprezidenta pāreju uz Spānijas komunālo pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu, kas bija saņēmis no bankas aizdevumus. Sūdzības iesniedzēji — divi Eiropas Parlamenta deputāti, pauda bažas par interešu konflikta riskiem un EIB ierosinātajiem pasākumiem šo risku mazināšanai. Ombude pārbaudīja dokumentus attiecībā uz EIB lēmumu apstiprināt šo rīcību un lūdza EIB atbildēt uz vairākiem jautājumiem.

Vēl viena izmeklēšana par “virpuļdurvju efektu” skāra Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA), kas apstiprināja tās bijušā izpilddirektora stāšanos stratēģiskā konsultanta amatā uzņēmumā Airbus, kas ir viens no lielākajiem Eiropas aizsardzības nozares dalībniekiem. Pēc savas iniciatīvas veiktajā izmeklēšanā tika secināts, ka EAA bija jāaizliedz šī pāreja interešu konflikta dēļ. Ombude ieteica, ka turpmāk EAA būtu jāaizliedz saviem vadošajiem darbiniekiem ieņemt amatus, ja pastāv nepārprotams interešu konflikts. Aģentūrai būtu jānosaka arī kritēriji, kas aizliedz šādu pāreju, un par šiem kritērijiem būtu jāinformē visi pretendenti uz vadošiem amatiem. EAA piekrita īstenot ieteikumus par potenciālu aizliegumu darbiniekiem ieņemt noteiktus amatus un sniegt saviem darbiniekiem vadlīnijas, kā aģentūra piemērotu šādu aizliegumu.

2.2. Piekļuve dokumentiem

ES pilsoņiem ir plašas tiesības piekļūt ES iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem. Ombuds kalpo kā tiesiskās aizsardzības mehānisms tiem, kuriem ir grūtības piekļūt šiem dokumentiem.

2021. gadā sūdzības iesniedzējs, kas vēlējās piekļūt Eiropas Komisijas priekšsēdētājas īsziņām, kuras viņa sūtīja kāda liela farmācijas uzņēmuma izpilddirektoram, pievērsa uzmanību jautājumam, vai ES pārvalde reģistrē ar darbu saistītas īsziņas un mirkļsaziņu. Ombude lūdza Komisiju informēt par tās politiku šajā jautājumā un to, kā tā meklēja sūdzības iesniedzēja minētās īsziņas.

Atsevišķā pasākumā ombude vaicāja astoņām ES iestādēm un aģentūrām (Komisijai, Padomei, Parlamentam, Eiropas Ķimikāliju aģentūrai, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei, Eiropas Zāļu aģentūrai, Frontex un Eiropas Centrālajai bankai), kādus pasākumus tās ir ieviesušas, lai dokumentētu ar darbu saistītas īsziņas un mirkļsaziņu.

Ombuds saņēma piekļuvi dokumentēt sūdzības saistībā ar vairākām dažādām ES iestādēm un struktūrām.

Izmeklēšanas laikā par piekļuvi informācijai par līgumu, ko Komisija bija parakstījusi ar farmācijas uzņēmumu par Covid-19 vakcīnu iegādi, Komisija publicēja rediģētas līguma un līdzīgu līgumu ar citiem farmācijas uzņēmumiem versijas. Saistībā ar Ombuda izmeklēšanu Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) piekrita, ka turpmāk tās uzraudzības padomes protokolos tiks iekļauta informācija par locekļu balsojumiem attiecībā uz lēmumiem par regulatīvajiem standartiem.

Cita ES aģentūra ar svarīgām regulatīvām pilnvarām — Eiropas Banku iestāde — piekrita publiskot sīkāku informāciju par tās uzraudzības padomes balsojumiem saistībā ar izmeklēšanu par ES tiesību aktu pārkāpumu, ko izdarījušas valstu iestādes attiecībā uz divu konkrētu banku uzraudzību.

Labi panākumi tika gūti izmeklēšanā par to, kā Frontex apstrādā tās tiešsaistes portālā iesniegtos publiskās piekļuves pieprasījumus. Sūdzību iesniedzēji norādīja uz jautājumiem saistībā ar Frontex paziņojumu par autortiesībām, dokumentu glabāšanas termiņiem, kā arī par Frontex portāla mijiedarbību ar citiem tiešsaistes portāliem. Izmeklēšana turpinās 2022. gadā.

Diemžēl ES pārvalde ne vienmēr ievēroja ombudes priekšlikumus attiecībā uz izmeklēšanu par piekļuvi dokumentiem. Ombude konstatēja administratīvu kļūmi pēc tam, kad Komisija atteicās piešķirt piekļuvi informācijai par lietotās cepamās eļļas importu. Komisija apgalvoja, ka, lai gan tā apkopo pieprasītos datus, tā negatavo dokumentus, no kuriem varētu iegūt sūdzības iesniedzēja pieprasīto informāciju, un tādējādi atteicās ievērot ombudes piedāvāto risinājumu. Ombude arī konstatēja administratīvu kļūmi pēc tam, kad Komisija atteicās izsniegt dokumentus saistībā ar 1,5 miljonu noteiktajiem kvalitātes standartiem neatbilstošu medicīnisko masku iepirkumu. Ombude norādīja, ka pastāv ievērojama sabiedrības interese šādas informācijas publiskošanā.

2018. gadā Ombuda birojs uzsāka paātrināto procedūru ātrai sūdzību par publisku piekļuvi dokumentiem izskatīšanai. Šī procedūra tika pārskatīta 2021. gadā, un tā uzrādīja lieliskus rezultātus, tostarp:

• ievērojami saīsinājās izskatīšanas laiks;
• pieauga sūdzību skaits par pieprasījumu piekļuvi dokumentiem;
• vispārēja ieinteresēto personu apmierinātība ar paātrināto procedūru.

2.3. Ētikas jautājumi

Vairākas Ombuda biroja veiktās izmeklēšanas ir saistītas ar to, lai nodrošinātu, ka ES iestādes ievieš spēkā esošos noteikumus augstu ētikas standartu ievērošanas nodrošināšanai visā ES pārvaldē.

Pēc Eiropas Parlamenta deputāta sūdzības Ombuda birojs pārbaudīja Augsta līmeņa foruma kapitāla tirgu savienības jomā (KTS) sastāvu. Komisija, izstrādājot savu KTS rīcības plānu, ņēma vērā ieteikumus no foruma, kurā piedalījās augsta līmeņa nozares vadītāji, starptautiskie eksperti un zinātnieki. Vērtējot kandidātus, kuri tika iecelti, lai darbotos neatkarīgi, Komisija konstatēja, ka pieciem kandidātiem bija intereses, kas apdraudēja vai varēja tikt uzskatītas par tādām, kas apdraud viņu spēju rīkoties neatkarīgi un sabiedrības interesēs. Tomēr Komisija neievēroja savus noteikumus par šo interešu konfliktu pārvaldību. Ombude konstatēja administratīvu kļūmi un ierosināja, ka visos ekspertu grupas ziņojumos būtu jānorāda arī ekspertu grupas locekļu veidi.

