You have a complaint against an EU institution or body?

2018. gada ziņojums



Ievads

Emily O’Reilly, European Ombudsman
Eiropas ombude Emily O’Reilly

Ar lielu gandarījumu piedāvāju Eiropas Ombuda ziņojumu par 2018. gadu.

Ir būtiski pieaudzis no iedzīvotājiem, pilsoniskās sabiedrības, uzņēmumiem un plašsaziņas līdzekļiem saņemto manās pilnvarās ietilpstošo sūdzību skaits. Es to saistu nevis ar pārvaldības standartu pasliktināšanos ES, bet ar to, ka ir palielinājusies informētība par Ombuda darbu un pozitīvajiem rezultātiem, ko mēs varam sasniegt. Esmu pateicīga ES iestādēm, aģentūrām un struktūrām par to sadarbību šajā darbā un jo īpaši pateicos Eiropas Parlamentam par tā pastāvīgo atbalstu.

Šis gads bija ievērojams arī ar to, ka tika izmantotas vienas no visretāk izmantotajām Ombuda pilnvarām, proti, pilnvaras iesniegt Eiropas Parlamentam īpašo ziņojumu, šajā gadījumā tas bija ziņojums par Eiropas Savienības Padomes pārskatatbildību.

Daudzus gadu desmitus sabiedrības viedokli par ES daļēji veidoja maldīgais mīts, ka valstu valdībām ir ļoti maza ietekme ES tiesību aktu izstrādē vai šādas ietekmes nav vispār. Tāpēc gan ES demokrātijas, gan ar informāciju pamatotu publisko debašu interesēs ir šo mītu kliedēt.

Tā kā sabiedrībai ir tiesības zināt, kā tās valsts valdība iesaistās ES tiesību aktu izstrādē, es aicināju Eiropas Parlamentu atbalstīt manus priekšlikumus par likumdošanas pārredzamības uzlabošanu Padomē. Esmu ļoti pateicīga Eiropas Parlamenta deputātiem par tik spēcīgu atbalstu maniem priekšlikumiem un ceru, ka tas palīdzēs panākt konkrētas pārmaiņas vēl pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā.

2018. gadā arī tika oficiāli ieviesta paātrinātā procedūra attiecībā uz dokumentu pieejamības pieprasījumiem. Šī procedūra, kuras satvarā mūsu birojs ir iecerējis pieņemt secinājumu par sūdzību 40 dienu laikā, ir sniegusi sūdzību iesniedzējiem labus rezultātus.

Viens no ombuda darba pienākumiem ir proaktīvi uzraudzīt, kā tiek īstenoti noteikumi par ētiku un pārskatatbildību. 2018. gadā es pabeidzu apzināšanas darbu, lai noskaidrotu, kā 15 iestādes ir pārvaldījušas noteikumus par augstākā līmeņa darbiniekiem, kuri pāriet darbā uz privāto sektoru. Biju gandarīta secināt, ka iestādēm ir ļoti laba izpratne par to, cik svarīga nozīme ir stingriem noteikumiem par šo “virpuļdurvju efekta” problēmu, lai gan ir jādara vēl vairāk.

Ņemot vērā kustību #MeToo, kuras satvarā tiek aktualizēta aizskaroša izturēšanās, jo īpaši pret sievietēm, es nolēmu noskaidrot, kāda aizskarošas izturēšanās novēršanas politika ir ieviesta ES pārvaldes iestādēs. Es aizrakstīju 26 ES iestādēm un aģentūrām un lūdzu sīkāku informāciju par minēto politiku, tās īstenošanu, to, vai ir saņemtas sūdzības par aizskarošu izturēšanos un kā minētās iestādes šādas sūdzības ir izskatījušas. Manis sagatavotā analīze patlaban ir publicēta, un es ceru, ka tā noderēs sarežģītajā darbā, kura mērķis ir izskaust aizskarošu izturēšanos darbvietās.

Mans birojs bieži ir izskatījis sūdzības par ES oficiālo valodu lietojumu iestādēs. Lai rosinātu diskusiju, mēs noskaidrojām cilvēku viedokļus par tādiem jautājumiem kā ES tīmekļa vietņu valodu politika vai tehnoloģijas izmantošanas iespējas tulkojumu nodrošināšanai. Atbilžu analīze tiks nosūtīta Eiropas Komisijai.

Martā mēs rīkojām savu ikgadējo Eiropas Ombudu tīkla konferenci Briselē. Galvenais temats bija “Kā ombudi var palīdzēt iekļaujošākas sabiedrības veidošanā”. Konferencei veltītā seminārā, ko septembrī rīkoja mans birojs, tika pārrunāts, kāda mācība būtu jāgūst no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) apsekojuma par ombuda iestāžu nozīmi atklātas pārvaldības veicināšanā.

