You have a complaint against an EU institution or body?

2020. gada ziņojums

Ievads

Eiropas ombude Emīlija O’Reilija
Eiropas ombude Emīlija O’Reilija.

Daudziem cilvēkiem visā pasaulē 2020. gads bija traģisks gads, jo Covid-19 pandēmijas dēļ tika zaudēti tuvinieki un daudzi citi cieta un joprojām cieš no smagas slimības. Šis gads bija arī stingrs atgādinājums par to, cik svarīga ir valsts pārvalde, kuras kompetencei un pārskatatbildībai mēs varam uzticēties. Pandēmija satricināja cilvēku dzīvi un radīja dziļu spriedzi mūsu veselības aprūpes sistēmās, sabiedrībā un ekonomikā. ES līmenī bija vajadzīga ātra lēmumu pieņemšana par ES finansējumu, par produktu un pakalpojumu iepirkumu, lai palīdzētu cīnīties pret pandēmiju, un par to, kāda politika būtu jānosaka par prioritāti.

Tomēr tieši grūtos laikos ir vajadzīgi visaugstākie labas pārvaldības standarti, lai pārliecinātu un nomierinātu sabiedrību, ka veiktie pasākumi ir pareizi un tiks pienācīgi īstenoti.

Mūsu kā Eiropas Ombuda uzdevums ir palīdzēt šajā procesā. Tāpēc mēs aprīlī atgādinājām Eiropas Komisijai, ka visi ar pandēmiju saistītie lēmumi ir jāpieņem pēc iespējas pārredzamāk. Šajā saistībā jūlijā mēs nosūtījām informācijas vākšanas pieprasījumus Eiropas Zāļu aģentūrai, Eiropas Investīciju bankai un Komisijai un divus pieprasījumus par ES Padomi un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru. Mērķis ir nodrošināt, ka visa ar pandēmiju saistītā lēmumu pieņemšana — neatkarīgi no tā, vai tā attiecas uz jaunu zāļu novērtēšanu vai finansējamo projektu izvēli, — ir skaidra, pieejama un pamatota. Lai nodrošinātu, ka mūsu lietu izskatīšanas darbs netiek pārtraukts, mans birojs veica ātru pāreju uz digitālu darba vidi — izskatīto jauno sūdzību skaits bija līdzīgs 2019. gadā izskatīto sūdzību skaitam.

Gada gaitā notika arī izmeklēšanas, kurās tika gūti visai ES pārvadei būtiski konstatējumi. Vienā lietā mēs konstatējām administratīvu kļūmi saistībā ar to, kā Eiropas Banku iestāde rīkojās attiecībā uz tās izpilddirektora pārcelšanos uz finanšu nozares lobiju grupu. Eiropas Banku iestāde (EBI) akceptēja mūsu ieteikumu un to ievēroja. Lietā par ilgtspējīgu finansējumu mēs konstatējām, ka attiecīgie ES tiesību akti ir pārāk nekonkrēti, lai būtu iespējams pienācīgi novērtēt interešu konfliktus saistībā ar lēmumiem par ES finansētu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Mēs veicām vairākas svarīgas izmeklēšanas saistībā ar lēmumu pieņemšanas pārredzamību vides jautājumos. Tostarp tika veikta izmeklēšana par to, kāpēc “ilgtspējas ietekmes novērtējums” netika pabeigts, pirms tika panākta vienošanās par ES un Mercosur tirdzniecības nolīgumu, un izmeklēšana par to, vai Eiropas Investīciju banka sniedz pietiekamu vides informāciju par tās finansētajiem projektiem.

Ombuda darbs ietver arī iepriekšējo izmeklēšanu pēcpārbaudi un pārliecināšanos par to, ka ieteikumi ir akceptēti un tiek īstenoti. Tāpēc es sāku pēcpārbaudi, lai noskaidrotu, kā praksē darbojas Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) “sūdzību izskatīšanas mehānisms”, kas izveidots pēc iepriekš veiktas Ombuda izmeklēšanas.

2020. gads bija īpašs Eiropas Ombudam, jo tas iezīmēja mūsu 25. gadadienu. Tā bija iespēja nosvinēt to, par ko birojs ir kļuvis — par uzticamu pārredzamības un ētikas standartu uzturētāju ES pārvaldē. Mēs arī atskatījāmies uz lietu klāstu gadu gaitā un pozitīvajām izmaiņām, ko ES iestādes un struktūras ir īstenojušas mūsu darba rezultātā. Attiecībā uz daudzām lietām mēs redzējām tūlītējus rezultātus, kā arī kopumā pozitīvu ietekmi laika gaitā. Mūsu veiktā pārskatīšana arī nostiprināja mūsu izpratni un pateicību par citām ietekmes plūsmām, kas palīdz mūsu darbā, tostarp pretimnākošu un atbalstošu Eiropas Parlamentu, dinamisku pilsonisko sabiedrību, spēcīgiem plašsaziņas līdzekļiem un ES iestādēm, kas tic ombuda darba vērtībai.

2021. gadā es ar nepacietību gaidu, kad tiks īstenota mūsu jaunā stratēģija “Pretī 2024. gadam”, kurā izklāstīts, kā es plānoju panākt turpmāku pozitīvu ietekmi uz ES pārvaldi, saglabāt mūsu darba nozīmīgumu reālajā dzīvē un, vairojot sabiedrības informētību par mūsu darbībām, dot iedzīvotājiem iespēju turpināt īstenot tiesības, kas viņiem piešķirtas saskaņā ar Līgumiem un Pamattiesību hartu.

Emīlija O’Reilija

Emīlija O’Reilija

1. 2020. gads īsumā

2. Galvenie temati

Ombuds palīdz cilvēkiem, uzņēmumiem un organizācijām saskarsmē ar ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Problēmu loks ir plašs — gan lēmumu pieņemšanas procesa nepārredzamība, gan atteikums nodrošināt piekļuvi dokumentiem, gan pamattiesību pārkāpumi, gan līgumiski jautājumi. Sūdzību raksturojums mainās atkarībā no satraukuma un bažām, kādas eiropiešiem ir attiecīgajā gadā. Šā gada ziņojumā ir iekļautas jaunas iedaļas par izmeklēšanām saistībā ar Covid-19 un pārredzamību lēmumu pieņemšanā vides jomā. Dažādās iedaļās sniegts pārskats par galvenajām lietām, kas saistītas ar konkrētu jomu.

2.1. Ar Covid-19 saistītas izmeklēšanas un iniciatīvas

Infografika par ES reakciju uz Covid-19 krīzi — ES veikto pasākumu piemēri.
Infografika par ES reakciju uz Covid-19 krīzi — ES veikto pasākumu piemēri.

Reaģējot uz Covid-19 izraisīto līdz šim nepieredzēto situāciju, daudzām ES iestādēm, aģentūrām un struktūrām bija jāpieņem mērķtiecīgi pasākumi un jāpielāgo savi darba procesi, lai risinātu ārkārtas situācijas radītās problēmas. To klāsts bija dažāds — gan palīdzība reaģēšanas pasākumu koordinēšanā sabiedrības veselības jomā ES un īpašu zāļu apstiprināšanā, gan ekonomiski pasākumi krīzes sociālās un ekonomiskās ietekmes novēršanai.

Ombude 2020. gada aprīlī sāka izvērtēt ES pārvaldes darbu saistībā ar Covid-19 krīzi. Viņa atgādināja Eiropas Komisijai un Eiropadomei, ka to pienākumi attiecībā uz pārredzamību krīzes laikā ir tikpat svarīgi.

Ombude 2020. gada jūlijā Biroja uzdevuma uzraudzīt, kā ES vadošās iestādes pandēmijas laikā veic savu darbu, ietvaros nosūtīja trīs informācijas vākšanas pieprasījumus — Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA), Eiropas Investīciju bankai (EIB) un Komisijai — un sāka divas izmeklēšanas — par Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (ECDC) un ES Padomi.

Ombude izvērtēja, kā ECDC apkopoja un paziņoja datus, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju. Papildus dokumentu pārbaudei saistībā ar ECDC lomu informācijas par pandēmiju pārvaldībā ombudes izmeklēšanas grupa 2020. gada oktobrī rīkoja arī tikšanos ar ECDC pārstāvjiem. Pēc tam ombude lūdza sniegt plašāku informāciju par konkrētām ECDC darba daļām, tostarp par tā ātrā riska novērtējuma pārredzamību. Izmeklēšanas mērķis ir apzināt dažas no problēmām, kas varētu būt traucējušas ECDC tā centienos cīņā pret pandēmiju.

Izmeklēšanā attiecībā uz Padomi ombude novērtēja tās lēmumu uz laiku atkāpties no standarta lēmumu pieņemšanas veida un saistīto ietekmi uz procesa pārredzamību.

Ombude jautāja Komisijai par tās saņemto zinātnisko konsultāciju pārredzamību, tās sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem un tās lēmumiem saistībā ar ārkārtas publisko iepirkumu. EIB sniedza ombudei informāciju par to, kā tā nodrošina pārredzamību un labu pārvaldību, kad tiek pieņemti pasākumi krīzes radīto ekonomisko seku novēršanai. Atbildot uz ombudes jautājumiem, EMA norādīja, ka tā ir apņēmusies nodrošināt neatkarību attiecībā uz to, kā tā novērtē Covid-19 zāles, un publicēt klīniskos datus par šīm zālēm.

Ombude arī sāka vairākas uz sūdzībām balstītas izmeklēšanas saistībā ar Covid-19, tostarp par Komisijas lēmumu nepiešķirt apmaksātus pagarinājumus projektiem, ko skārusi Covid-19 pandēmija. Sūdzības iesniedzēji — Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosaukto darbību (MSCA) programmas pētnieki — apgalvoja, ka Komisijas veiktie pasākumi ir nepietiekami, jo tie neļauj turpināt pētījumus bez papildu finansējuma. Ombude vēstulē, kurā izklāstīti viņas sākotnējie konstatējumi, lūdza Komisiju apsvērt iespēju nodrošināt pētniecības kopienai īpašu tiešsaistes platformu, ar kuras starpniecību tā varētu risināt problēmas, ar ko tā saskaras Covid-19 ierobežojumu dēļ. Ombude arī mudināja Komisiju turpināt tās centienus rast risinājumus visiem MSCA pētniekiem, kuru darbu ietekmēja Covid-19 krīze, un mudināt organizācijas, kas saņēma dotācijas, izmantot šos risinājumus. Izmeklēšana turpinās 2021. gadā.