Divas pilsoniskās sabiedrības organizācijas iesniedza sūdzības par Komisijas priekšsēdētājas un Komisijas priekšsēdētājas vietnieces piedalīšanos videoklipā Horvātijas politiskās partijas vēlēšanu kampaņas atbalstam. Sūdzību iesniedzēji apšaubīja, vai tas atbilst Komisijas locekļu rīcības kodeksam. Atbildot uz Ombuda biroja vēstuli ar lūgumu noskaidrot šo jautājumu, Komisija informēja, ka plāno izstrādāt pamatnostādnes par to, kā komisāri var piedalīties valstu vēlēšanu kampaņās.

Pēc Ombuda biroja izmeklēšanas saistībā ar ceļa izdevumiem oficiālā braucienā uz Ķīnu, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2021. gadā vienojās uzlabot pārredzamību attiecībā uz tās locekļu izdevumiem un piemaksām, proaktīvi publicējot šādu informāciju savā tīmekļa vietnē. Papildu informācija ietver sīkāku informāciju par noteikumiem attiecībā uz izdevumu atlīdzināšanu un piemaksām, kā arī informāciju par konkrētiem ārvalstīs notiekošiem pasākumiem un ar tiem saistītiem izdevumiem.

Aprīlī Komisija konstruktīvi reaģēja uz Ombuda ieteikumiem pēc tam, kad tika veikta izmeklēšana par tās lēmumu piešķirt uzņēmumam BlackRock Investment Management līgumu par pētījuma veikšanu jomā, kurā uzņēmumam ir finanšu un regulējuma intereses. Savā atbildē Komisija informēja, ka tā apsver iespēju izdot papildu vadlīnijas interešu konfliktu jautājumos, lai palīdzētu saviem darbiniekiem, kuri strādā ar publiskā iepirkuma procedūrām. Komisija arī paziņoja, ka apsver iespēju ierosināt grozījumus Finanšu regulā — ES tiesību aktā, kas reglamentē no ES budžeta finansēto publiskā iepirkuma procedūru norisi, lai iekļautu pretendentu pienākumu atklāt iespējamos interešu konfliktus. Parlaments atbalstīja Ombuda biroja secinājumus un lūdza Komisiju atjaunināt Finanšu regulu, lai novērstu iespējamos interešu konfliktus ar politiku saistītos līgumos.

2.4. Pamattiesības

Martā Ombuda birojs pēc paša iniciatīvas uzsāka izmeklēšanu par to, kā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) ievēro savus pamattiesību pienākumus un nodrošina pārskatatbildību saistībā ar saviem paplašinātajiem pienākumiem. Šo plašāko pienākumu piemērošana sākās 2019. gada decembrī, kad stājās spēkā jaunā Frontex regula 2019/1896. Izmeklēšanas mērķis ir noskaidrot jautājumus saistībā ar Frontex "kopīgo operāciju" pārskatatbildību, darbībām, kas saistītas ar migrantu "atgriešanu", un ar migrācijas atbalstu, veicot pārbaudes pie ES ārējām robežām.

Šī izmeklēšana tiek veikta pēc atsevišķas Ombuda izmeklēšanas attiecībā uz Frontex "sūdzību mehānismu", kurā Ombuds vērsa uzmanību uz kavēšanos no Frontex puses, ieviešot jaunās saistības gan attiecībā uz šo mehānismu, gan pamattiesību amatpersonu. Ombuda izmeklēšanas komanda arī konstatēja trūkumus sūdzību mehānismā, kas var sarežģīt personu iespējas ziņot par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem un pieprasīt tiesisko aizsardzību. Ombuds sniedza vairākus praktiskus priekšlikumus, kā stiprināt sūdzību mehānisma neatkarību un mudināt personas to izmantot. Tostarp tika ierosināts, ka publiski pieejamā informācijā par mehānismu jānorāda, ka sūdzību iesniegšana par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem neietekmēs lēmumus par patvēruma piešķiršanu.

Vēl viena svarīga izmeklēšana saistībā ar pamattiesībām bija vērsta uz to, kā Komisija nodrošina, lai Horvātijas iestādes robežu pārvaldības operāciju kontekstā ievērotu pamattiesības. Sūdzības iesniedzējs Amnesty International apšaubīja, vai Horvātija ir izveidojusi "uzraudzības mehānismu", lai nodrošinātu, ka robežu pārvaldības darbībās pilnībā tiek ievērotas pamattiesības un ES tiesību akti. Vasarā Horvātija paziņoja, ka ir izveidojusi šādu mehānismu. Ombuda vispārējie konstatējumi tiks publicēti 2022. gada sākumā.

Ombuds sāka patstāvīgu izmeklēšanu, lai noskaidrotu, kā Eiropas Komisija uzrauga, vai Eiropas strukturālie un investīciju fondi tiek izmantoti, lai atbalstītu personu ar invaliditāti un gados vecāku cilvēku tiesības uz neatkarīgu dzīvi. Ombuds lūdza Komisiju atbildēt uz vairākiem jautājumiem un pēc tam organizēja mērķorientētu apspriešanos ar ieinteresētajām personām.

Ombuds bieži izmanto informācijas vākšanas iniciatīvas, lai pievērstu uzmanību kādam jautājumam, neuzsākot oficiālu izmeklēšanu. Vienā no šādām iniciatīvām Ombuds lūdza Komisiju sniegt sīkāku informāciju par to, kā tā nodrošina cilvēktiesību ievērošanu ES parakstītajos starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos. Iniciatīvas mērķis ir izpētīt "cilvēktiesību klauzulu" izmantojumu šajos starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos, kā arī to, kā cilvēktiesības tiek ievērotas pēc tirdzniecības nolīgumu stāšanās spēkā. Informācijas pieprasījums tika iesniegts pēc vairākām Ombuda izmeklēšanām šajā jomā, tostarp nesen, 2020. gadā, tika veikta izmeklēšana par to, ka Komisija pirms ES un Mercosur tirdzniecības nolīguma noslēgšanas nebija pabeigusi atjauninātu ilgtspējības ietekmes novērtējumu. Martā publicētajā Ombuda lēmumā tika konstatēts, ka Komisijai vajadzēja pabeigt atjauninātu novērtējumu, pirms tika panākta vienošanās par tirdzniecības nolīgumu. Ombuds pieprasīja, lai turpmākajās tirdzniecības sarunās šādi novērtējumi tiktu pabeigti pirms galīgā nolīguma noslēgšanas.

Pēc tam, kad Komisija aprīlī paziņoja, ka tā plāno ierosināt noteikumus attiecībā uz mākslīgo intelektu (MI), Ombuds rakstīja gan Komisijai, gan Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam (EDAU) ar lūgumu sniegt papildu informāciju par ierosināto jauno noteikumu iespējamo ietekmi. Pēc tam Ombuda izmeklēšanas grupa tikās ar Komisijas pārstāvjiem, lai apspriestu jautājumus par to, kā mākslīgo intelektu reglamentējošie noteikumi varētu darboties. Tika apspriesti jautājumi par to, kādiem mērķiem Komisijas pārvalde pašlaik izmanto MI un kā nodrošināt, lai turpmākajos noteikumos tiktu ņemtas vērā sabiedrības intereses.