Oktobrī es ar prieku paziņoju par 2019. gada Labas pārvaldības balvas piešķiršanas konkursa atklāšanu. Projektu sumināšanas un uzvarētāju paziņošanas ceremonija notiks 2019. gada jūnijā.

Īsumā – 2018. gads bija darbīgs un veiksmīgs. Raugoties uz 2019. gadu, kad notiks svarīgās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, un ņemot vērā pastāvīgās debates par demokrātijas nākotni digitālajā laikmetā, jāsecina, ka ES iestāžu pienākums uzturēt visaugstākos ētikas un pārskatatbildības standartus ir vēl svarīgāks nekā jebkad iepriekš.

Emily O’Reilly

Emily O’Reilly

1 Īss atskats uz 2018. gadu

Janvāris

Ombude iesaka ECB prezidentam Draghi apturēt dalību “Trīsdesmitnieka grupā”

Februāris

Ieviesta paātrinātā procedūra attiecībā uz sūdzībām par piekļuvi dokumentiem

Marts

Eiropas ombudu tīkla ikgadējā konference Briselē

Aprīlis

Ombude saka runu, atzīmējot ikgadējās Eiropas pilsoņu iniciatīvas (ECI) dienu

Maijs

Ombude nosūta Parlamentam īpašo ziņojumu par leģislatīvās pārskatatbildības trūkumu Padomē

Jūnijs

Ombude Prāgā saņem “Vīzija Eiropai” balvu

Jūlijs

Sākta sabiedriskā apspriešana par valodu lietojumu ES iestādēs

Augusts

Publicēti Ieteikumi par Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra iecelšanu

Septembris

Ombude rīko semināru par ombuda iestāžu nozīmi atklātā pārvaldībā

Oktobris

Izziņota “Labas pārvaldības balva 2019”

Novembris

Ombude piedalās 2018. gada kolokvijā par pamattiesībām

Decembris

Ombude dodas uz Vašingtonu, lai apspriestos par ASV un ES ētikas un pārredzamības noteikumiem

2 Galvenie temati

Eiropas Ombuds palīdz sabiedrības locekļiem saskarsmē ar ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Problēmu loks ir plašs – gan lēmumu pieņemšanas procesa nepārredzamība, gan atteikumi nodrošināt piekļuvi dokumentiem, gan pamattiesību pārkāpumi, gan līgumiskie jautājumi.

2.1. Pārskatatbildība ES lēmumu pieņemšanas procesā

Lai eiropieši varētu pienācīgi īstenot savas demokrātiskās tiesības piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesā un saukt iesaistītās personas pie pārskatatbildības, likumdošanas apspriedēm jābūt pietiekami pārredzamām.

Ombude sniedza Eiropas Savienības Padomei vairākus ieteikumus par to, kā panākt, lai sabiedrība varētu vieglāk sekot līdzi ES likumdošanas procesam. Starp tiem bija ieteikumi Padomei sistemātiski reģistrēt to dalībvalstu identitāti, kuras pauž nostāju darba sagatavošanas struktūrās, kā arī izstrādāt skaidrus kritērijus attiecībā uz statusa LIMITE (ierobežots) piemērošanu dokumentiem. E. O’Reilly arī ierosināja Padomei izstrādāt speciālu tīmekļa vietni katram tiesību akta priekšlikumam un uzlabot dokumentu publiskā reģistra ērtas lietojamības līmeni. Ombude lūdza Eiropas Parlamenta atbalstu šajā jautājumā, izdodot īpašo ziņojumu. Eiropas Parlamenta deputāti plenārsēdes balsojumā pārliecinoši atbalstīja ombudes priekšlikumus.

Pārskatatbildība lēmumu pieņemšanas jomā attiecas arī uz ES lēmumu pieņemšanas procesa sarežģītāko daļu, tostarp komitoloģiju – procedūru kopumu, ar kura starpniecību dalībvalstis kontrolē to, kā Eiropas Komisija īsteno ES tiesību aktus. Kāds Eiropas Parlamenta deputāts vērsās pie ombudes pēc tam, kad Komisija viņam piešķīra tikai daļēju piekļuvi protokolam no dalībvalstu pārstāvju sanāksmes, kurā notika apspriedes un lēmumu pieņemšana par ES noteikumiem attiecībā uz automobiļu radītajām emisijām. Norādot, ka pārskatatbildīgā demokrātiskā sistēmā ir svarīgi saprast, kā tiek izstrādāts īstenošanas akts un kādu nostāju ieņem dažādie dalībvalstu pārstāvji, ombude pieprasīja, lai Komisija būtiski palielina piekļuvi sanāksmju protokoliem.