Eiropas Ombuds

We have asked @EU_Commission how it ensures #transparency in relation to:

- Lobbying during the #COVID19 crisis
- Emergency public procurement
- Scientific advice concerning the pandemic

europa.eu/!Xk93Ry

Covid-19

Mēs vaicājām Eiropas Komisijai, kā tā nodrošina pārredzamību attiecībā uz:

  • lobēšanu Covid-19 krīzes laikā;
  • ārkārtas publisko iepirkumu;
  • zinātnisko konsultēšanu saistībā ar pandēmiju.

2.2. Ētikas jautājumi

Pēc Eiropas Parlamenta deputātu un pilsoniskās sabiedrības organizācijas sūdzību saņemšanas ombude sāka izmeklēšanu par Komisijas lēmumu piešķirt līguma slēgšanas tiesības BlackRock Investment Management pētījuma veikšanai par vides, sociālo un pārvaldības (VSP) mērķu integrēšanu ES banku noteikumos. Ombudes veiktajā Izmeklēšanā tika novērtēts, kā Komisija izvērtēja uzņēmuma piedāvājumu saistībā ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus par pētījuma veikšanu.

Ombude konstatēja, ka uzņēmuma piedāvājums rada bažas, jo uzņēmumam kā pasaulē lielākajam aktīvu pārvaldītājam ir finansiālas intereses pētījumā aplūkotajā nozarē. Turklāt uzņēmuma piedāvājuma zemo cenu varētu uztvert kā daļu no stratēģijas, lai rastu ieskatu normatīvajā vidē šajā nozarē un gūtu ietekmi pār to. Ombude konstatēja, ka Komisijai vajadzēja būt stingrākai, pārbaudot, vai uzņēmumam nav interešu konflikta, kas var negatīvi ietekmēt tā spēju izpildīt līgumu. Tomēr, ņemot vērā ES publiskā iepirkuma noteikumu ierobežojumus, Ombude secināja, ka tas nav uzskatāms par administratīvu kļūmi.

Ombude ierosināja Komisijai atjaunināt tās pamatnostādnes par publiskā iepirkuma procedūrām ar politiku saistītu pakalpojumu līgumiem, sniedzot darbiniekiem skaidrību par to, kad izslēgt pretendentus tādu interešu konfliktu dēļ, kas var negatīvi ietekmēt līguma izpildi. Ombude arī ierosināja Komisijai apsvērt iespēju pastiprināt noteikumus par interešu konfliktu Finanšu regulā — ES tiesību aktā, kas reglamentē no ES budžeta finansēto publiskā iepirkuma procedūru norisi. Ombude nosūtīja vēstuli ES likumdevējiem, lai vērstu uzmanību uz viņas lēmumu, jo īpaši attiecībā uz Finanšu regulu.

Eiropas Ombuds

Decision to award a contract to @BlackRock to study integrating sustainable finance #ESG objectives into @EU_Finance rules – @EU_Commission should have been more rigorous in verifying whether there was a #conflictofinterest

PRESS RELEASE: europa.eu/!Xk47Tx

<i>Black Rock</i>

Eiropas Komisijai, pieņemot lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu BlackRock pētījuma veikšanai par ilgtspējīga finansējuma vides, sociālo un pārvaldības mērķu integrēšanu ES finanšu noteikumos, vajadzēja būt stingrākai, pārbaudot, vai pastāv interešu konflikts.

Emīlija O’Reilija: “Bija jāuzdod jautājumi par motivāciju, cenu noteikšanu, stratēģiju un to, vai uzņēmuma veiktie iekšējie pasākumi, lai novērstu interešu konfliktus, patiešām bija pietiekami.”

2.3. Pamattiesības

Ombude 2020. gada novembrī sāka izmeklēšanu par to, kā Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) risina iespējamos pamattiesību pārkāpumus. Izmeklēšanas mērķis ir novērtēt Frontex “sūdzību izskatīšanas mehānisma” efektivitāti un pārredzamību tiem, kuri uzskata, ka saistībā ar Frontex robežoperācijām ir pārkāptas viņu tiesības, kā arī Frontex “pamattiesību amatpersonas” funkciju un neatkarību.

Eiropas Ombuds

We have opened an inquiry into @Frontex.

We will assess:
- effectiveness & transparency of their ‘Complaints Mechanism’
- role and independence of their ‘Fundamental Rights Officer’

europa.eu/!Jx49Qv

<i>Frontex</i>

Esam sākuši izmeklēšanu par Frontex darbību.

Mēs novērtēsim:

  • Frontex “sūdzību izskatīšanas mehānisma” efektivitāti un pārredzamību;
  • tās “pamattiesību amatpersonas” funkciju un neatkarību.

Uzsākot izmeklēšanu, ombude nosūtīja Frontex vairākus detalizētus jautājumus par to, kad un kā Frontex atjauninās mehānismu, lai atspoguļotu paredzamās tās pilnvaras, kas notiks ar sūdzību iesniedzējiem, kuri saskaras ar piespiedu atgriešanu laikā, kad viņu sūdzība vēl tiek izskatīta, kādas pārsūdzības iespējas ir pieejamas sūdzību iesniedzējiem, kā Frontex uzrauga sūdzības, kas iesniegtas pret valsts iestādēm, kā personas, ko ietekmējušas Frontex operācijas, bet kas atrodas trešās valstīs, var iesniegt sūdzību par iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem, un par pamattiesību amatpersonas funkciju šajā procesā.

Ombude informēja arī Eiropas ombudu tīkla (ENO) locekļus, lai viņi varētu piedalīties izmeklēšanā.

Šī pēc savas iniciatīvas sāktā izmeklēšana ir turpinājums ombudes 2013. gada ieteikumam, lai Frontex izveido individuālu sūdzību izskatīšanas mehānismu un lai tās pamattiesību amatpersona būtu atbildīga par mehānismu. Kopš tā laika šāds mehānisms tika ieviests un pilnveidots ar mērķi nodrošināt pamattiesību aizsardzības pasākumus Frontex pilnvaru paplašināšanas kontekstā, kā arī nodrošināt lielāku pārskatatbildību un tiesisko aizsardzību tiem, kurus ietekmē Frontex darbības.

Vēl viena svarīga izmeklēšana saistībā ar pamattiesībām ir vērsta uz to, kā Komisija cenšas nodrošināt, lai Horvātijas iestādes robežu pārvaldības operāciju kontekstā ievērotu pamattiesības. Sūdzības iesniedzējs Amnesty International pauda bažas par Horvātijas iestāžu īstenoto robežu pārvaldību, vēršot uzmanību uz iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas saistīti ar migrantu “atstumšanu” un citām robežoperācijām. Sūdzības iesniedzējs pauda šaubas par to, vai Horvātija ir izveidojusi “uzraudzības mehānismu” — kas tai bija jāizveido saistībā ar tās saņemto ES finansējumu —, lai nodrošinātu, ka robežu pārvaldības operācijas pilnībā atbilst pamattiesībām un ES tiesību aktiem.

Ombude uzdeva Komisijai vairākus jautājumus, lai noskaidrotu uzraudzības mehānisma būtību un to, kā Komisija ir pārbaudījusi, vai tas ir izveidots. Gadījumā, ja tas ir izveidots, jautājumu mērķis ir noskaidrot, kā Komisija ir pārbaudījusi tā efektivitāti un, vispārīgāk, kā Komisija nodrošina, ka robežu pārvaldības darbības, kas saņem ES līdzekļus, nodrošina pamattiesību ievērošanu.

2.4. Pārredzamība lēmumu pieņemšanā vides jomā

2020. gadā notika vairākas izmeklēšanas par to, kā tiek pieņemti lēmumi saistībā ar vides un ilgtspējas jautājumiem. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju grupa vērsās pie ombudes pēc tam, kad Komisija nebija pabeigusi atjauninātu “ilgtspējas ietekmes novērtējumu” (IIN) pirms Mercosur un ES tirdzniecības nolīguma noslēgšanas 2019. gada jūnijā. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka, neveicot šo darbību, Komisija nav ņēmusi vērā savas pamatnostādnes par IIN un ir pārkāpusi ES līgumus, kuros noteikti ilgtspējas mērķi attiecībā uz ES tirdzniecību. Sūdzības iesniedzēji arī pauda bažas par to, ka starpposma ietekmes novērtējums netika publicēts laikā, kad notika tirdzniecības sarunu sabiedriskā apspriešana, un ka tad, kad tas bija publicēts, tajā nebija ietverta jaunākā informācija.

Ombude uzdeva Komisijai vairākus jautājumus, tostarp par to, kā tā plāno izmantot nobeiguma ziņojumu un vai ir ievērota standarta procedūra attiecībā uz IIN.

Ombude arī izvērtēja, kā Komisija nodrošina, ka gāzes projektu ilgtspēja tiek novērtēta pirms to iekļaušanas ES kopīgu interešu projektu (KIP) (pārrobežu enerģētikas infrastruktūras projekti, kas paredzēti, lai palīdzētu sasniegt ES enerģētikas un klimata politikas mērķus) sarakstā. Komisija atzina, ka datu trūkuma un neatbilstošas metodikas dēļ gāzes kandidātprojektu ilgtspējas novērtējums nav bijis optimāls, un norādīja, ka tā atjauninās kritēriju, ko izmanto, lai novērtētu to projektu ilgtspēju, kuri ir kandidāti iekļaušanai nākamajā KIP sarakstā, ko tā sagatavos 2021. gadā. Lai gan ombude pauda nožēlu par to, ka gāzes projekti tika iekļauti iepriekšējos KIP sarakstos, pienācīgi neizvērtējot to ilgtspēju, viņa atzinīgi novērtēja Komisijas apņemšanos nodrošināt, ka šī atjaunināšana notiek, pirms tiek pieņemts lēmums par nākamo KIP sarakstu.