2.5. Pārskatatbildība lēmumu pieņemšanas procesā

Turpinot iepriekšējo darbu par pārskatatbildību ES lēmumu pieņemšanā, Ombuds novembrī sāka izmeklēšanu par to, kā Komisija nodrošina, ka tās saskarsme ar tabakas nozares lobistiem ir pārredzama. Komisija tika aicināta iesniegt pārbaudei visus dokumentus, kas attiecas uz tās saskarsmi ar tabakas nozares lobistiem 2020. un 2021. gadā, tostarp pieprasījumus nodrošināt publisku piekļuvi dokumentiem par šādu saskarsmi. Ombuds arī lūdza pārbaudīt visas Komisijas darbiniekiem sniegtās iekšējās vadlīnijas.

ES ir pievienojusies Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Vispārējai konvencijai par tabakas uzraudzību (FCTC), saskaņā ar kuru tai ir jānovērš tabakas rūpniecības negatīvā ietekme uz sabiedrības veselības politiku. Cita starpā tas paredz, ka Komisijai jānodrošina pilnīga un proaktīva pārredzamība attiecībā uz tikšanās reizēm ar tabakas nozares pārstāvjiem. Tomēr, izņemot SANTE ĢD un TAXUD ĢD, Komisijas dienesti nepublisko proaktīvi informāciju par sanāksmēm līmenī, kas ir zemāks par ģenerāldirektoru līmeni.

Atbildot uz Ombuda veikto izmeklēšanu, kurā tika pārbaudīta centra atbildes uz Covid-19 pandēmiju pārredzamība, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) ieviesa pasākumus savu lēmumu pieņemšanas pārskatatbildības uzlabošanai. Tie ietvēra pasākumus, ar ko nodrošināja, ka sabiedrībai ir vieglāk sekot līdzi centra zinātnisko ieteikumu attīstībai un iepazīties ar datiem, kas ir zinātnisko novērtējumu pamatā. Centrs arī apņēmās nodrošināt lielāku pārredzamību informācijas apmaiņā ar starptautiskajiem partneriem un uzlabot saziņu ar sabiedrību.

Ombuds, novērtējot Padomes atbildi uz pandēmiju, konstatēja, ka pirmajos krīzes mēnešos attālinātās ministru sanāksmes neatbilda pārredzamības standartiem, kas parastos apstākļos piemērojami Padomes klātienes sanāksmēm. Tomēr Ombuds arī atzīmēja, ka dažas no Padomes šajā laikposmā pieņemtajām praksēm uzlaboja pārskatatbildību, un lūdza turpināt to piemērošanu. Tās ietvēra plašāku rakstisku komentāru sniegšanu pirms un pēc valstu civildienesta ierēdņu sanāksmēm, palielinot dokumentācijas apjomu par darba grupu diskusijām.

Lai cilvēki varētu sekot līdzi tam, kā tiek pieņemti lēmumi ES līmenī, ir nepieciešama dokumentu krātuve, kurai viņi var pieprasīt piekļuvi. Lai šie publiskie dokumentu reģistri būtu jēgpilni un noderīgi, tiem jābūt atjauninātiem un pilnīgiem. Pēc Ombuda veiktās izmeklēšanas Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) piekrita uzlabot un atjaunināt savu dokumentu reģistru, tostarp izveidojot tam īpašu tīmekļa vietni, lai padarītu to par sabiedrībai noderīgāku instrumentu.

Ombuds arī pārbaudīja Frontex publisko dokumentu reģistru pēc sūdzības ar apgalvojumu, ka tas netiek pienācīgi uzturēts. Ombuds iesniedza vairākus priekšlikumus reģistra uzlabošanai, un Frontex piekrita tos ieviest.

Arī 2021. gadā sūdzības joprojām bija saistītas ar bažām par lēmumu pieņemšanas pārredzamību vides jautājumos.

Ombuds 2021. gada aprīlī uzsāka izmeklēšanu par Komisijas lomu, novērtējot to gāzes projektu ilgtspēju, kurus Enerģētikas kopiena (kurā ietilpst ES, Rietumbalkānu valstis, Melnās jūras reģiona valstis un Norvēģija) ir iekļāvusi reģionālas nozīmes projektu sarakstā. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka pirms projektu iekļaušanas sarakstā nav veikts pienācīgs ilgtspējas novērtējums, jo izmantotā metodika ir līdzīga metodikai, ko agrāk izmantoja ES "kopīgu interešu projektu" novērtēšanai un ko Komisija kopš tā laika ir atzinusi par neatbilstošu.

Atbildot uz pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupas sūdzību, Ombuds uzsāka izmeklēšanu par to, kā Komisija īstenoja sabiedrisko apspriešanu par ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības iniciatīvu, kuras mērķis ir mudināt uzņēmumus labāk pārvaldīt ilgtspējības jautājumus savā darbībā. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka, informējot par apspriešanas rezultātiem, Komisija nav pienācīgi ņēmusi vērā visu apspriešanā piedalījušos respondentu viedokļus.

Jūnijā Ombuds izklāstīja Eiropas Investīciju bankai (EIB) savus provizoriskos konstatējumus par vides informācijas pārredzamību attiecībā uz projektiem, kurus tā gan tieši, gan netieši finansē.

Ombuds ierosināja EIB publiskot daudz sīkāku informāciju par tās finansēto projektu ietekmi uz vidi. Ombuds lūdza EIB publicēt avotu dokumentus, kuros ietverti fakti, kā arī tehniskie pieņēmumi un aprēķini, kas izmantoti projektu novērtēšanā. Attiecībā uz projektiem ar būtisku ietekmi uz vidi Ombuds arī ierosināja EIB par prioritāti būtu noteikt lielāku proaktīvu pārredzamību, lai tās uzraudzības ziņojumus par īstenotajiem projektiem būtu iespējams ātri publicēt.

Ir skaidrs, ka sabiedrībā būs liela interese par ES Atveseļošanas un noturības mehānismu (RFF) — līdzekļiem, kas paredzēti, lai palīdzētu ES atgūties no pandēmijas un risināt tādas problēmas kā klimata krīze. Tādēļ Ombuds rakstīja Komisijai, lūdzot to paredzēt lielo interesi par sarunām ar dalībvalstīm par atveseļošanas un noturības plāniem. Atzīmējot, ka pastāv iespēja, ka tiks iesniegti ar šo jautājumu saistīti pieprasījumi nodrošināt piekļuvi dokumentiem, Ombuds ierosināja Komisijai sniegt vairāk informācijas par attiecīgajiem tās rīcībā esošajiem dokumentiem.

3. Pārskatītie Ombuda statūti

2021. gada jūnijā Parlaments ar ļoti lielu balsu vairākumu — 602 no 692 nodotajām balsīm, pieņēma atjauninātus Ombuda biroja statūtus. Jaunajos statūtos kodificētas vairākas biroja pēdējo gadu laikā veiksmīgi ieviestās darba prakses Saskaņā ar līgumu Ombuds varēs uzsākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, ja konstatēs tam pamatojumu. Spēcīgo atbalstu jaunajiem statūtiem var uzskatīt par biroja darba apstiprinājumu, izskatot iedzīvotāju sūdzības un veicot izmeklēšanas.