European Ombudsman

O’Reilly: Making the EU legislative process more accountable to the public, by being more open, would send an important signal ahead of the European elections in 2019 http://europa.eu/!md66Du  #euco #transparency

Emily O’Reilly

Emily O’Reilly: ES likumdošanas procesa pārskatatbildības uzlabošana attiecībā pret sabiedrību, procesu padarot atklātāku, būtu svarīgs signāls pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2019. gadā.

“Ja pilsoņi nezinās, kādus lēmumus ES tiesību aktu izstrādes jomā pieņem viņu valdība, nostāja “vaino Briseli” saglabāsies.” Emily O’Reilly

ES ik pa laikam izveido ad hoc grupas, kuras konsultē par politikas jomām. Viena no šādām grupām, proti, Vadošo darbinieku grupa, konsultēja Komisiju par to, kā ES var atbalstīt ar kopējo drošības un aizsardzības politiku saistīto pētniecību. Kāda NVO sūdzējās ombudei par to, ka šī grupa nav pārredzama, norādot, ka tā nav iekļauta Komisijas uzturētajā to ekspertu grupu reģistrā, kuras sniedz ekspertu konsultācijas par politikas jomām. Ombude konstatēja, ka grupa pilda tādas pašas funkcijas kā ekspertu grupa, tāpēc pieprasīja, lai tā publicē savu sanāksmju darbu kārtību, protokolus un dalībnieku iesniegtos dokumentus. Ombude norādīja, ka arī ikvienai nākotnē izveidotai vadošo darbinieku grupai būtu jāpiemēro tie paši pārredzamības standarti.

European Ombudsman

#EOPress: We found four instances of maladministration in the appointment of the @ EU_Commission’s Secretary-General. https://www.ombudsman.europa.eu/lv/press-release/lv/102716 …

Emily O’Reilly European Ombudsman

Mēs konstatējām četrus gadījumus, kad Eiropas Komisijas ģenerālsekretāra amatā iecelšanas procesā tika pieļauta kļūda pārvaldē.

“Komisijai būtu jāgūst mācība no šā gadījuma un jāizstrādā jauna procedūra sava ģenerālsekretāra iecelšanai.” Eiropas ombude Emily O’Reilly

Pārskatatbildība jāievēro arī iestādes iekšējo lēmumu pieņemšanā. Pēc divu sūdzību saņemšanas ombude izvērtēja, kā Eiropas Komisija 2018. gada februārī iecēla savu ģenerālsekretāru, un konstatēja četrus gadījumus, kad bija pieļauta kļūda pārvaldē, tostarp mākslīgas steidzamības radīšanu, lai aizpildītu amata vakanci. Ombude piebilda, ka atbildība par kļūdām pārvaldē jāuzņemas Komisijai kopīgi, un prasīja, lai nākotnē tiktu ieviesta īpaša ģenerālsekretāra iecelšanas procedūra. Komisija atteicās ieviest šādu iecelšanas procedūru, lai gan Parlaments atbalstīja ombudes ieteikumus. Tad ombude slēdza izmeklēšanu, paužot nožēlu par to, ka Komisija nav izmantojusi iespēju atjaunot sabiedrības uzticību pēc tās augstākās amatpersonas problemātiskās iecelšanas amatā.

2.2. Lobēšanas pārredzamība

Liela daļa Ombuda darba ir saistīta ar ES pārvaldes iestāžu darbinieku izglītošanu par konkrētām problēmām, tostarp kaitējumu, ko sabiedrības uztverei par ES nodara “virpuļdurvju efekts”, kad ES amatpersonas ieņem amatus privātajā sektorā vai privātpersonas no privātā sektora pāriet darbā uz ES iestādēm. Šāda rīcība var viest bažas par interešu konfliktiem vai bijušo kolēģu lobēšanu.

Ombude iepriekš veica izmeklēšanu par to, kā Komisija risina “virpuļdurvju efekta” situācijas attiecībā uz darbiniekiem, un sniedza ierosinājumus, kā Komisija var nostiprināt procedūras noteikumu īstenošanai šajā jomā. E. O’Reilly 2017. gadā turpināja pievērsties šai problēmai, sākot izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas par to, ciktāl Komisija ir īstenojusi viņas priekšlikumus.

2018. gada septembrī stājās spēkā Komisijas pārskatītie noteikumi par “virpuļdurvju efektu”, kuri reglamentē darbības, ko īsteno, kad darbinieki dodas atvaļinājumos un arī kad darbinieki pamet darbu iestādē, lai strādātu citur. Komisija katru gadu veic aptuveni 2 000 interešu konfliktu pārbaužu attiecībā uz jaunpieņemtajiem darbiniekiem un aptuveni 400 pārbaužu attiecībā uz darbiniekiem, kuri plāno sākt strādāt ārpus ES pārvaldes.