Eiropas Ombuds

We made three suggestions to @EU_Commission to improve approval process of ‘active substances’ in pesticides:

- Approve only for uses deemed safe by @EFSA_EU
- Explain decisions in clear language
- Further limit use of the ‘confirmatory data procedure’

https://europa.eu/!pg87PB

Pesticīdi

Mēs sniedzām Eiropas Komisijai trīs ieteikumus, lai uzlabotu pesticīdos esošo “aktīvo vielu” apstiprināšanas procesu:

  • apstiprināt tikai vielas lietojumiem, ko EFSA uzskata par drošiem;
  • izskaidrot lēmumus skaidrā valodā;
  • vēl vairāk ierobežot “apstiprinošo datu procedūras” izmantošanu.

Jūlijā ombude, pamatojoties uz sūdzībām, kas saņemtas no vienas vides grupas, sāka trīs izmeklēšanas saistībā ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) rīcībā esošās vides informācijas atklāšanu. Viena izmeklēšana attiecas uz EIB atteikumu piešķirt publisku piekļuvi to sanāksmju protokoliem, kurās tās pārvaldības komiteja apsprieda biomasas projekta finansēšanu. Abas pārējās izmeklēšanas attiecas uz to, vai EIB sniedz pietiekamu un savlaicīgu vides informāciju par tās tieši vai netieši finansētajiem projektiem.

Novembrī ombude slēdza izmeklēšanu par to, kā Komisija apstiprina pesticīdos izmantotās “aktīvās vielas”. Proti, ombude izvērtēja Komisijas praksi apstiprināt aktīvās vielas, attiecībā uz kurām Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) — ES iestāde, kas atbild par zinātnisko drošuma novērtējumu — bija identificējusi kritiskas bažas vai nebija konstatējusi drošu izmantošanu. Ombude arī pārskatīja Komisijas praksi apstiprināt vielas, attiecībā uz kurām vajadzīgi papildu dati, kas apstiprina to drošumu (“apstiprinošo datu procedūra”). Izmeklēšanā ombude sīki izklāstīja Komisijai, kāpēc viņa uzskata, ka Komisijas pašreizējā prakse rada bažas. Ombude slēdza izmeklēšanu, sniedzot Komisijai trīs ieteikumus: lai tā apstiprina vielas, pamatojoties tikai uz tādu lietojumu, ko EFSA ir apstiprinājusi kā drošu, lai apstiprināšanas process būtu pilnībā pārredzams un lai apstiprinošo datu procedūras izmantošana tiktu vēl vairāk ierobežota.

Aprīlī ombude apstiprināja savu konstatējumu par administratīvu kļūmi pret Padomi, jo tā nepiekrita priekšlikumiem uzlabot pārredzamību lēmumu pieņemšanas procesā saistībā ar to ikgadējo regulu pieņemšanu, ar kurām nosaka nozvejas kvotas. Tomēr ombude atzinīgi novērtēja Komisijas atsevišķo iniciatīvu publiskot dokumentus, kas saistīti ar priekšlikumiem par zvejas iespējām, kad tos nosūta Padomei.

2.5. Pārskatatbildība lēmumu pieņemšanas procesā

Ombude ir uzsākusi vairākas izmeklēšanas, kuru mērķis ir uzlabot lēmumu pieņemšanas pārredzamību, jo īpaši Padomes dalībvalstīs. Viņas veiktās plašās izmeklēšanas rezultātā šajā jomā tika sniegti ieteikumi par likumdošanas pārredzamības uzlabošanu Padomē, kurus pārliecinoši atbalstīja Eiropas Parlaments un daudzi valstu parlamenti. Tā rezultātā 2020. gadā tika panākti daži nelieli, bet konkrēti uzlabojumi — Padome vienojās sākt proaktīvi publicēt progresa ziņojumus par sarunām par tiesību aktu projektiem, Padomes pilnvaras sarunu veikšanai ar Eiropas Parlamentu un trialoga sanāksmju grafiku. Šīs izmaiņas iezīmē progresu attiecībā uz vienu no Ombuda galvenajiem mērķiem — nodrošināt, lai iedzīvotāji zinātu, kādus lēmumus valdības pieņem viņu vārdā Briselē. Ombude joprojām mudina Padomi turpināt centienus, lai uzlabotu likumdošanas pārredzamību, jo īpaši reģistrējot dalībvalstu identitāti, kad tās pauž nostāju par likumprojektiem.

Mário Centeno

This week we have launched the #Eurogroup document register, making it easier to access available documents. This step completes the list of measures to increase #transparency that were agreed in last September’s EG, and were welcomed by @EUombudsman

Šonedēļ mēs laidām klajā Eurogrupas dokumentu reģistru, kas atvieglo piekļuvi pieejamiem dokumentiem. Šis solis noslēdz to pasākumu klāstu, kuru mērķis ir palielināt pārredzamību, par kuriem tika panākta vienošanās pagājušā gada septembra Eurogrupā un kurus atzinīgi novērtēja Eiropas Ombuds.

Citā izmeklēšanā, kas būtiski ietekmē atbildīgu lēmumu pieņemšanu, Komisija piekrita īstenot pasākumus, lai nostiprinātu tās datubāzes pārredzamību un lietderību, kurā sīki izklāstīti dalībvalstu plānotie tehniskie noteikumi. Saskaņā ar ES Vienotā tirgus pārredzamības direktīvu Komisija un dalībvalstis var izvērtēt tehniskos noteikumus, ko plāno ieviest citas dalībvalstis. Komisija uztur datubāzi, kas nodrošina publisku piekļuvi informācijai par pasākumu projektiem. Tomēr dalībvalstis var pieprasīt, lai to ierosinātie pasākumi paliktu konfidenciāli. Komisija norādīja, ka tā plāno savā tīmekļa vietnē sniegt detalizētu skaidrojumu par to, kā tā izskatīs ieinteresēto personu piezīmes. Komisija arī plāno izcelt paraugpraksi attiecībā uz dalībvalstu paziņojumiem un veiks stingrākus pasākumus, ja būs aizdomas, ka kāda dalībvalsts ļaunprātīgi izmanto tiesības sniegt konfidenciālus paziņojumus.

Martā ombude pabeidza izmeklēšanu par to, kā Komisija nodrošina, ka zinātniskajiem ekspertiem, kuri konsultē Komisiju, nav interešu konflikta. Izmeklēšanas pamatā bija sūdzība, ko iesniedza pilsoniskās sabiedrības organizācija, kura bija paudusi bažas par to ekspertu neatkarību, kuri piedalījās ziņojuma sagatavošanā par pesticīdiem.

Izmeklēšanā vispārīgāk uzmanība tika pievērsta sistēmām, ar kurām Komisija pārbauda to ekspertu neatkarību, kas sniedz ieguldījumu saskaņā ar tās “zinātnisko konsultāciju mehānismu”. Ombude konstatēja, ka šīs sistēmas ir piemērotas, bet lūdza Komisiju nodrošināt, lai nākotnē visas finansiālās intereses tiktu iekļautas ekspertu interešu deklarācijās un lai visas šādas deklarācijas tiktu publicētas.

2.6. Lobēšanas pārredzamība

Ombude īpašu uzmanību pievērš tā dēvētajam “virpuļdurvju efekta” jautājumam, kad ES ierēdņi uzņemas amatus privātajā sektorā vai kad privātpersonas pievienojas ES iestādēm no privātā sektora. Pārcelšana amatā, kam ir “virpuļdurvju efekts”, dažos gadījumos var kaitēt pašām iestādēm un kaitēt sabiedrības izpratnei par ES.

Janvārī ombude sāka izmeklēšanu par Eiropas Banku iestādes (EBI) lēmumu ļaut tās tābrīža izpilddirektoram ieņemt izpilddirektora amatu Eiropas Finanšu tirgu asociācijā (AFME), kas pārstāv bankas un citas finanšu iestādes.

Eiropas Ombuds

Our inquiry has found that @EBA_News should not have allowed its Executive Director to become CEO of a financial lobby association.

Press release: europa.eu/!rj86rV

EBI

Mūsu izmeklēšanā tika konstatēts, ka Eiropas Banku iestādei nevajadzēja ļaut tās izpilddirektoram kļūt par finanšu lobija asociācijas izpilddirektoru.

Emīlija O’Reilija: “Ja šī pārcelšana nebija pamats, lai izmantotu ES tiesību aktos paredzēto iespēju aizliegt pāriet uz šādu amatu, tad arī neviena cita pārcelšana nebūs šāds pamats.”

Ombude konstatēja, ka EBI būtu vajadzējis aizliegt amata maiņu un ka pasākumi, ko tā ieviesa, lai novērstu interešu konfliktus, nebija pietiekami, lai novērstu ar to saistītos riskus. Viņa arī konstatēja, ka, tiklīdz EBI tika informēta par plānoto pārcelšanu, tai bija nekavējoties jāatsauc izpilddirektora piekļuve konfidenciālai informācijai.

Ombude ieteica EBI turpmāk aizliegt augstākā līmeņa darbiniekiem ieņemt konkrētus amatus pēc viņu pilnvaru termiņa beigām, noteikt kritērijus attiecībā uz to, kad tā aizliedz šādu pārcelšanu, un ieviest iekšējās procedūras, lai, tiklīdz kļūst zināms, ka darbinieks pāriet uz citu amatu, viņa piekļuve konfidenciālai informācijai tiktu nekavējoties atsaukta.