Tajā ir ņemts vērā jaunais Lisabonas līgumā noteiktais juridiskais pamats, un šī ir Parlamenta regula, nevis lēmums. Statūti ir pirmais tiesību akts saskaņā ar Lisabonas līgumu, kura pamatā ir Parlamenta iniciatīvas tiesības. Ar pārskatītajiem statūtiem ir nostiprināts biroja tiesiskais regulējums un ieviesti jauni aizsardzības pasākumi, kas vēl vairāk garantē biroja neatkarību, tostarp pienācīgs budžets biroja darbības atbalstam. Politiķiem, tostarp Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri vēlas kandidēt uz Eiropas ombuda amatu, ir noteikts jauns divu gadu pārtraukuma periods. Tas palīdzēs nosargāt biroja neatkarību, kas ir ļoti svarīga, lai birojs varētu pildīt tā līgumā balstīto lomu.

Pārskatītajos statūtos ir saglabātas Ombuda plašās izmeklēšanas pilnvaras, tostarp tas, ka iestādēm ir jāsniedz ombudei visa izmeklēšanai nepieciešamā informācija. Vajadzības gadījumā saistībā ar izmeklēšanu ombude var tikt uzklausīta Parlamentā pēc savas iniciatīvas vai pēc Parlamenta pieprasījuma.

Patlaban birojs atjaunina statūtu īstenošanas noteikumus, kuros sīki izklāstītas biroja darba procedūras.

4. 20 gadi kopā ar Regulu Nr. 1049/2001

Pārredzamība un piekļuve dokumentiem jau izsenis ir Ombuda biroja prioritāte, un tā sastāda aptuveni vienu ceturtdaļu no biroja veiktajām izmeklēšanām. Ombuds darbojas kā tiesiskās aizsardzības mehānisms personām, kam liegta piekļuve ES dokumentiem, un tas birojam sniedz būtiskas zināšanas par to, kā šīs pamattiesības praksē piemēro ES pārvalde.

2021. gadā apritēja divdesmit gadi, kopš stājās spēkā ES "pārredzamības likums" (Regula 1049/2001), ar kuru tika precizētas tiesības uz publisku piekļuvi ES dokumentiem un ievērojami palielināta ES pārvaldes pārskatatbildība. Līdz ar to Ombuds visa gada garumā īpašu uzmanību pievērsa piekļuvei dokumentiem.

Tā kulminācija bija publiska konference 15. novembrī Briselē — Piekļuve ES dokumentiem: ko tālāk? Konference, kas notika "hibrīdformātā", bija sadalīta divās daļās: augsta līmeņa ekspertu grupa, kurā tika apspriesti noteikumi par turpmāku piekļuvi dokumentiem, un ekspertu grupa, kura analizēja cilvēku pieredzi, pieprasot dokumentus.

Augsta līmeņa paneļdiskusijā kopā ar Eiropas ombudi Emīliju O'Reiliju uzstājās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Vera Jourova, kura atbild par vērtībām un pārredzamību, Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietniece Heidi Hautala un Padomes Ģenerālsekretariāta Komunikācijas un informācijas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors Reijo Kempinens. Lai sagatavotos konferencei, Ombuds veica ad hoc aptauju, kurā aptaujāja dažas ieinteresētās personas par viņu pieredzi, pieprasot piekļuvi ES dokumentiem.

Gada sākumā Ombuds īstenoja iniciatīvu, lai noskaidrotu, kā ES iestādes, struktūras, biroji un aģentūras informē sabiedrību par tiesībām uz publisku piekļuvi dokumentiem. Iniciatīvas rezultātā tika izstrādāta rokasgrāmata ES iestādēm par to, kādai politikai un praksei vajadzētu būt ieviestai, lai īstenotu tiesības uz publisku piekļuvi dokumentiem, un tā tika publicēta konferences dienā (15. novembrī).

Galvenais konferencē un sūdzībās izvirzītais jautājums bija par to, kā ES pārvalde rīkojas ar īsziņām un mirkļsaziņu un citām jaunajām tehnoloģijām saistībā ar tās pārredzamības pienākumiem. Jūlijā Ombuds uzsāka stratēģisku iniciatīvu par to, kā pārvalde reģistrē darbinieku nosūtītās/saņemtās īsziņas un mirkļsaziņu, pildot savus darba pienākumus. Iniciatīvas mērķis bija izvērtēt spēkā esošos noteikumus un praksi attiecībā uz šo ziņojumu reģistrēšanu, lai apzinātu paraugpraksi ES pārvaldē.

5. Labas pārvaldības balva

Ombudes pasniegtā Labas pārvaldības balva 2021. gadā tika piešķirta par ārkārtējiem centieniem palīdzēt repatriēt vairāk nekā pusmiljonu ES pilsoņu, kas pandēmijas dēļ bija nonākuši grūtībās visā pasaulē.

Balvas ieguvēju kopīgos projektus īstenoja Komisijas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ģenerāldirektorāta (ECHO ĢD) un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) darbinieki.

Vispārējās balvas ieguvēji un uzvarētāji dažādās kategorijās tika paziņoti digitālā ceremonijā jūnijā, ko atklāja Komisijas priekšsēdētājas Ursulas fon der Leienas video uzruna.

Runājot par Covid-19 ietekmi gan uz ES pārvaldes iekšējo, gan ārējo darbu, ombude O'Reilija norādīja, ka "daudzi no iesniegtajiem projektiem apliecina lielo darbu, ko ES darbinieki veica, lai palīdzētu iedzīvotājiem pandēmijas laikā".

Septembrī Briselē, Pilsoņu dārzā, notika īsa papildu apbalvošanas ceremonija, kurā balvas tika pasniegtas klātienē.

Ar šo balvu, ko pasniedz reizi divos gados un kuru Emīlija O'Reilija aizsāka 2017. gadā, tiek apbalvotas ES publiskās pārvaldes par darbiem, kam ir redzama un tieša pozitīva ietekme uz cilvēku dzīvi visā Eiropā un ārpus tās. Tika piešķirtas arī balvas četrās kategorijās.

Nominācijas izvērtēja neatkarīga konsultatīvā padome, un uzvarētājus izvēlējās ombude.

6. Sūdzības un izmeklēšanas — kā mēs palīdzam sabiedrībai

Eiropas Ombuds palīdz cilvēkiem, uzņēmumiem un organizācijām, kam ir problēmas saskarsmē ar ES pārvaldi, izskatot viņu iesniegtās sūdzības, kā arī cenšoties veicināt labu administratīvo praksi un proaktīvi risinot plašākus sistēmiskus jautājumus saistībā ar ES iestādēm.