Ombudes sagatavotajā analīzē tika konstatēts, ka Komisijas īstenotā “virpuļdurvju efekta” situāciju pārvaldība ir nepilnīga divos pamataspektos. Komisija ne vienmēr publicēja ziņas par gadījumiem, kad augstākā līmeņa darbinieki mainīja darbvietu (tas tika darīts tikai par darbiniekiem, attiecībā uz kuriem tā konstatēja lobēšanas iespējamību), turklāt šī informācija tika publicēta tikai reizi gadā. Ombude lūdza sīkāku informāciju par visiem gadījumiem, kas jāpublicē, un atkārtoti izteica savu iepriekšējo priekšlikumu, proti, ka Komisijai būtu regulārāk jāpublicē informācija par individuāliem gadījumiem.

Ombude ierosināja vairākus citus praktiskus pasākumus. Viņa izteica priekšlikumu, ka gadījumā, ja Komisija piemērotu nosacījumus bijušajiem darbiniekiem, viņiem būtu jāinformē nākamais darba devējs. E. O’Reilly arī ierosināja, ka gadījumā, ja bijušajam augstākā līmeņa darbiniekam tiek noteikts pagaidu lobēšanas aizliegums, Komisijai būtu jāinformē šā darbinieka bijušie kolēģi attiecīgajās iestādēs. Viņa arīdzan ieteica informāciju par bijušo augstākā līmeņa darbinieku pāreju uz privāto sektoru publicēt tieši Pārredzamības reģistrā.

European Ombudsman

Post-mandate activities of former Commissioners: @EU_Commission should do more to strengthen procedures, limit conflicts of interest and increase citizens’ trust http://europa.eu/!yu83bM

Emily O’Reilly European Ombudsman

Bijušo komisāru darbība pēc viņu amata pilnvaru termiņa beigām – Eiropas Komisijai būtu jādara vairāk, lai nostiprinātu procedūras, ierobežotu interešu konfliktus un palielinātu pilsoņu uzticību.

“Bijušajiem komisāriem ir tiesības strādāt algotu darbu pēc viņu amata pilnvaru termiņa beigām, tomēr viņiem kā bijušajiem ierēdņiem ir arī jāgādā, lai viņu darbība negrautu pilsoņu uzticību ES.” Emily O’Reilly

Papildus tam ombude izvērtēja, kā 15 ES iestādes un struktūras (tostarp Eiropas Parlaments, Padome un Revīzijas palāta) publicē informāciju par gadījumiem, kad to augstākā līmeņa darbinieki prasa apstiprinājumu, lai viņi varētu strādāt pie ārēja darba devēja, un izvērtēja arī to, cik bieži šāda informācija tiek publicēta un kāds ir informācijas apmērs un saturs.

Lai gan ombude secināja, ka visas 15 iestādes ir labi informētas par to, cik svarīga nozīme ir stingrai noteikumu īstenošanai šajā jomā, viņa arī sniedza dažus ierosinājumus uzlabojumu ieviešanai. E. O’Reilly ieteica iestādēm publicēt informāciju par visiem gadījumiem, kad tās novērtē prasību atļaut strādāt pie ārēja darba devēja, un ierosināja, ka gadījumos, kad bijušais darbinieks pāriet darbā uz Pārredzamības reģistrā iekļautu organizāciju, informācijā, ko publicē darbinieka lietā, būtu jāiekļauj saite uz organizācijas ierakstu Pārredzamības reģistrā.

2.3. Piekļuve dokumentiem

Februārī tika oficiāli ieviesta paātrinātā procedūra attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, un tā ātri vien kļuva par svarīgu daļu no lietu izmeklēšanas kārtības. Saskaņā ar šo sistēmu birojs piecu darbdienu laikā no sūdzības saņemšanas izlemj, vai to var izskatīt, un cenšas pieņemt secinājumu 40 dienu laikā.

Kāda Beļģijas NVO izmantoja šo procedūru attiecībā uz Eiropas Aizsardzības aģentūrai (EAA) iesniegtu dokumentu pieejamības pieprasījumu. Izmeklēšanas rezultātā dokumenti (saistībā ar lobēšanu Eiropas Aizsardzības pētniecības programmā) tika publiskoti, kā arī EAA uzlaboja savas dokumentu pieejamības pieprasījumu apstrādes un atbilžu sniegšanas procedūras un sistēmas.