Atbildot uz ombudes ieteikumiem, EBI norādīja, ka tā plāno aizliegt augstākā līmeņa darbiniekiem, kad viņi aiziet no darba, ieņemt konkrētus amatus. Tā arī pieņēma procedūru, lai novērtētu pēcnodarbinātības pienākumus attiecībā uz darbiniekiem, un politiku, saskaņā ar kuru tā apturēs to darbinieku piekļuvi konfidenciālai informācijai, par kuriem zināms, ka viņi pārceļas uz privāto sektoru. Ombude atzinīgi novērtēja EBI veiktos pasākumus un slēdza lietu.

Ir svarīgi arī, lai iestādes uzraudzītu pārcelšanu ar “virpuļdurvju efektu” darbinieku līmenī ES iestādēs un lai referentiem būtu pieejama politikas informācija, kas var būt noderīga privātajam sektoram. Vienā izmeklēšanā žurnālists vērsās pie ombudes, jo viņš lūdza publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar kādu korporatīvu pasākumu, kurā piedalījās Komisijas darbinieki. Viņš norādīja, ka viņam dokumenti bija vajadzīgi, lai noskaidrotu, vai bijušais Komisijas struktūrvienības vadītājs, kurš bija ieņēmis amatu daudznacionālā uzņēmumā, rīkojās saskaņā ar viņa juridiskajām saistībām nelobēt bijušos kolēģus. Lai gan Komisija piešķīra piekļuvi daļai no sūdzības iesniedzēja pieprasītajiem dokumentiem, tā atteicās izpaust bijušā struktūrvienības vadītāja vārdu. Ombude uzskatīja, ka bijušajam Komisijas struktūrvienības vadītājam ir jāpiekrīt noteikta līmeņa publiskai kontrolei pār viņa profesionālo darbību pēc viņa pārcelšanās uz privāto sektoru un ka Komisijas atteikums izpaust tās bijušā darbinieka vārdu līdz ar to ir administratīva kļūme.

Dažas izmeklēšanas attiecas uz to, cik lielā mērā nozares pārstāvjiem vai citām interešu grupām ir piekļuve lēmumu pieņēmējiem Komisijā un kā šī piekļuve tiek dokumentēta. Viena šāda izmeklēšana bija saistīta ar žurnālistu, kurš vēlējās piekļūt dokumentiem, kas saistīti ar biofarmācijas uzņēmuma prezentāciju sanāksmē ar Komisijas priekšsēdētāju 2020. gada martā. Ombudes izmeklēšanā tiek pārbaudīts, vai Komisija nav nodrošinājusi pietiekami plašu piekļuvi sanāksmei sniegtajai prezentācijai, nav identificējusi visus dokumentus, kas saistīti ar šo videokonferenci, un vai tā nav identificējusi dokumentus, kas saistīti ar citām videokonferencēm, kuras notika 2020. gada aprīlī.

Ombudes izmeklēšana par ES Padomes prezidentvalstu korporatīvo sponsorēšanu sekmīgi noslēdzās 2020. gada jūnijā pēc tam, kad Padome piekrita izstrādāt norādījumus dalībvalstīm. Sūdzības iesniedzējs — Vācijas pilsoniskās sabiedrības organizācija — vērsās pie ombudes pēc tam, kad liels bezalkoholisko dzērienu uzņēmums 2019. gada pirmajā pusē bija finansiāli atbalstījis ES prezidentvalsti Rumāniju. Ombude izskatīja jautājumu par prezidentvalstu sponsorēšanu plašākā nozīmē. Ombude savā ieteikumā atzīmēja, ka, tā kā prezidentvalsts ir daļa no Padomes, plašāka Eiropas sabiedrība prezidentvalsts rīcību, visticamāk, sasaistīs ar Padomi un ES kopumā. Tāpēc ombude konstatēja, ka prezidentvalstu sponsorēšana ir saistīta ar reputācijas riskiem, kas Padomei būtu jānovērš. Papildus Padomes pozitīvajai reakcijai vairākas dalībvalstis (tostarp prezidentvalsts Vācija 2020. gada otrajā pusē un nākamās prezidentvalstis) norādīja, ka tās vairs neatzīs sponsorēšanu saistībā ar to prezidentūru.

2.7. Piekļuve dokumentiem

Infografika par ES reakciju uz Covid-19 krīzi — ES veikto pasākumu piemēri.
Plūsmkarte, kurā izklāstīti soļi, kas jāveic, lai pieprasītu publisku piekļuvi ES dokumentiem.

ES pilsoņiem ir plašas tiesības piekļūt ES iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem. Ombuds ir tiesiskās aizsardzības mehānisms tiem, kuriem ir grūtības piekļūt šiem dokumentiem.

Dažādu ombudes izmeklēšanu rezultātā 2020. gadā tika piešķirta piekļuve dokumentiem, kas ir plašākas sabiedrības interesēs. Ombude novembrī slēdza izmeklēšanu pēc tam, kad Komisija piekrita izpaust informāciju par dažādām izmaksām 8320 EUR apmērā, kas radušās toreizējā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja oficiālā vizītē Buenosairesā, lai piedalītos G20 samitā. Komisija arī piekrita turpmāk proaktīvi izpaust informāciju par šādu dažādu izmaksu būtību.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) piekrita sniegt informāciju, piemēram, par lidojumu, biļešu cenu un sēdvietu klasi, saistībā ar EESK delegācijas komandējumu uz Šanhaju (Ķīnu) 2019. gada jūlijā. Slēdzot izmeklēšanu, ombude mudināja EESK izveidot proaktīvu pārredzamības politiku attiecībā uz tās locekļu ceļa izdevumiem.

Cita izmeklēšana attiecās uz žurnālista lūgumu piekļūt to piedāvājumu ētisko, juridisko un sociālo aspektu pārskatiem, kurus Eiropas Aizsardzības aģentūra bija saņēmusi par aizsardzības pētniecības projektu īstenošanu. Ombude konstatēja, ka EAA nevajadzēja izmantot tik ierobežojošu pieeju to piedāvājumu pārskatiem, kuriem piešķirts ES finansējums. EAA piekrita, ka attiecībā uz apstiprinātajiem priekšlikumiem nebūtu jāievēro tāds pats aizsardzības līmenis, kādu ievēro attiecībā uz noraidītajiem priekšlikumiem, un piešķīra sūdzības iesniedzējam gandrīz neierobežotu piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem.

Ombude izvērtēja Eiropola (ES Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai) atteikumu nodrošināt piekļuvi dažādiem nolīgumiem, ko tā noslēgusi ar dalībvalstīm, lai izveidotu “kopīgas izmeklēšanas grupas” pārrobežu noziedzības apkarošanai, un dokumentiem, kas reglamentē Apvienoto sadarbības darba grupu migrantu kontrabandas jautājumos. Ombude konstatēja, ka Eiropols pamatoti atteica pilnīgu piekļuvi lielākajai daļai dokumentu, bet tam vajadzēja piešķirt daļēju piekļuvi dokumentam “Apvienotā sadarbības darba grupa migrantu kontrabandas jautājumos. Procesa apraksta projekts”, kurā aprakstīta darba grupas darbība. Pēc tam Eiropols piešķīra daļēju piekļuvi dokumentam ar rediģējumiem, kurus ombude uzskatīja par pamatotiem.

Eiropas Ombuds

In response to our proposals to improve transparency, notably regarding public access to documents, @Europol has set out a number of steps it intends to take or has taken: europa.eu/!uB68KW

EIROPOLS

Atbildot uz mūsu priekšlikumiem uzlabot pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz publisku piekļuvi dokumentiem, Eiropols ir izklāstījis vairākus pasākumus, ko tas plāno veikt vai jau ir veicis.

Izmeklēšanā, kas attiecās uz Eiropadomi, radās svarīgi jautājumi par uzskaiti saistībā ar teksta ziņojumapmaiņu un tūlītējo ziņapmaiņu. Sūdzība attiecās uz pieprasījumu sniegt publisku piekļuvi īsziņām, ko 2018. gadā Eiropadomes toreizējais priekšsēdētājs no mobilā telefona nosūtīja valstu un to valdību vadītājiem. Padomes Ģenerālsekretariāts norādīja, ka tā rīcībā nav ziņu, kas veidotu “dokumentu” saskaņā ar ES noteikumiem par publisku piekļuvi dokumentiem. Sūdzības iesniedzēji apšaubīja šo argumentu. Ombude nekonstatēja administratīvu kļūmi, bet norādīja, ka ES iestādēm būtu jāapsver, kā nodrošināt pienācīgu uzskaiti gadījumos, kad tūlītējie ziņojumi un teksti tiek izmantoti arī būtiskas informācijas paziņošanai.

Oktobrī ombude sāka izmeklēšanu par to, kā Frontex izskata pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem, pēc tam, kad tika saņemtas divas sūdzības par grūtībām saistībā ar Frontex specializēto tiešsaistes portālu šādu pieprasījumu izskatīšanai. Ombudes lietu izskatītāji tikās ar Frontex pārstāvjiem, lai apspriestu, kā portāls tika izveidots, kā tas darbojas un kāpēc sabiedrība nevar iesniegt pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem, izmantojot citus līdzekļus, piemēram, e-pastu.

Ombude pārskatīja paātrināto procedūru to sūdzību izskatīšanai, kuras attiecas uz publisku piekļuvi ES iestāžu rīcībā esošiem dokumentiem. Minētā pārskatīšana apliecināja, ka šīs sūdzības tagad tiek izskatītas daudz ātrāk — 2019. gadā četrreiz ātrāk nekā 2014. gadā. Tas ir svarīgi, ņemot vērā, ka bieži vien tās ir steidzamas. Tomēr pārskatīšanā tika konstatētas arī problēmas saistībā ar indikatīvo grafiku, kā arī to, kā iestādes izpilda ombudes ieteikumus. Tas mums palīdzēs optimizēt procedūru un uzlabot to, kā tā tiek piemērota potenciālajiem sūdzību iesniedzējiem.

3. Eiropas Ombuda 25. gadadiena

<i>Scrollie</i>
Pēdējā lapa īpašā ritināmā tīmekļa stāstā, kas tapis par godu Eiropas Ombuda biroja 25. gadadienai.