Ombuds pastāvīgi tiecas uzlabot iekšējās procedūras, lai nodrošinātu, ka birojs veic izmeklēšanu pēc iespējas efektīvāk un lai sūdzību iesniedzēji gūtu optimālu pieredzi. Šajā nolūkā 2020. gadā izveidotais racionalizētais Izmeklēšanu direktorāts ir ieviesis papildu uzlabojumus. Tas ietver speciālo zināšanu un paraugprakses pilnveidošanu, izmantojot tematiskās izmeklēšanas grupas, kas ir palīdzējis vēl vairāk uzlabot Ombuda veikto izmeklēšanu konsekvenci un efektivitāti.

Lai gan 2021. gadā joprojām tika izmantotas hibrīdā darba procedūras, Ombuda tiešsaistes sūdzību sistēma nodrošināja nepārtrauktību šajā biroja darba pamatjomā. Salīdzinājumā ar 2020. gadu pieauga biroja izskatīto sūdzību skaits.

Tika ieviesti papildu uzlabojumi attiecībā uz to, kā Ombuda izmeklēšanas tiek atspoguļotas un publicētas tiešsaistē, lai sabiedrībai būtu vieglāk sekot līdzi biroja darbam. Jaunā tīmekļa vietnes sadaļa "Izmeklēšanu tops" pievērš uzmanību Ombuda veiktajām izmeklēšanām, kas ir svarīgas plašākai sabiedrībai. Tika izveidota jauna sadaļa, kas aptver Ombuda darbu saistībā ar sabiedrības piekļuvi dokumentiem. Tāpat tika uzlabota meklēšanas funkcionalitāte tīmekļa vietnē.

Biroja daudzveidīgais lietu izskatīšanas darbinieku kolektīvs un jaunā tīmekļa vietne atspoguļo Ombuda apņemšanos sazināties ar visiem, kuri lūdz palīdzību, visās 24 ES oficiālajās valodās.

Lai gan Ombuds ne vienmēr var izmeklēt visas saņemtās sūdzības, birojs tomēr cenšas palīdzēt visiem, kuri lūdz palīdzību, piemēram, sniedzot padomus par citām tiesiskās aizsardzības iespējām.

6.1. Sūdzību veids un avots

6.1.1. Pārskats par sūdzībām un stratēģiskajām izmeklēšanām

Ombude var sākt izmeklēšanu tikai par sūdzībām, kas ietilpst viņas pilnvaru jomā un atbilst vajadzīgajiem “pieņemamības kritērijiem”, piemēram, iepriekš ir mēģināts problēmu atrisināt tieši ar iesaistīto iestādi. Jaunā organizatoriskā struktūra ir ļāvusi vēl vairāk uzlabot to, kā Ombuds izskata sūdzības, vēl vairāk samazinot laiku, kas vajadzīgs sūdzību apstrādāšanai un izmeklēšanas pabeigšanai.

Biroja darba temati izriet no Ombuda pilnvarām un saņemtajām sūdzībām, kas veido lielāko daļu no tām. 2021. gadā apritēja divdesmit gadi, kopš stājās spēkā ES "pārredzamības likums" (Regula 1049/2001). Līdz ar to piekļuvei dokumentiem tika pievērsta galvenā biroja uzmanība visa gada gaitā. Tāpat kā iepriekšējos gados, pārredzamība joprojām ir galvenais sūdzību temats, un ir arī Ombuda stratēģiskā darba prioritāte.

Papildus Ombuda pamatdarbam saistībā ar sūdzībām Ombuds kopā ar ES iestādēm veic arī plašākas stratēģiskas izmeklēšanas un īsteno iniciatīvas sistēmiskos jautājumos. Atbilstīgi Ombuda stratēģijai "Ceļā uz 2024. gadu" 2021. gadā pieauga Ombuda stratēģiskā darba apjoms un tika uzsākts lielāks skaits izmeklēšanu un iniciatīvu par dažādiem jautājumiem.

6.1.2. Sūdzības, uz kurām neattiecas Ombuda pilnvaras

Eiropas Ombuds 2021. gadā apstrādāja vairāk nekā 1400 sūdzību, kas neietilpa Ombuda pilnvarās, galvenokārt tāpēc, ka sūdzības nebija saistītas ar ES pārvaldes darbu. Vairāk nekā 40 % sūdzību tika saņemts no Spānijas, Polijas un Vācijas.

Pārsvarā iedzīvotāji vērsās pie Ombuda ar jautājumiem attiecībā uz veselības aprūpi, vienlīdzīgu attieksmi vai diskrimināciju un patērētāju tiesību aizsardzību, kā arī ar sūdzībām saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Šīs sūdzības, kuras neietilpa pilnvarās, galvenokārt bija saistītas ar problēmām ar valsts, reģionālās vai vietējās pārvaldes iestādēm, kā arī valsts vai starptautiskajām tiesām (piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesu). Daudz sūdzību bija arī par privāto sektoru. Citas sūdzības, kas neietilpa pilnvarās, attiecās uz ES iestāžu politisko vai likumdošanas darbu.

Ombude atbildēja visām personām, kuras prasīja palīdzību, valodā, kādā tika iesniegta sūdzība, vai kuru personas bija norādījušas kā vēlamo. Atbildēs tika precizētas Ombuda pilnvaras un, cik vien iespējams, sniegta informācija sūdzību iesniedzējiem par citām struktūrām, kas varētu palīdzēt. Ar sūdzības iesniedzēja piekrišanu ombude arī pārsūtīja sūdzības atbilstošajiem Eiropas ombudu tīkla (ENO) dalībniekiem.

Sūdzību iesniedzējiem, kuri nebija apmierināti ar konkrētiem ES tiesību aktiem, ombude parasti ieteica vērsties Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejā. To sūdzību iesniedzējiem, kuras attiecās uz citiem jautājumiem, tostarp par ES tiesību aktu īstenošanu, tika ieteikts vērsties Eiropas Komisijā, pie valsts vai reģionālajiem ombudiem vai pie ES tīkliem, piemēram, Europe Direct un Solvit.

6.2. Pret ko?

6.3. Par ko?

6.4. Sasniegtie rezultāti

6.5. Ietekme un sasniegumi

Viens no Eiropas Ombuda vispārējiem mērķiem ir panākt reālus uzlabojumus sūdzību iesniedzējiem un sabiedrībai saskarsmē ar ES pārvaldi. Ombude to panāk, sniedzot priekšlikumus risinājumu, ieteikumu un ierosinājumu veidā. Ombude var arī sekmēt uzlabojumus, izmantojot stratēģiskas iniciatīvas, kas nav oficiālas izmeklēšanas. Viņa var arī mudināt iestādi atrisināt kādu jautājumu vēl pirms oficiāla risinājuma priekšlikuma vai ieteikuma izteikšanas.

6.5.1. Akceptēšanas rādītājs

Akceptēšanas rādītājs ir pozitīvo atbilžu procentuālā daļa no kopējā Ombuda iesniegto priekšlikumu (risinājumu, ieteikumu un ierosinājumu) skaita. Tā kā ombude dod iestādēm laiku līdz sešiem mēnešiem turpmāko pasākumu īstenošanai saistībā ar priekšlikumiem, kas izteikti viņas lēmumos par izmeklēšanas slēgšanu, 2021. gada akceptēšanas rādītājs attiecas uz 2020. gadā slēgtajām lietām.