Dažreiz attiecīgā iestāde de facto liedz piekļuvi dokumentam, novilcinot atbildes sniegšanu uz sākotnējo pieprasījumu. Kā piemēru var minēt gadījumu, kad kāds Vācijas pilsonis prasīja piekļuvi brīfinga dokumentiem par ES budžeta un cilvēkresursu komisāra un trešo personu sanāksmēm. Sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombudes, jo Komisija vairāk nekā gadu nebija pieņēmusi lēmumu par pieprasījumu. Izmeklēšanā Komisija norādīja, ka tā joprojām nevarēja pieņemt nostāju par pieprasījumu, kā rezultātā ombude sniedza ieteikumu saistībā ar nepamatotu kavēšanos. Tad Komisija publiskoja dokumentus par 12 sanāksmēm – to ombude atzina par atbilstošu rīcību.

Pēc citas izmeklēšanas E. O’Reilly mudināja Komisiju īstenot pragmatisku un pilsoņiem labvēlīgu pieeju attiecībā uz pārredzamību, lai neradītu maldīgu slepenības iespaidu. Komisija bija piešķīrusi daļēju piekļuvi dokumentiem kādam žurnālistam saistībā ar ES projektu, kas attiecās uz bezmaksas bezvadu interneta tīklāju ierīkošanu pilsētās. Ombude konstatēja, ka korekcijas, ko pati Komisija veica dokumentos, bija, kā norādīja Komisija, ārpus sūdzības iesniedzēja pieprasījuma darbības jomas. Tomēr E. O’Reilly izteica priekšlikumu, ka turpmāk gadījumos, kad tikai neliela daļa no dokumenta neattiecas uz to, kas ir prasīts sūdzībā, Komisijai būtu jāapsver arī šādas informācijas publiskošana.

European Ombudsman

@EUOmbudsman inquiry on contacts with the defence industry: @EUDefenceAgency gives access to documents and improves #transparency procedures https://www.ombudsman.europa.eu/lv/cases/decision.faces/lv/98631/html.bookmark …

Eiropas ombudes veiktā izmeklēšana par Eiropas Aizsardzības aģentūras saziņu ar aizsardzības nozari – Aģentūra nodrošina piekļuvi dokumentiem un uzlabo pārredzamības procedūras.

Ombude arī sniedza ieteikumu par Komisijas atteikumu nodrošināt to dokumentu publiskumu, kuri ir saistīti ar ĢMO izmantošanu pārtikā vai dzīvnieku barībā. Nevalstiskā organizācija Greenpeace lūdza, lai Komisija tai publisko dokumentus, kuros ir izklāstītas dažādās iespējas, ko Komisija apsvērusi pirms tās priekšlikuma iesniegšanas, kā arī dokumentus par to, kā tika izvēlēta priekšlikumā izklāstītā iespēja.

Palīdzība ātrākai piekļuvei ES dokumentiem

Kādā citā lietā mērķis ir viest skaidrību par to, kādos gadījumos saistībā ar dokumentu pieejamības pieprasījumiem e-pasta ziņojumus var uzskatīt par dokumentiem. Šajā izmeklēšanā ombude prasīja, lai Komisija izklāsta savu iekšējo politiku, kas nosaka, kad darbinieku e-pasta ziņojumus uzskata par dokumentiem, un sniedz atbildi uz ombudes pausto uzskatu, ka ES dokumentu publiskošanas pieprasījumu izskatīšanas gaitā var rasties nepieciešamība piekļūt darbinieku e-pasta ziņojumiem.

2.4. Pamattiesības

Ombuda birojs regulāri izskata sūdzības par pamattiesībām, piemēram, tiesībām uz līdztiesību un nediskrimināciju. Kāda Eiropas Investīciju bankas (EIB) darbiniece vērsās pie ombudes ar sūdzību par bankā notiekošu diskrimināciju dzimuma dēļ. Sūdzības iesniedzēja, ievērojot bankas trauksmes celšanas politiku, bija iesniegusi ziņojumu, kurā bija norādīts, ka banka nenodrošina sievietēm tādas pašas iespējas ieņemt vadošus amatus kā vīriešiem. Ombude konstatēja, ka EIB pārāk ilgi neatbildēja uz sūdzības iesniedzējas ziņojumu, un prasīja, lai EIB nostiprina savu trauksmes celšanas politiku, ko banka arī izdarīja. Ombude arīdzan aicināja banku veltīt lielākas pūles, lai nodrošinātu sieviešu un vīriešu līdzsvarotu pārstāvību vadošos amatos, un izvirzīt augstāku mērķi nekā pašreizējais mērķis, proti, panākt, lai līdz 2021. gadam sieviešu īpatsvars vadošajos amatos būtu 33 %.