Eiropas Ombuds 2020. gadā atzīmēja savu 25. gadadienu. Kopš tā izveides 1995. gadā Birojs ir izskatījis vairāk nekā 57 000 sūdzību, veicis vairāk nekā 7300 izmeklēšanu un paaugstinājis ētikas un pārskatatbildības standartus dažādās jomās un ES iestādēs.

25. gadadienai veltītā digitālā konference
Emīlija O’Reilija vadīja Eiropas Ombuda 25. gadadienai veltīto digitālo konferenci no Eiropas Parlamenta Strasbūrā, savukārt daži runātāji atradās Eiropas Parlamentā Briselē.

Gadu gaitā dažādi jauninājumi ir palīdzējuši nodrošināt, ka Ombudam joprojām ir ietekme un tas joprojām ir aktuāls iedzīvotājiem. Daži no šādiem jauninājumiem ir Eiropas ombudu tīkla izveide, speciālu lietu izskatītāju norīkošana veikt stratēģiskas izmeklēšanas un paātrinātas procedūras ieviešana sūdzību par piekļuvi dokumentiem izskatīšanai.

Galvenās Ombuda darba jomas ir piekļuve informācijai un dokumentiem, pārskatatbildība un sabiedrības līdzdalība ES lēmumu pieņemšanā, problēmas saistībā ar ES konkursiem un dotācijām, kā arī pamattiesību un procesuālo tiesību ievērošana.

Eiropas Komisija

For 25 years, the @EUombudsman has been working to ensure that citizens’ rights are respected – as enshrined in the #EUCharter of Fundamental Rights.

This is essential for maintaining public trust in the EU.

We are committed to working together ever more closely. #EO25Years

25. gadadienai veltīta konference

Eiropas Ombuds ir strādājis 25 gadus, lai nodrošinātu pilsoņu tiesību ievērošanu, kā noteikts ES Pamattiesību hartā.

Tas ir būtiski, lai saglabātu sabiedrības uzticēšanos ES.

Mēs esam apņēmušies strādāt kopā vēl ciešāk.

Biroja darba pamatā ir individuālu sūdzību izskatīšana. Tomēr pēdējos gados Ombuds ir arvien vairāk izmantojis pašiniciatīvas pilnvaras, lai palīdzētu risināt sistēmiskas problēmas ES pārvaldē.

Ombuda veikto izmeklēšanu rezultātā ES tirdzniecības sarunas ir kļuvušas pārredzamākas, ES novērtēto zāļu klīnisko izmēģinājumu rezultāti tiek publiskoti, ir izveidoti sūdzību izskatīšanas mehānismi patvēruma meklētājiem, kuri uzskata, ka viņu pamattiesības ir pārkāptas, un ir nostiprināti Eiropas komisāru ētikas noteikumi.

Ombuds ir pievērsis uzmanību arī plašām jomām, kas saistītas ar labu pārvaldību, piemēram, likumdošanas pārredzamības uzlabošanai un “virpuļdurvju efekta” noteikumu pienācīgas īstenošanas nodrošināšanai.

Birojs ir ietekmējis ES pārvaldes rīcību, publicējot pamatnostādnes par dažādiem jautājumiem, piemēram, labu administratīvo praksi, ES 24 oficiālo valodu lietošanu ES iestādēs un to, kā ES civildienesta ierēdņiem būtu jāmijiedarbojas ar interešu pārstāvjiem. Ar 2016. gadā izsludināto Labas pārvaldības balvu tiek īpaši izcelti ES pārvaldes projekti un darbības, kas sniedz reālu labumu sabiedrībai, un tā mudina apmainīties ar labām idejām visā ES civildienestā.

Birojs atzīmēja 25. gadadienu sociālajos plašsaziņas līdzekļos, izveidojot īpašu tīmekļa vietni un izdodot bukletu, kurā izklāstīti galvenie sasniegumi kopš tā izveides. No oktobra līdz novembrim pie Strasbūras pilsētas domes tika izstādīta mobila izstāde par Ombuda darba ievērojamākajiem aspektiem kopš 1995. gada, un tās atklāšanas ceremonijā piedalījās Strasbūras mērs Jeanne Barseghian. Pēc tam izstāde tika virtuāli un fiziski pārvietota uz citām publiskām vietām pilsētā. Īpašā konferencē “Eiropas Ombuda 25. gadadiena” pulcējās augsta līmeņa runātāji, lai pārrunātu Biroja nākotni. Daži no jautājumiem plašajā apspriesto jautājumu klāstā bija tas, cik pamatoti būtu piešķirt Ombudam saistošas pilnvaras attiecībā uz pieprasījumiem par piekļuvi dokumentiem, un Ombuda loma, atbalstot valstu ombudus, kuri saskaras ar grūtībām centienos nodrošināt tiesiskumu.

25. gadadienai veltītā izstāde
Eiropas ombude ar Strasbūras mēru Jeanne Barseghian (pa kreisi) un mēra vietnieci Eiropas attiecību un ES iestāžu jautājumos Julia Dumay (pa labi) sociāli distancētajā 25. gadadienas izstādes atklāšanas ceremonijā pie Strasbūras pilsētas domes.

4. “Pretī 2024. gadam”

Birojs 2020. gadā izstrādāja jaunu stratēģiju “Pretī 2024. gadam”, kurā izklāstīti pašreizējā pilnvaru termiņa mērķi un prioritātes. Tās pamatā ir veiksmīgā stratēģija “Pretī 2019. gadam”, kuras mērķis bija palielināt Biroja ietekmi, atpazīstamību un nozīmību.

Stratēģijā ir izklāstīts Ombuda uzdevums palīdzēt atbalstīt Eiropas pilsonību, sadarbojoties ar ES iestādēm, lai izveidotu pārredzamāku, ētiskāku un efektīvāku pārvaldi. Tajā atzīmēts mainīgais konteksts, kādā Birojs darbojas, un tas, kā Birojs ir veidojis sabiedrības izpratni par labu pārvaldību.

Tajā ir vērsta uzmanība uz galvenajiem politikas jautājumiem, ar kādiem saskaras ES, piemēram, klimata pārmaiņām, migrācijas krīzi un tiesiskuma problēmām ES, atzīmējot augstu ētikas normu uzturēšanas nozīmi ES iestādēs, lai sabiedrība uzticētos lēmumiem un tiesību aktiem, kas tiks pieņemti nākamajos gados.

Stratēģijas nolūks ir sasniegt šādus četrus mērķus:

  • panākt ilgstošu pozitīvu ietekmi uz ES pārvaldību, iekļaujot kā prioritātes sistemātiskāku un būtiskāku Ombuda darba pēcuzraudzību un sadarbības un dialoga ar ES iestādēm stiprināšanu;
  • nodrošināt Ombuda darba nepārtrauktu reālo nozīmību, iekļaujot kā prioritātes sistēmisko tendenču apzināšanu valsts pārvaldē ES un valstu līmenī un to seku novērtēšanu Eiropas demokrātijas kontekstā;
  • vairot pilsoņu informētību par Ombuda darbu, iekļaujot kā prioritātes līdzdalības pieejas izstrādi ar ieinteresētajām personām un viedokļu izplatītājiem, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, plašsaziņas līdzekļiem, uzņēmumiem un citām organizācijām;
  • turpināt Biroja darba efektivitātes palielināšanu, iekļaujot kā prioritātes biroja, darba procesu un izpratnes veicināšanas strukturēšanu elastīgā un pielāgotā veidā.

Konkrētie pasākumi šo mērķu sasniegšanai tiks plānoti un novērtēti katru gadu.

Eiropas Ombuds

We just published our strategy ‘Towards 2024’!

Our core objectives:
- achieve lasting impact on the EU administration
- ensure real-life relevance to citizens
- increase citizens’ awareness of our work
- keep improving our efficiency

europa.eu/!Hc33bu

Stratēģija

Nesen publicējām savu stratēģiju “Pretī 2024. gadam”!

Mūsu pamatmērķi:

  • panākt ilgstošu ietekmi uz ES pārvaldi;
  • nodrošināt reālo nozīmību Eiropas Savienības pilsoņiem;
  • vairot pilsoņu informētību par mūsu darbu;
  • turpināt uzlabot savu efektivitāti.

5. Sūdzības un izmeklēšanas — kā mēs palīdzam sabiedrībai

Eiropas Ombuds palīdz cilvēkiem, uzņēmumiem un organizācijām, kam ir problēmas saskarsmē ar ES pārvaldi, izskatot viņu iesniegtās sūdzības, kā arī proaktīvi risinot plašākus sistēmiskus jautājumus saistībā ar ES iestādēm.

Lai racionalizētu to, kā Birojs izskata sūdzības un veic izmeklēšanu, Ombuda lietu izskatīšanas darbības 2020. gadā tika racionalizētas, jo īpaši izveidojot vienotu izmeklēšanas direktorātu. Šajā direktorātā ir apvienoti visi darbinieki, kuri izskata sūdzības Ombuda pilnvaru ietvaros, un tas ir palīdzējis vēl vairāk uzlabot Ombuda izmeklēšanas konsekvenci un efektivitāti.

Neraugoties uz pandēmiju, Eiropas Ombuda pamatdarbs netika negatīvi ietekmēts. Tā kā Ombudam ir tiešsaistes sūdzību iesniegšanas sistēma, sūdzību iesniedzēji nesaskatīja nekādus traucējumus Biroja spējā palīdzēt viņiem.

Lai sabiedrībai būtu vieglāk sekot līdzi Ombuda izmeklēšanām un lai nodrošinātu vēl lielāku pārredzamību, informācija par izmeklēšanu Ombuda tīmekļa vietnē 2020. gadā tika uzlabota un pārstrukturēta. Izmaiņas ietver centralizētu “lietas lapu” katrai izmeklēšanai, no kuras var piekļūt arī visiem attiecīgajiem dokumentiem. Daudzās no šīm lietu lapām tagad ir iekļauts arī īss aprakstošs pārskats par izmeklēšanu un jaunākajām norisēm.