ES iestāžu sadarbība ar Ombudu 2020. gadā bija apmierinoša 81 % gadījumu. Šis rādītājs ir uzlabojies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (līdz 2020. gadam ziņojumā "Situācijas labošana?” tika sniegts pārskats par to, kā ES iestādes reaģē uz Ombuda jautājumiem lietās, kas slēgtas iepriekšējā gadā. Pēc Ombuda jauno statūtu pieņemšanas 2021. gadā šis novērtējums tagad ir iekļauts gada ziņojumā).

Kopumā ES iestādes pozitīvi reaģēja uz 29 no 36 priekšlikumiem, ko ombude sniedza, lai labotu vai uzlabotu to administratīvo praksi. No 12 iestādēm, kurām ombude sniedza priekšlikumus, 10 iestādes pilnībā izpildīja visus risinājumus, ierosinājumus un ieteikumus. No atlikušajām divām iestādēm Komisija izpildīja 16 no 22 ombudes priekšlikumiem, savukārt Padome izpildīja vienu no diviem ombudes priekšlikumiem.

6.5.2. Plašāka ietekme

Akceptēšanas rādītājs atspoguļo iestāžu reakciju uz priekšlikumiem noteiktā brīdī un pilnībā neatspoguļo Ombuda darba ietekmi laika gaitā.

Ombuda izmeklēšana var izcelt sistēmiskas problēmas, un no tā izrietošās pozitīvās izmaiņas ne vienmēr atspoguļojas gada skaitļos.

Labs piemērs tam ir Ombuda veiktā izmeklēšana par ES Padomes prezidentūru korporatīvo sponsorēšanu. Atbildot uz Ombuda konstatējumiem, Padome galu galā vienojās par korporatīvās sponsorēšanas pamatnostādnēm dalībvalstīm, kurām ir šī sešu mēnešu prezidentūra. Izmeklēšanas rezultātā tika uzlabota šī jautājuma pārredzamība, jo dalībvalstis, kuras ir Padomes prezidentvalstis, savās oficiālajās prezidentūras tīmekļa vietnēs sāka norādīt informāciju par to korporatīvo sponsorēšanu, ļaujot Parlamentam un plašsaziņas līdzekļiem uzraudzīt šo jautājumu.

Ietekmi var panākt arī, veicinot debates par kādu tēmu. Ombuda darbam kopā ar Parlamentu un daudziem citiem dalībniekiem var būt nozīmīga “atturoša ietekme”. Iestādes apzinās, ka par administratīvo darbību, kas neatbilst augstajiem standartiem, ko sagaida sabiedrība, var tikt veikta Ombuda izmeklēšana vai plašāka publiskā kontrole.

Konkrēts piemērs tam ir jautājums par Eiropas Komisijas deputātu dalību valstu vēlēšanu kampaņās. Ombude saņēma divas sūdzības saistībā ar Komisijas priekšsēdētājas un Komisijas priekšsēdētājas vietnieces dalību Horvātijas politiskās partijas kampaņas videoklipā. Lai gan ombude nekonstatēja iemeslu sākt izmeklēšanu, viņa lūdza Komisiju precizēt, kā rīcības kodekss tiek piemērots saistībā ar vēlēšanu kampaņām. Atbildot uz to, Komisija paziņoja, ka tā izstrādās jaunas vadlīnijas par to, kā komisāri var piedalīties valstu vēlēšanās.

7. Komunikācija un sadarbība

7.1. Komunikācija

Birojs turpināja strādāt, lai popularizētu Eiropas Ombuda darbu pēc iespējas plašākai auditorijai. Tika izmantota mērķēta un inovatīva saziņa, lai palielinātu sabiedrības informētību par konkrētām izmeklēšanām un vispārīgiem jautājumiem, piemēram, pārredzamību un ētiku, kā arī par Ombuda lomu augstu pārskatatbildības standartu veicināšanā ES pārvaldē.

Tīmekļa vietne turpināja attīstīties kā dinamisks Ombuda darba satura centrs, ļaujot sabiedrībai pēc iespējas vienkāršāk atrast informāciju par būtiskām izmeklēšanām, jaunākās ziņas, kā arī galveno problēmu skaidrojumus.

Tīmekļa vietnē tika ieviesta jauna sadaļa "Izmeklēšanu tops", kas pievērš uzmanību Ombuda veiktajām izmeklēšanām, kas ir svarīgas plašākai sabiedrībai. Izmeklēšanas tiek uzskaitītas, pamatojoties uz jaunākajiem atjauninājumiem un izmantojot īsas lietu lapas ar uzmanību piesaistošiem tekstiem kā sākumu punktu tiem, kas meklē informāciju par izmeklēšanu. Tīmekļa vietnē tika uzlabota meklēšanas funkcionalitāte, tādējādi apmeklētājiem atvieglojot meklēto dokumentu atrašanu.

Ombuda tīmekļa vietnē tika ieviestas jaunas sadaļas, kas aptver biroja darbu saistībā ar publisku piekļuvi ES dokumentiem, kā arī par to, kā piekļūt Ombuda dokumentiem. Uzsvaru uz piekļuvi dokumentiem papildināja komunikācijas kampaņa, kā arī ritināms tīmekļa stāsts un īss paskaidrojošs video.

Pirmo reizi Ombuda 2020. gada ziņojums tika prezentēts kā tīmekļa stāsts, ļaujot vieglāk saprast galvenās Ombuda darba jomas un kurās jomās birojam bijusi vislielākā ietekme.

Maijā ikgadējās preses konferences laikā ombude iepazīstināja ar biroja darbu. Preses konferences laikā ombude informēja par plašas izmeklēšanas uzsākšanu par to, kā Komisija pārvalda “virpuļdurvju efektu” (skatīt iepriekš), un iepazīstināja ar galvenajām esošajām un nesen pabeigtajām izmeklēšanām.

Lai izplatītu informāciju par Labas pārvaldības balvas ieguvējiem un mudinātu dalīties ar labām idejām un praksēm, sociālo mediju kampaņai par apbalvošanas ceremoniju sekoja atsevišķs uzvarējušo projektu vizuāls attēlojums.

Ombuds piedalījās Eiropas Jaunatnes dienās (EYE2021) Strasbūrā 8. oktobrī, kas tika organizētas konsultāciju procesa ietvaros konferencei par Eiropas nākotni. Debatēs, ko vadīja autore un aktīviste Nini Tsiklauri, ombude atbildēja uz jauniešu jautājumiem par biroja darbu, kā arī par tādiem izaicinājumiem kā pārredzamība un demokrātija un ES nākotne.

2021. gadā, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, visstraujāk augošais sociālo mediju konts bija Instagram (pieaugums par 46 %, kas atbilst 1195 jauniem sekotājiem). LinkedIn sekotāju skaits palielinājās par 24 % (+ 1148), savukārt Twitter, kur Ombudam ir vislielākā auditorija no visiem sociālo mediju kanāliem, sekotāju skaits 2021. gada decembrī sasniedza 31 300, kas ir par 7 % vairāk (+ 2140).