Ombude 2018. gada beigās izvērtēja, kā ir mainījusies situācija kopš iepriekšējās izmeklēšanas par to, vai dalībvalstis ievēro pamattiesības ES kohēzijas politikas īstenošanas jomā. E. O’Reilly vaicāja Komisijai, kādus pasākumus tā ir veikusi, lai palīdzētu dalībvalstīm ieviest sistēmu to sūdzību izskatīšanai, kuras attiecas uz Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. Tā kā izmeklēšana attiecās uz to, kā ES fondu līdzekļi tiek izlietoti dalībvalstīs, ombude aicināja arī Eiropas Ombudu tīkla locekļus izvērtēt, kā to valdības īsteno noteikumus.

European Ombudsman

@EIB accepts our recommendations on how to better handle gender discrimination and equal opportunity concerns. We have also suggested they work toward a more balanced gender representation at management level https://europa.eu/!Rq33HH

Eiropas Investīciju banka pieņem mūsu ieteikumus par to, kā efektīvāk kliedēt bažas par diskrimināciju dzimuma dēļ un iespēju vienlīdzību. Mēs arī esam ierosinājuši bankai virzīties uz līdzsvarotāku dzimumu pārstāvību vadības līmenī.

Divas arodbiedrības 2018. gada sākumā sūdzējās Ombudam par Eiropas Komisijas dokumentu un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas attiecas uz gaisa satiksmes pārvaldību. Sūdzības iesniedzējas uzskatīja, ka dokumentā nav ievērotas pamattiesības uz streiku un ka Komisijai nav rīcības pilnvaru šajā jomā. Ombude konstatēja, ka, mudinot dalībvalstis nesaistošā veidā piemērot noteiktu praksi streika gadījumā, Komisija nav pārkāpusi savas kompetences stingrās robežas. Viņa arī konstatēja, ka nav pierādījumu, lai apgalvotu, ka Komisijas mudinātā prakse ir pamattiesību uz streiku pārkāpums.

2.5. Ētikas jautājumi

Daļa Ombuda darba ir saistīta ar ES iestāžu izpratnes veicināšanu par to, kā sabiedrība uztver tās vai to veiktās darbības. Saistībā ar to un pēc sūdzības saņemšanas no pārredzamības NVO, kas atrodas Briselē, E. O’Reilly prasīja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidentam Mario Draghi, lai viņš aptur savu dalību “Trīsdesmitnieka grupā” (G30) – privātā organizācijā, kurā ir apvienojušies lielāko privāto un centrālo banku vadītāji, kā arī akadēmisko aprindu pārstāvji. Tā kā daži no G30 locekļiem ir ECB tieši vai netieši pārraudzītu banku vadītāji, ombude konstatēja, ka ECB prezidenta turpmāka dalība G30 varētu graut sabiedrības ticību bankas neatkarībai. ECB atteicās īstenot ombudes ierosinātos priekšlikumus. E. O’Reilly, izsakot nožēlu par bankas nostāju, pauda cerību, ka viņas ieteikums nākotnē veicinās lielāku izpratni par šādiem jautājumiem.

European Ombudsman

O’Reilly: Interactions with the G30 should be as transparent as possible and not based on membership which undermines the transparency steps @ECB has made in recent years http://europa.eu/!hx39Dd

Emily O’Reilly European Ombudsman

Emily O’Reilly: mijiedarbībai ar G30 vajadzētu būt pēc iespējas pārredzamai, nevis balstītai uz dalību, tādējādi graujot centienus nodrošināt pārredzamību, kurus Eiropas Centrālā banka īstenojusi pēdējos gados.

“Ir svarīgi parādīt sabiedrībai, ka pastāv skaidrs nošķīrums starp ECB kā uzraudzības iestādi un finanšu nozari, kuru ietekmē ECB lēmumi.” Emily O’Reilly

Ombude atzinīgi novērtēja Komisijas 2018. gada sākumā sniegto paziņojumu, ka tā sāks reizi divos mēnešos publicēt ziņas par komisāru komandējumu izdevumiem. Komisija ar šo iniciatīvu nāca klajā laikā, kad ombude veica izmeklēšanu par sūdzību, ko bija iesniegusi pārredzamības NVO Access Info Europe, par to, kā Komisija ir apstrādājusi pieprasījumus par tās informācijas publiskošanu, kura attiecas uz komisāru komandējumu izdevumiem 2016. gadā. Ombude savā nobeiguma lēmumā jauno publicēšanas politiku nodēvēja par “ļoti pozitīvu pārmaiņu virzībā uz lielāku pārredzamību šajā jomā.”