Biroja daudzveidīgais lietu izskatīšanas darbinieku kolektīvs un jaunā tīmekļa vietne atspoguļo Ombuda apņemšanos sazināties ar visiem, kuri lūdz palīdzību, visās 24 ES oficiālajās valodās. Turklāt 2020. gadā tīmekļa vietne tika vēl vairāk uzlabota, lai ievērotu augstus pieejamības standartus attiecībā uz personām ar invaliditāti.

Lai gan Ombuds ne vienmēr var izmeklēt visas saņemtās sūdzības, Birojs tomēr cenšas palīdzēt visiem, kuri lūdz palīdzību, piemēram, sniedzot padomus par citām tiesiskās aizsardzības iespējām.

5.1. Sūdzību veids un avots

5.1.1. Pārskats par sūdzībām un stratēģiskajām izmeklēšanām

Ombude var sākt izmeklēšanu tikai par sūdzībām, kas ietilpst viņas pilnvaru jomā un atbilst vajadzīgajiem “pieņemamības kritērijiem”, piemēram, iepriekš ir mēģināts problēmu atrisināt tieši ar iesaistīto iestādi. Tomēr Ombuda birojs cenšas palīdzēt visiem, kuri iesniedz sūdzības. Jaunā biroja struktūra ir ļāvusi vēl vairāk uzlabot to, kā Ombuds izskata sūdzības, vēl vairāk samazinot laiku, kas vajadzīgs izmeklēšanas pabeigšanai.

Ombuda darba temati izriet no ombuda pilnvarām un saņemtajām sūdzībām, ņemot vērā, ka lielākā daļa lietu ir saistīta ar tām. Tāpat kā iepriekšējos gados, pārredzamība joprojām ir galvenais sūdzību temats, un tas ir atspoguļots arī Biroja stratēģiskajā darbā.

Konsultācijas, sūdzības un izmeklēšanas 2020. gadā
Konsultācijas, sūdzības un izmeklēšanas 2020. gadā

Papildus Ombuda pamatdarbam saistībā ar sūdzībām Ombuds kopā ar ES iestādēm veic arī plašākas stratēģiskas izmeklēšanas un īsteno iniciatīvas sistēmiskos jautājumos. 2020. gadā tika veikta virkne izmeklēšanu un iniciatīvu par dažādu ES iestāžu un aģentūru reakciju Covid-19 krīzes kontekstā.

Stratēģiskā darba temati 2020. gadā
Stratēģiskā darba temati 2020. gadā
Eiropas Ombuda 2020. gadā reģistrētās sūdzības un sāktās izmeklēšanas sadalījumā pa valstīm
Eiropas Ombuda 2020. gadā reģistrētās sūdzības un sāktās izmeklēšanas sadalījumā pa valstīm

5.1.2. Sūdzības, uz kurām neattiecas Ombuda pilnvaras

Eiropas Ombuds 2020. gadā apstrādāja vairāk nekā 1400 sūdzību, kas neietilpa Ombuda pilnvarās, galvenokārt tāpēc, ka sūdzības nebija saistītas ar ES pārvaldes darbu. Visvairāk šādu sūdzību tika saņemts no Spānijas, Polijas un Vācijas.

Ārpus pilnvarām esošās sūdzības galvenokārt attiecās uz problēmām, kas iedzīvotājiem radušās saskarsmē ar valsts, reģionālām vai vietējām publiskām struktūrām, valsts vai starptautiskām tiesām (piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesu) un privātām struktūrām (tostarp aviokompānijām, bankām vai tiešsaistes uzņēmumiem un platformām). Iedzīvotāji galvenokārt sūdzējās par jautājumiem, kas saistīti ar tiesvedību, veselības aprūpi, patērētāju tiesību aizsardzību, nodarbinātību un vienlīdzīgu attieksmi.

Ombuds saņēma arī dažādas tā pilnvarās neietilpstošas sūdzības saistībā ar Covid-19 krīzi, piemēram, par tādiem jautājumiem kā veselības aprūpe, ceļošana, nodarbinātība un izglītība, un sūdzības saistībā ar pasākumiem, ko valsts iestādes ieviesušas, reaģējot uz pandēmiju.

Citas sūdzības, kas neietilpst pilnvarās, attiecās uz ES iestādēm, bet bija saistītas ar politisko vai likumdošanas darbu.

Ombude atbildēja visām personām, kuras prasīja palīdzību, valodā, kādā tika iesniegta sūdzība. Šajās atbildēs tika izskaidrotas Ombuda pilnvaras un, cik vien iespējams, ieteikts sūdzību iesniedzējiem vērsties pie citām struktūrām, kas varētu palīdzēt. Tās galvenokārt bija valsts un reģionālās ombuda iestādes, Komisija, Parlaments un citas organizācijas un valsts iestādes. Ar sūdzības iesniedzēja piekrišanu ombude arī pārsūtīja sūdzības Eiropas ombudu tīkla (ENO) dalībniekiem.

Sūdzību iesniedzējiem, kuri nebija apmierināti ar konkrētiem ES tiesību aktiem, ombude parasti ieteica vērsties Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejā. Personām, kuras uzdeva jautājumus par ES tiesību aktu īstenošanu, ombude ieteica vērsties valsts vai reģionālajās ombuda iestādēs vai pie ES tīkliem, piemēram, SOLVIT. Alternatīvi ombude informēja sūdzību iesniedzējus par iespēju iesniegt pārkāpuma sūdzību Komisijai.

Sūdzību skaits 2016.–2020. gadā
Sūdzību skaits 2016.–2020. gadā

5.2. Pret ko?

Eiropas Ombuda 2020. gadā sāktās izmeklēšanas attiecās uz šādām iestādēm
Eiropas Ombuda 2020. gadā sāktās izmeklēšanas attiecās uz šādām iestādēm

5.3. Par ko?

To izmeklēšanu priekšmets, kuras Eiropas Ombuds 2020. gadā slēdza
To izmeklēšanu priekšmets, kuras Eiropas Ombuds 2020. gadā slēdza

5.4. Sasniegtie rezultāti

Eiropas Ombuda rīcība attiecībā uz jaunām sūdzībām, kas izskatītas 2020. gadā
Eiropas Ombuda rīcība attiecībā uz jaunām sūdzībām, kas izskatītas 2020. gadā
Eiropas Ombuda veikto izmeklēšanu skaita dinamika
Eiropas Ombuda veikto izmeklēšanu skaita dinamika
Eiropas Ombuda 2020. gadā slēgto izmeklēšanu rezultāti
Eiropas Ombuda 2020. gadā slēgto izmeklēšanu rezultāti
Eiropas Ombuda pabeigto lietu izmeklēšanas ilgums
Eiropas Ombuda pabeigto lietu izmeklēšanas ilgums

5.5. Ietekme un sasniegumi

Viens no Eiropas Ombuda vispārējiem mērķiem ir, veicot izmeklēšanu un citu darbu, panākt reālus uzlabojumus sūdzību iesniedzējiem un sabiedrībai saskarsmē ar ES pārvaldi. To var daļēji novērtēt statistiski, izvērtējot, kā iestādes reaģēja uz Ombuda priekšlikumiem. Tomēr tikai statistiska pieeja neatspoguļo Ombuda veikto izmeklēšanu plašāku ietekmi. Ombuda ikgadējā ziņojumā “Vai pareizi?” tiek aplūkota iepriekšējā gadā panāktā ietekme, un šā gada ziņojumā (2019. gads) pirmo reizi tika mēģināts atspoguļot šo plašāko ietekmi.

5.5.1. Plašāka ietekme

Šī ietekme ietver izmeklēšanas, kurās pozitīvais iznākums bija redzams tikai pēc izmeklēšanas slēgšanas. Daži no ombudes priekšlikumiem ir tālejoši, to īstenošanā ir vajadzīgi ievērojami centieni un var būt nepieciešams pārveidot procedūras un praksi, kas pastāv jau vairākus gadu desmitus. Citos gadījumos pastāvīgais ārējais impulss pēc izmeklēšanas slēgšanas var izraisīt izmaiņas vēlāk, lai gan iestāde var būt negatīvi reaģējusi uz priekšlikumu izmeklēšanas laikā.

Konkrēts piemērs šajā ziņā ir ombudes izmeklēšana par Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra, kas ir ES augstākais civildienesta ierēdnis, iecelšanu amatā. Ombude bija lūgusi Komisiju ieviest īpašu procedūru tās ģenerālsekretāra iecelšanai amatā. Savā atbildē ombudei Komisija noraidīja viņas ieteikumu un sākotnēji atteicās veikt jebkādas izmaiņas. Tomēr 2019. gada beigās Komisija izdarīja, kā ombude bija ieteikusi, ieviešot īpašu procedūru ģenerālsekretāra iecelšanai amatā, kas ietver paziņojuma par vakanci publicēšanu un precīza termiņa noteikšanu. Jaunais ģenerālsekretārs tika izraudzīts 2020. gada janvārī, ievērojot pārredzamu un taisnīgu procedūru.

Cits piemērs attiecas uz “virpuļdurvju efekta” jautājumu Komisijā. Ombude 2018. gadā slēdza izmeklēšanu par to, kā Komisija rīkojās attiecībā uz bijušā Komisijas priekšsēdētāja nodarbināšanu pēc pilnvaru termiņa beigām un tās Ētikas komitejas lomu šajā jautājumā. Komisija noraidīja divus ombudes ieteikumus un četrus no pieciem viņas ierosinājumiem. Tomēr 2019. gadā saistībā ar turpmāku izmeklēšanu par to, kā Komisija pārvalda “virpuļdurvju efekta” problēmu, ombude nāca klajā ar 25 priekšlikumiem, lai nodrošinātu sistemātiskāku un efektīvāku pieeju darbā ar bijušajiem darbiniekiem, kuri pārceļas uz privāto sektoru, vai cilvēkiem, kuri pārceļas no privātā sektora uz Komisiju. Atbildot uz to, Komisija apņēmās īstenot gandrīz visus ombudes priekšlikumus par to, kā tā īsteno savus noteikumus par virpuļdurvju efektu. Starp tiem bija priekšlikums prasīt, lai persona, kura pāriet uz privāto sektoru, sniedz vairāk informācijas par organizāciju, uz kuru dodas, un sīkāku informāciju par jaunā darba veidu.