Visbeidzot ombude un biroja darbinieki turpināja izpratnes veicināšanas pasākumus, sniedzot intervijas presei, uzstājoties lielākajās akadēmiskajās un juridiskajās konferencēs un runājot ar apmeklētāju grupām.

7.2. Attiecības ar ES iestādēm

7.2.1. Eiropas Parlaments

Lieliskās attiecības starp ombudi Emīliju O'Reiliju un Parlamentu turpināja nostiprināties 2021. gadā. Gada sākumā ombude uzstājās Parlamenta plenārsēdē, un visa gada garumā viņa un viņas biroja darbinieki apmeklēja komiteju sanāksmes, lai iepazīstinātu ar Ombuda darbu saistībā ar konkrētām izmeklēšanām. Ombude regulāri tikās ar pilna politiskā spektra Parlamenta deputātiem ar video starpniecību vai klātienē Briselē un Strasbūrā. Pandēmijas dēļ Ombuda 2020. gada ziņojums Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai tika nosūtīts digitāli 2021. gada 6. septembrī.

7.2.2. Lūgumrakstu komiteja

Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja ietilpst Eiropas ombudu tīklā un ir par attiecībām ar Eiropas Ombudu atbildīgā parlamentārā komiteja. Cieša sadarbība starp abām struktūrām ir svarīga, lai palielinātu ES iestāžu demokrātisko pārskatatbildību. Visa gada garumā komiteja un tās priekšsēdētāja Dolors Montserrat, ar kuru ombude regulāri tikās, sniedza stabilu atbalstu ombudes darbam. Ombude un viņas biroja darbinieki piedalījās komitejas sanāksmēs par kopīgu interešu tēmām, un vairākas komitejas rezolūcijas atsaucās uz Ombuda izmeklēšanu, jo īpaši saistībā ar ES pārvaldes pārredzamību un pārskatatbildību Covid-19 kontekstā.

7.2.3. Eiropas Komisija

Eiropas Komisija ir lielākā ES iestāde. Pateicoties tās kā ES izpildvaras darba tvērumam, proporcionāli lielākā daļa Ombuda saņemto sūdzību attiecas uz Komisijas darbu. Darba attiecības starp Eiropas Ombudu un Komisiju 2021. gadā saglabājās ļoti konstruktīvas. Komisijas priekšsēdētāja vietniece Jourova uzstājās novembrī Ombuda organizētā konferencē par piekļuvi dokumentiem (skatīt iepriekš) — jautājumu, par kuru Ombuds saņem daudzas sūdzības, un informēja, ka Komisija strādās, lai uzlabotu noteikumus šajā jomā. Starp abām iestādēm bija regulāra saziņa dienesta līmenī, kas ļāva darbiniekiem uzturēt konstruktīvas attiecības.

7.2.4. Citas iestādes, aģentūras un organizācijas

Attiecības ar dažādajām ES pārvaldes daļām ir neatņemama Ombuda stratēģijas “Ceļā uz 2024. gadu” daļa. Ilgstošu un pozitīvu ietekmi uz ES pārvaldi iespējams panākt, tikai cieši sadarbojoties. Ombude uztur ciešas attiecības ar daudzām ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. 2021. gadā Eiropas ombude cita starpā tikās ar Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētāju, Eiropas galveno prokuroru, Eiropas Pamattiesību aģentūras (FRA) direktoru, Eiropas Banku iestādes (EBI) priekšsēdētāju un izpilddirektoru, kā arī Eiropas Revīzijas palātas locekli. Ombuds uztur arī labas attiecības ar pilsonisko sabiedrību un starptautiskajām organizācijām. Viņa tikās ar ESAO ģenerālsekretāru, un Ombuda birojs šobrīd ietilpst ESAO neoficiālajā pārredzamības un pārskatatbildības tīklā. Ombuda biroja darbinieki uzstājās Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Tiesību akadēmijas (ERA) un Nīderlandes ES tiesību pētniecības tīkla Meijers komitejas organizētajos pasākumos.

7.2.5. ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām

Ombuds ir ES pamatsistēmas saskaņā ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UN CPRD) dalībnieks, un tas aizsargā, sekmē un uzrauga, kā ES pārvalde ievieš konvenciju. 2021. gadā šo pamatsistēmu vadīja Eiropas Parlaments. Pamatsistēma cieši sekoja norisēm saistībā ar ES stratēģiju attiecībā uz personu ar invaliditāti tiesībām 2021.–2030. gadam, kuras izstrādē pamatsistēma sniedza savu ieguldījumu. Tā arī uzsāka sagatavošanās darbus ES pārskatam par CRPD komitejas noslēguma apsvērumu īstenošanu.

Pēc divām izmeklēšanām, kas tika pabeigtas attiecīgi 2019. un 2020. gadā, par to, kā izlietoti ES līdzekļi saistībā ar sociālās aprūpes iestādēm, Ombuds uzsāka izmeklēšanu pēc paša iniciatīvas par to, kā Komisija uzrauga ES līdzekļu izmantojumu, lai atbalstītu personu ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku tiesības uz neatkarīgu dzīvi. Pašlaik Ombuds izvērtē Komisijas atbildi, apspriežoties arī ar organizācijām, kuras darbojas personu ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku tiesību jomā.

Tā kā Eiropas strukturālo un investīciju fondu pārvaldība ir kopīga Komisijai un valstu iestādēm, Ombuds lūdza Eiropas ombudu tīkla (ENO) locekļus sniegt savu ieguldījumu šajā jautājumā. Ombuds arī rīkoja tīmekļsemināru ar ENO locekļiem, lai apspriestu aprūpi iestādē, līdzekļu izlietojumu un pieredzi, kas gūta Covid-19 pandēmijas laikā.

2021. gada jūnijā Ombuds slēdza stratēģisku iniciatīvu par to, kā Komisija ņem vērā darbinieku ar invaliditāti īpašās vajadzības saistībā ar Covid-19. Pamatojoties uz Komisijas reakciju uz pandēmiju un ekspertu, tostarp Eiropas Invaliditātes foruma un ES Pamattiesību aģentūras, sniegto informāciju, Ombuds sagatavoja indikatīvu paraugprakses piemēru sarakstu, kā ārkārtas situācijās pielāgotos personu ar invaliditāti vajadzībām.

Ombuds saņēma sūdzību par Eiropas Komisijas atteikumu, pamatojoties uz tās noteikumiem, piešķirt palielinātu bērna pabalstu darbiniekam, kuram ir bērns ar invaliditāti. Ombuds sāka izmeklēšanu un aicināja Komisiju atbildēt uz sūdzību, kā arī uz vairākiem konkrētiem jautājumiem.

Birojs informēja par savu darbu saistībā ar personu ar invaliditāti tiesībām vairākos pasākumos visa gada garumā, tostarp Eiropas Invaliditātes foruma rīkotajā pasākumā.