Pēc kustības #MeToo izveidošanās ombude nolēma pārbaudīt, kāda aizskarošas izturēšanās novēršanas politika ir ieviesta ES pārvaldē. Viņa aizrakstīja 26 ES iestādēm un aģentūrām un lūdza sīkāku informāciju par minēto politiku, tās īstenošanu, to, vai ir saņemtas sūdzības par aizskarošu izturēšanos un kā minētās iestādes šādas sūdzības ir izskatījušas. Ombudes apzinātā paraugprakse ietver informētības veicināšanu, apmācību, riska novērtēšanu, politikas uzraudzību un rehabilitācijas pasākumus. Vispārīgā piezīmē ombude norāda, ka visi ES iestāžu darbinieki neatkarīgi no viņu statusa būtu jāaizsargā no aizskarošas izturēšanās un ka šāda aizsardzība būtu jāattiecina uz darbībām, kuras veic visu kategoriju personāls.

Ombude arī sniedza īpašus ierosinājumus Eiropas Parlamentam par to, kā tam nostiprināt savas procedūras to sūdzību izskatīšanai, kuras attiecas uz aizskarošu izturēšanos. Tas tika darīts pēc tam, kad tika saņemta sūdzība no kādas Parlamenta politiskās grupas locekļa par to, cik ilgi Parlamenta padomdevēja komiteja izvērtēja viņa lietu par aizskarošu izturēšanos. Ombude atzīmēja, ka procedūru trūkumi varētu nelabvēlīgi ietekmēt aizskarošas izturēšanās novēršanas procedūras ES civildienestā kopumā, un ierosināja Parlamentam izstrādāt pamatnostādnes par termiņiem, līdz kuriem padomdevējai komitejai jāpabeidz darbs saistībā ar individuālām lietām.

2.6. ES aģentūras un citas struktūras

Papildus izmeklēšanai, ko ombude sāk pēc sūdzības saņemšanas vai pēc savas iniciatīvas, viņa arī cenšas panākt izmaiņas ES iestādēs, izmantojot citus līdzekļus, tostarp piedaloties sabiedriskajās apspriešanās, kas skar viņas darba jomu. E. O’Reilly 2018. gada sākumā rakstiski vērsās pie Komisijas priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker ar priekšlikumiem par ES riska novērtēšanas modeļa pārredzamību pārtikas apritē. Vienā no viņas ierosinājumiem ombude aicināja, lai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde bez nepamatotas kavēšanās publicē ar riska novērtēšanu saistīto sanāksmju darba kārtību un protokolus. Viņa arī piebilda, ka sabiedrības ieinteresētība zinātnisko pētījumu stabilitātē parasti ir svarīgāka par komerciālajām interesēm aizsargāt zinātniskos atklājumus.

Turpinot pēc savas iniciatīvas sākto izmeklēšanu par to, kāda ir Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) mijiedarbība ar farmācijas uzņēmumiem, pirms šādi uzņēmumi iesniedz pieteikumus reģistrācijas apliecību saņemšanai, ombude 2018. gada oktobrī sāka sabiedrisko apspriešanu par šo jautājumu. Apspriešanā tika prasīts viedoklis par to, vai šādas “pirmsiesniegšanas” darbības ir pietiekami pārredzamas un vai ir vajadzīga lielāka pārredzamība attiecībā uz zinātniskajām konsultācijām, ko EMA sniedz zāļu izstrādātājiem. Apspriešana turpinājās līdz 2019. gada janvāra beigām.

Pēc izmeklēšanas par to, kā Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) izskata drošības ziņojumus, aģentūra mainīja savu praksi, un patlaban ikviens, kas iesniedz ziņojumu, kurā paustas bažas par drošību, saņem atgriezenisko saiti ar informāciju par to, vai EASA ir pilnvarota rīkoties attiecīgajos jautājumos. Šīs politikas izmaiņas tika ieviestas pēc tam, kad kāds gaisa kuģu apkopes mehāniķis vērsās pie ombudes, jo nebija saņēmis atgriezenisko saiti par viņa iesniegtu drošības ziņojumu.

Kāds komercuzņēmums vērsās pie ombudes pēc tam, kad Eiropas Pētniecības aģentūra (REA) bija mēģinājusi atgūt daļu no summas, ko tā bija samaksājusi uzņēmumam kā ieguldījumu ES finansēta projekta satvarā. Pēc ombudes iesaistīšanās REA atzina, ka tās sākotnējais atbildē uz sūdzību sniegtais skaidrojums par to, kāpēc tā vēlējās atgūt līdzekļus, nebija pietiekami skaidrs, un piedāvāja sūdzības iesniedzējam papildu iespēju saņemt skaidrojumus par REA aktualizētajiem jautājumiem.