5.5.2. Akceptēšanas rādītājs

Ombuda ikgadējā ziņojumā “Vai pareizi?” arī tika reģistrēts 2019. gada statistiskais “akceptēšanas rādītājs”, kas liecināja, ka 79 % gadījumu ES iestādes ir pozitīvi reaģējušas uz ombudes priekšlikumiem (risinājumiem, ieteikumiem un ierosinājumiem). Tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un rada pozitīvu priekšstatu par ES iestādēm, kuras centās izlabot to, ko tās ir darījušas nepareizi, un kopumā uzlabot savu administratīvo praksi.

Kopumā ES iestādes pozitīvi reaģēja uz 93 no 118 priekšlikumiem, ko ombude sniedza, lai labotu vai uzlabotu to administratīvo praksi. No 17 iestādēm, kurām ombude sniedza priekšlikumus, 10 iestādes pilnībā izpildīja visus risinājumus, ierosinājumus un ieteikumus.

6. Komunikācija un sadarbība

6.1. Komunikācija

ES oficiālo valodu lietošana
Vasarā Eiropas Ombuds sāka kampaņu ar 10 ieteikumiem par 24 ES oficiālo valodu lietošanu.

Ombuda digitālās komunikācijas 2020. gadā turpināja attīstīties un uzlaboties, un tīmekļa vietne tika pārveidota par dinamiskāku satura mezglu, kas atspoguļo Ombuda darbu. Tīmekļa vietnē tagad ir ziņu sadaļa, kurā ietverti viegli lasāmi ziņu raksti par norisēm saistībā ar nozīmīgām izmeklēšanām vai pētīti citi Ombuda darba aspekti. Lai būtu vieglāk sekot līdzi Ombuda izmeklēšanām, katrai izmeklēšanai tagad ir centralizēta “lietas lapa”, un daudzās no šādām lapām ir ietverts arī īss uzmanību piesaistošs teksts, kurā izskaidrota izmeklēšana un jaunākās norises. Tika izveidota arī jauna īpaša sadaļa par publisku piekļuvi dokumentiem.

Papildus regulārajam saturam tīmekļa vietnē Ombuda birojs sāka izmantot arī citus interaktīvus tiešsaistes publikāciju formātus, lai padarītu mūsu darbu interesantāku un pieejamāku plašākai auditorijai.

Lai atzīmētu Ombuda 25. gadadienu, tika sagatavots dinamisks, ritināms tīmekļa stāsts par Eiropas Ombudu. Tas ir formāts, ko Ombuda birojs cer nākotnē izmantot kā pamatu.

Ombuds turpināja paplašināt sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu, lai skaidrā un saistošā veidā sniegtu informāciju par to, ko Birojs dara un kam tas palīdz, kā arī atspoguļotu aktuālo informāciju un viedokļus par jaunākajām norisēm izmeklēšanā. Jo īpaši platformā Twitter Ombuds sāka izmantot novatoriskākus veidus, kā izskaidrot Biroja darbu, tostarp izmantojot pavedienus. Palielinājās Ombuda klātbūtne mūsu galvenajās platformās — Twitter, LinkedIn un Instagram. Viens no gada svarīgākajiem notikumiem bija pasākumi saistībā ar Ombuda 25. gadadienu, kam varēja sekot līdzi, izmantojot tēmturi “#EO25 gadi”.

Ombuda darba kontekstā saistībā ar ES reaģēšanu uz Covid-19 krīzi Birojs arī sagatavoja īsu infografiku un saistītu ziņu rakstu, kuros sniegts pārskats par dažādu ES iestāžu un aģentūru uzdevumiem un pienākumiem. Birojs arī rīkoja kampaņu, lai popularizētu Ombuda pamatnostādnes ES pārvaldei par ES oficiālo valodu lietošanu saziņā ar sabiedrību.

Visstraujāk augošais kanāls 2020. gadā bija Instagram. Gada laikā sekotāju skaits tajā palielinājās par 71 % (1068 jauni sekotāji). LinkedIn sekotāju skaits palielinājās par 34 % (+ 1237), savukārt Twitter, kur Ombudam ir vislielākā auditorija, sekotāju skaits 2020. gada decembrī sasniedza 29 200, kas ir par 11 % vairāk (+ 2870).

Galvenais gada komunikācijas pasākums bija ikgadējā konference, kurā tika atzīmēta Eiropas Ombuda 25. gadadiena. Tajā piedalījās vairāk nekā 240 dalībnieku, un Ombudam bija jāievieš jauninājumi, lai nodrošinātu kvalitatīvu tiešsaistes pasākumu. Konferencē tika izmantota Interactio platforma un mutiskās tulkošanas iespējas, par kurām rūpējās Eiropas Parlaments, lai nodrošinātu mutisko tulkošanu reāllaikā. Ombuds arī izmantoja virtuālu pasākumu tiešsaistes platformu Slido, kas ļauj dalībniekiem uzdot jautājumus un piedalīties aptaujās reāllaikā. Tas palīdzēja nodrošināt, ka konference ir patiesi interaktīva, neraugoties uz problēmām, ko radīja tās virtuālais raksturs.

Ziņu sadaļa
Ziņu sadaļa nodrošina ātru piekļuvi dažādai aktuālajai informācijai par iestādes darbu.

6.2. Attiecības ar ES iestādēm

6.2.1. Eiropas Parlaments

Pēc pārvēlēšanas amatā 2019. gada beigās Eiropas ombude Emīlija O’Reilija turpināja nostiprināt ciešās saites starp viņas biroju un Eiropas Parlamentu, kas ir nozīmīgs Ombuda partneris. Ombude 2020. gadā teica runu Eiropas Parlamenta plenārsēdē un, neraugoties uz Covid-19 radītajām grūtībām, turpināja rīkot regulāras videokonferences ar Eiropas Parlamenta deputātiem no visām politiskā spektra pusēm. Ombudi arī aicināja uzstāties vairākās dažādu Parlamenta komiteju sanāksmēs, kā arī semināros, kas saistīti ar Biroja darbu. Pandēmijas dēļ Ombuda gada ziņojums Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam tika nosūtīts pa e-pastu 2020. gada 5. maijā.

6.2.2. Lūgumrakstu komiteja

Ombuds un Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja sadarbojas, lai pievērstos Eiropas iedzīvotāju bažām par ES iestāžu pārskatatbildību. 2020. gadā attiecības starp Lūgumrakstu komiteju un Ombudu tika vēl vairāk nostiprinātas. Ombude piedalījās dažādās komitejas sanāksmēs, un notika pastāvīga saziņa starp Ombuda biroju un komiteju. Dažādās komitejas rezolūcijās bija atsauces uz Ombuda darbu, jo īpaši saistībā ar personu ar invaliditāti tiesībām Covid-19 krīzes laikā. Saistībā ar Eiropas Ombuda biroja 25. gadadienu Emīlija O’Reilija bija gandarīta saņemt apsveikuma vēstījumus un labākos novēlējumus viņas darbā no vairākiem EP deputātiem un jo īpaši no Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētājas, kura arī piedalījās konferencē, kas tika rīkota, lai atzīmētu šo notikumu.

<i>Dolors Montserrat</i>
Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāja Dolors Montserrat, augsta līmeņa referente Ombuda 25. gadadienai veltītajā digitālajā konferencē.

6.2.3. Eiropas Komisija

Eiropas Komisija ir ES izpildvaras iestāde, un tai ir lielākā pārvalde salīdzinājumā ar jebkuru ES struktūru. Ir tikai pašsaprotami, ka lielākā daļa ombudei iesniegto sūdzību attiecas uz Komisijas darbu. Arī 2020. gadā darba attiecības starp Komisiju un Ombudu bija ļoti konstruktīvas, un priekšsēdētāja vietnieks Maroš Šefčovič bija galvenais runātājs 25. gadadienai veltītajā konferencē. Tika uzturēta arī cieša saziņa dienestu līmenī, lai nodrošinātu, ka var efektīvi pievērsties sūdzību iesniedzēju bažām.

<i>Maroš Šefčovič</i>
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Maroš Šefčovič bija galvenais runātājs 25. gadadienai veltītajā digitālajā konferencē.

6.2.4. Citas iestādes, aģentūras un organizācijas

Ombudei ir svarīgi uzturēt rezultatīvas attiecības arī ar citām iestādēm, aģentūrām, struktūrām un birojiem. Ombude 2020. gadā uzturēja saziņu ar Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Revīzijas palātas un Eiropas Zāļu aģentūras vadītājiem. Attiecības ar dažādajām ES pārvaldes daļām ir neatņemama daļa no Ombuda stratēģijas “Pretī 2024. gadam”. Tikai ciešā sadarbībā var panākt ilgstošu un pozitīvu ietekmi uz ES pārvaldi.

6.2.5. ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām

Kā viens no ES īstenošanas struktūras dalībniekiem Ombuds aizsargā, veicina un uzrauga Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UN CRPD) īstenošanu ES pārvaldē. 2020. gadā Ombuds bija ES īstenošanas struktūras priekšsēdētājs.

Kopā ar Eiropas Invaliditātes forumu, Eiropas Parlamentu un ES Pamattiesību aģentūru ombude nosūtīja Eiropas Komisijai kopīgu vēstuli, kurā bija izklāstīti ES īstenošanas struktūras viedokļi par to, kas būtu jāiekļauj vērienīgākā un visaptverošākā Eiropas stratēģijā invaliditātes jomā laikposmam pēc 2020. gada. Šajā nolūkā 2020. gada jūlijā ES īstenošanas struktūra tikās ar līdztiesības komisāri Helena Dalli, lai turpinātu dialogu par gaidāmo Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā. Eiropas ombude Emīlija O’Reilija arī uzstājās ar runu seminārā, ko organizēja Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja par stratēģiju invaliditātes jomā.