7.3. Eiropas ombudu tīkls

Eiropas Ombuds centās stiprināt Eiropas ombudu tīkla (ENO), kas ir Eiropas ombuda koordinēts neformāls tīkls, sadarbību un darba metodes. ENO ietilpst aptuveni 100 biroji 36 Eiropas valstīs, kā arī Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja.

Eiropas Ombuds 2021. gadā centās paplašināt ENO lomu spēju veidošanā un apmaiņā ar paraugprakses piemēriem. Šajā nolūkā tika organizēti trīs mērķēti tīmekļsemināri ENO dalībnieku biroju ekspertiem, kuros piedalījās arī eksperti no ES pārvaldes iestādēm. Šajos tīmekļsemināros uzmanība tika pievērsta dažādām tēmām — mākslīgais intelekts un e-pārvaldība valsts pārvaldē; Frontex sūdzību mehānisms un piespiedu atgriešanas uzraudzība; aprūpe iestādēs, ES līdzekļu izmantojums un pandēmijas laikā gūtā pieredze.

Eiropas Ombuds 2021. gadā turpināja "paralēli strādāt" ar ENO. Notika apspriešanās ar valstu ENO locekļiem, un viņi tika iesaistīti Eiropas Ombuda izmeklēšanā pēc paša iniciatīvas par to, kā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) izskata sūdzības par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem ar tās sūdzību mehānisma palīdzību. Ar viņiem apspriedās un viņus iesaistīja izmeklēšanā pēc paša iniciatīvas par to, kā Eiropas Komisija uzrauga ES līdzekļu izmantojumu, lai atbalstītu invalīdu un vecāka gadagājuma cilvēku tiesības uz neatkarīgu dzīvi.

Izmantojot "vaicājumu" procedūru, Eiropas Ombuds palīdz arī ENO locekļiem iegūt ekspertu atbildes no attiecīgās ES pārvaldes nodaļas par ar ES saistītiem jautājumiem, kas radušies izmeklēšanas gaitā. 2021. gadā vaicājumu tēmas bija tiesības saņemt ES digitālo COVID sertifikātu un Spānijas saistības attiecībā uz dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.

Visu gadu ombude tikās ar valstu un reģionālajiem ombudiem.

7.4. Eiropas balva — Flensburgas Universitāte

Novembrī ombude saņēma Flensburgas Universitātes Eiropas balvu, kas piešķirta par darbu ES pārvaldes pārskatatbildības un pārredzamības uzlabošanā. Pateicības runā ombude runāja par to, cik svarīgi ir ievērot tiesiskumu.

"Es cenšos panākt, lai ES iestāžu retorika par tiesiskumu un demokrātiskām vērtībām, kā arī pārskatatbildību un pārredzamību saskanētu ar to rīcību attiecībās ar iedzīvotājiem. (P)at nelielas, nebūtiskas darbības, kas ir pretrunā vērtībām, kuras ES pārvaldei ir pienākums ievērot, iztukšo šo vērtīgo, trauslo demokrātijas resursu un ļauj spēlētājiem ar sliktiem nolūkiem spēlēt to nedemokrātiskās spēles," savā runā teica ombude.

8. Resursi

8.1. Budžets

Ombuda budžets ir ES budžeta neatkarīga iedaļa. Tas ir iedalīts trīs sadaļās. 1. sadaļa ietver algas, pabalstus un citus ar personālu saistītus izdevumus. 2. sadaļa ietver ēkas, mēbeles, aprīkojumu un dažādus citus darbības izdevumus. Savukārt 3. sadaļa ietver izdevumus, kas rodas, iestādei pildot savas vispārējās funkcijas. Budžeta apropriācijas 2021. gadā bija 12 501 836 EUR.

Lai nodrošinātu resursu efektīvu pārvaldību, Ombuda iekšējais revidents regulāri pārbauda iekšējās kontroles sistēmas un Biroja veiktās finanšu operācijas. Tāpat kā citām ES iestādēm, arī Ombudam revīziju veic Eiropas Revīzijas palāta.

8.2. Resursu izlietojums

Katru gadu Ombuds pieņem gada pārvaldības plānu, kurā nosaka konkrētas darbības, kas birojam jāveic, lai īstenotu Ombuda piecu gadu stratēģijā “Ceļā uz 2024. gadu” noteiktos mērķus un prioritātes. 2021. gada pārvaldības plāns ir pirmais plāns, kas tiks izstrādāts, pamatojoties uz šo jauno stratēģiju.

Ombuda birojā strādā augsti kvalificēts daudzvalodīgs personāls. Tādējādi tiek nodrošināts, ka birojs var izskatīt sūdzības 24 ES oficiālajās valodās un vairot informētību par Ombuda darbu visā ES. Balstoties uz 2020. gadā gūto pieredzi, birojs 2021. gadā turpināja pozitīvi un ātri reaģēt uz Covid-19 pandēmijas radītajām problēmām. Tas pieņēma mūsdienīgu hibrīddarba politiku, lai izmantotu jaunās digitālās darba vides sniegtās priekšrocības, vienlaikus nodrošinot augstu efektivitāti un darbinieku labsajūtu.

2021. gadā Ombuda štatu sarakstā bija 73 amata vietas, turklāt birojā strādāja vidēji seši līgumdarbinieki, bet gada laikā 16 stažieri guva darba pieredzi.

2021. gada jūnijā ombude pabeidza biroja reorganizāciju, izveidojot Administrācijas direktorātu. Atklātā darbā pieņemšanas procesā par administrācijas direktori tika iecelta Marie-Pierre Darchy. Jaunā struktūrvienība ir atbildīga par visiem jautājumiem, kas saistīti ar iestādes administrāciju, cilvēkresursiem, budžetu, ēkām, IT un lietvedību.

Kā sazināties ar Eiropas Ombudu

Pa tālruni

+33 (0)3 88 17 23 13

Pa e-pastu

eo@ombudsman.europa.eu

Pasta adrese

Médiateur européen
1 avenue du Président Robert Schuman
CS 30403
F-67001 Strasbourg Cedex

Tiešsaistē

• Tīmekļa vietne ombudsman.europa.eu
• Twitter twitter.com/EUombudsman
• Instagram instagram.com/euombudsman
• LinkedIn linkedin.com/company/272026
• YouTube youtube.com/user/eotubes

Mūsu biroji

Strasbūra

Adrese apmeklētājiem

Bâtiment Václav Havel (HAV)
Allée Spach
F-67000 Strasbourg

Brisele

Adrese apmeklētājiem

Bâtiment Froissart (FRS)
Rue Froissart 87
B-1000 Bruxelles

© Eiropas Savienība, 2022

Ja vien nav norādīts citādi, visas fotogrāfijas un attēli: © Eiropas Savienība, izņemot attēlu uz vāka (© golubovy / Stocklib un © f9photos / envatoelements).
Reproducēšana ir atļauta izglītības un nekomerciālos nolūkos un norādot avotu.
Izveidots FrutigerNext.

HTML

ISBN 978-92-9483-283-2

ISSN 1830-6896

doi:10.2869/518691

QK-AA-22-001-LV-Q