2020. gada jūnijā ombude sāka stratēģisku iniciatīvu par to, kā Komisija ņem vērā darbinieku ar invaliditāti īpašās vajadzības saistībā ar Covid-19 izraisīto ārkārtas situāciju. Ombude rakstiski vērsās pie Komisijas ar vairākiem jautājumiem par tādiem tematiem kā ieviestie pasākumi attiecībā uz tāldarbu un veselības apdrošināšana, kā arī par atziņām, ko varētu gūt, lai Komisija paplašinātu mijiedarbību ar sabiedrības locekļu ar invaliditāti pārstāvjiem. Ombude pašlaik novērtē Komisijas atbildi un šajā saistībā ir lūgusi izteikties arī organizācijas, kas pārstāv personas ar invaliditāti.

Ombude izmeklēja sūdzību par Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) izmantošanu personu ar invaliditāti institucionālās aprūpes iestāžu būvniecībai Ungārijā un Portugālē. Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Komisijai vajadzēja rīkoties saistībā ar šiem projektiem, jo tie ir pretrunā ES pienākumiem nodrošināt, ka cilvēki ar invaliditāti tiek atbalstīti dzīvei sabiedrībā. Pēc Komisijas veikto pasākumu rūpīgas izvērtēšanas ombude slēdza izmeklēšanu, ierosinot uzlabojumus, un tā turpinās uzraudzīt šo svarīgo jautājumu.

Eiropas Ombuds

Today is the International Day of Persons with Disabilities #IDPD2020

The Ombudsman is committed to protecting, promoting, and monitoring the EU administration’s implementation of the @UN Convention on Rights of Persons with Disabilities #UNCRPD

europa.eu/!UQ76uR

Invaliditātes diena

Šodien ir Starptautiskā personu ar invaliditāti diena.

Eiropas Ombuds ir apņēmies aizsargāt, veicināt un uzraudzīt to, kā ES pārvalde īsteno Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām.

Emīlija O’Reilija: “Demokrātijas veselību var novērtēt pēc tā, cik lielā mērā tā ļauj pat visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem pēc iespējas pilnīgāk piedalīties ikvienā šīs demokrātijas dzīves daļā.”

Tajā pašā jomā Komisija ir reaģējusi pozitīvi uz ieteikumiem, ko ombude sniedza savā izmeklēšanā par to, kā Komisija rīkojās attiecībā uz apgalvojumiem par cilvēktiesību pārkāpumiem personu ar invaliditāti sociālās aprūpes iestādē. Pēc ombudes ierosinājuma Komisija paziņoja, ka ES līdzekļus pēc iespējas nevajadzētu izmantot iestāžu uzturēšanai un tā vietā tie būtu jāizmanto deinstitucionalizācijas atbalstam.

Ombude arī izskatīja sūdzību par kavēšanos darbinieka ar invaliditāti atpakaļpieņemšanas darbā procedūrā. Ombude slēdza lietu pēc tam, kad Komisija paziņoja, ka ir atsākusi sūdzības iesniedzēja atpakaļpieņemšanas darbā procedūru.

6.3. Eiropas ombudu tīkls

Pandēmijas sekas nepārprotami ietekmēja daudzu publisko struktūru un transnacionālu struktūru darba metodes un procedūras. Tas, protams, attiecas arī uz Eiropas ombudu tīklu (ENO), kas ir neformāls tīkls, kuru veido 96 biroji 36 Eiropas valstīs un kurā ietilpst arī Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja.

Eiropas ombude Emīlija O’Reilija jau agrīnā krīzes posmā tieši sazinājās ar ENO locekļiem, lai noskaidrotu, kā tīkls varētu vislabāk strādāt tā locekļu labā. Pamatojoties uz to, Eiropas Ombuds 2020. gada 12. maijā organizēja un vadīja tīmekļsemināru par Covid-19 ietekmi uz ombudiem. Minētajā tīmekļseminārā piedalījās 33 dalīborganizāciju ombudi vai viņiem līdzvērtīgi dalībnieki, lai dalītos pieredzē un popularizētu paraugpraksi reaģēšanā uz krīzi.

Arī gada konference, kas ir ENO parastais ikgadējais kontaktpunkts, notika digitālā formātā. 26. oktobrī (tajā pašā dienā, kad notika Ombuda 25. gadadienai veltītā konference) tīkla konferencei virtuāli pievienojās 106 dalībnieki no visas Eiropas. Papildus gadadienai un debatēm par Eiropas Ombuda nākotni tīkla konferencē tika apspriesta turpmākā sadarbība nākamajā pilnvaru termiņā un iespējamie temati un kārtība turpmākām paralēlām izmeklēšanām. Konference, kurā viens no galvenajiem runātājiem bija darba un sociālo tiesību komisārs Nicolas Schmit, bija vēl viena iespēja apspriest Covid-19 krīzi un paredzēt, kā tā ietekmēs ombudu darbu turpmākajos gados.

Eiropas Ombuds

We now start the European Network of Ombudsman annual conference, discussing the impact of COVID-19 on its members, future parallel inquiries and #ENOnetwork cooperation: europa.eu/!tj97tX #EO25Years

Eiropas ombudu tīkls

Tagad mēs sākam Eiropas ombudu tīkla ikgadējo konferenci, kurā apspriedīsim Covid-19 ietekmi uz tā locekļiem, turpmākās paralēlās izmeklēšanas un ENO tīkla sadarbību. Mēs arī atzīmējam Eiropas Ombuda 25. gadadienu.

Sūdzību iesniedzēji, kam Eiropas Ombuds 2020. gadā ieteicis sazināties ar citām iestādēm un struktūrām, un pārsūtītās sūdzības
Sūdzību iesniedzēji, kam Eiropas Ombuds 2020. gadā ieteicis sazināties ar citām iestādēm un struktūrām, un pārsūtītās sūdzības

7. Resursi

7.1. Budžets

Ombuda budžets ir ES budžeta neatkarīga iedaļa. Tas ir iedalīts trīs sadaļās. 1. sadaļa ietver algas, pabalstus un citus ar personālu saistītus izdevumus. 2. sadaļa ietver ēkas, mēbeles, aprīkojumu un dažādus citus darbības izdevumus. Savukārt 3. sadaļa ietver izdevumus, kas rodas, iestādei pildot savas vispārējās funkcijas. Budžeta apropriācijas 2020. gadā bija 12 348 231 EUR.

Lai nodrošinātu resursu efektīvu pārvaldību, Ombuda iekšējais revidents regulāri pārbauda iekšējās kontroles sistēmas un Biroja veiktās finanšu operācijas. Tāpat kā citām ES iestādēm, arī Ombudam revīziju veic Eiropas Revīzijas palāta.

7.2. Resursu izlietojums

Katru gadu Ombuds pieņem gada pārvaldības plānu, kurā nosaka konkrētas darbības, kas Birojam jāveic, lai īstenotu Ombuda piecu gadu stratēģijā “Pretī 2019. gadam” noteiktos mērķus un prioritātes. 2020. gada pārvaldības plāns ir sestais plāns, kas tiks izstrādāts, pamatojoties uz minēto stratēģiju. Ombuds 2020. gada decembrī pieņēma jaunu stratēģiju “Pretī 2024. gadam”.

Ombuda birojā strādā augsti kvalificēts daudzvalodīgs personāls. Tādējādi tiek nodrošināts, ka Birojs var izskatīt sūdzības 24 ES oficiālajās valodās un vairot informētību par Ombuda darbu visā ES. 2020. gada martā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, Ombuda birojs veica efektīvu un ātru pāreju uz digitālu darba vidi, nepārtraucot sūdzību izskatīšanas pamatdarbu. 2020. gadā Ombuda štatu sarakstā bija 69 amata vietas, turklāt Birojā strādāja vidēji astoņi līgumdarbinieki, bet gada laikā 13 stažieri guva darba pieredzi.

2020. gada septembrī Rosita Hickey, kura strādāja Ombuda birojā kopš 2001. gada, pēc atklāta konkursa tika iecelta par izmeklēšanas direktori.

Sīka informācija par Ombuda biroja struktūru un dažādo nodaļu uzdevumiem ir pieejama Ombuda tīmekļa vietnē.

<i>Rosita Hickey</i>
Rosita Hickey 2020. gadā tika iecelta par izmeklēšanas direktori.

Kā sazināties ar Eiropas Ombudu

Pa tālruni

+33 (0)3 88 17 23 13

Pa e-pastu

eo@ombudsman.europa.eu

Tiešsaistē
Mūsu biroji
Mūsu birojs
Strasbūra
Pasta adrese

Médiateur européen
1 avenue du Président Robert Schuman
CS 30403
F-67001 Strasbourg Cedex

Adrese apmeklētājiem

Bâtiment Václav Havel (HAV)
Allée Spach
F-67070 Strasbourg

Brisele
Pasta adrese

Médiateur européen
Rue Wiertz
B-1047 Bruxelles

Adrese apmeklētājiem

Montoyer-Science (MTS)
30 rue Montoyer
B-1000 Bruxelles

Visas fotogrāfijas un attēli: © Eiropas Savienība, izņemot attēlu uz vāka (© erikreis / iStock). Reproducēšana ir atļauta izglītības un nekomerciālos nolūkos un norādot avotu.

Print ISBN 978-92-9483-264-1 ISSN 1680-3809 doi:10.2869/312426 QK-AA-21-001-EN-C
HTML ISBN 978-92-9483-230-6 ISSN 1830-6896 doi:10.2869/968221 QK-AA-21-001-LV-Q
PDF ISBN 978-92-9483-245-0 ISSN 1680-3922 doi:10.2869/325371 QK-AA-21-001-EN-N