European Ombudsman

How does @EMA_News engage with medicine producers before they apply for EU market authorisations? We invite you to comment by 31 January 2019 https://europa.eu/!XY76tj

Kāda ir Eiropas Zāļu aģentūras mijiedarbība ar zāļu ražotājiem, pirms tie iesniedz pieteikumus ES reģistrācijas apliecību saņemšanai? Aicinām jūs izteikt savu viedokli līdz 2019. gada 31. janvārim.

2.7. ES līgumi un dotācijas

Katru gadu ombude izskata vairākas lietas, kas ir saistītas ar ES līdzekļiem. Lai gan Eiropas Komisija pareizi nodrošina to, ka līdzekļi tiek piešķirti un izlietoti pienācīgi, dažreiz šajā pārbaudes procedūrā rodas pārpratumi vai grūtības.

Vienā lietā īpašnieks kādā Horvātijas uzņēmumā, kas bija daļa no konsorcija, kurš īstenoja ES finansētu projektu, vērsās pie ombudes pēc tam, kad Komisija bija mēģinājusi atgūt līdzekļus par kopējo summu, kas pārsniedza uzņēmuma saņemto summu. Pēc ombudes iesaistīšanās Komisija piekrita par vairāk nekā 300 000 EUR samazināt atgūstamo summu. Tomēr tā neatvainojās sūdzības iesniedzējam un arī neizpildīja citu ombudes ieteikumu, proti, ieteikumu pārskatīt kādu tās revīzijas konstatējumu aspektu. Ombude ierosināja, ka Komisijai turpmāk būtu jānodrošina, lai tās īstenotās finanšu noteikumu izpildes panākšanas darbības būtu taisnīgas, samērīgas un labāk atspoguļotu ES pamatā esošās vērtības.

EUA

EUA welcomes the European Ombudsman’s decision and looks forward to keep working with its #LatinAmerican partners https://eua.eu/component/tags/tag/65-latin-america-the-caribbean.html …

Eiropas Universitāšu asociācija ir gandarīta par Eiropas ombudes lēmumu un plāno turpināt sadarbību ar saviem latīņamerikāņu partneriem.

Cita lieta attiecās uz Eiropas Komisijas lēmumu atgūt līdzekļus, kas bija piešķirti kādai Vācijas nevalstiskajai organizācijai ES programmas LIFE+ satvarā. Komisija uzskatīja, ka attiecīgie līdzekļi ir NVO peļņa, un vēlējās atgūt 214 707 EUR. Sūdzības iesniedzējs apstrīdēja Komisijas nostāju un vērsās pie ombudes. Izmeklēšanas gaitā Komisija piekrita, ka tā vairs nemēģinās atgūt līdzekļus.

Cita ar līdzekļiem saistīta izmeklēšana tika sākta, kad Eiropas Universitāšu asociācija (EUA) bija sūdzējusies ombudei par to, ka Komisija ir atteikusies segt izmaksas (83 000 EUR), kas organizācijai bija radušās saistībā ar projektu ALFA-PUENTES, kura mērķis ir sekmēt latīņamerikāņu reģionālo integrāciju. Ombude konstatēja, ka Komisija nav pietiekami pamatojusi savu atteikumu samaksāt konkrēto summu EUA, un pieprasīja to izdarīt. Atbildot uz to, Komisija vēlreiz apsprieda konkrēto jautājumu ar sūdzības iesniedzējiem un piekrita segt izmaksas.

2.8. Pilsoņu līdzdalība ES politikas veidošanā

ES – ar 24 oficiālajām valodām un vairāk nekā 500 miljoniem iedzīvotāju – ir apņēmusies ievērot un aizsargāt lingvistisko dažādību. Tāpēc valodām, ko ES iestādes lieto saziņā ar sabiedrību, ir ļoti liela nozīme. Visiem ES tiesību aktiem jābūt publicētiem visās oficiālajās valodās, bet ārpus šiem īpašajiem gadījumiem ES iestādēm ir zināma rīcības brīvība attiecībā uz valodu lietojumu īpašās situācijās.

Tomēr atšķiras tas, kad un kā iestādes piemēro valodu politiku, un šajā ziņā īpaša problēmjoma ir iestāžu tīmekļa vietnes. Ombude no jūlija līdz septembrim rīkoja sabiedrisko apspriešanu, lai noskaidrotu viedokļus par to, kāda būtu vislabākā ES iestāžu saziņa ar sabiedrību. Apspriešanā tika saņemtas 286 atbildes, vairumu no tām sniedza privātpersonas (247), savukārt trīs atbildes tika saņemtas no dalībvalstīm un divas – no ES aģentūrām. Atbilžu analīze tiks publicēta Ombuda tīmekļa vietnē 2019. gadā.

Pilsoņu līdzdalība politikas veidošanas procesā ir atkarīga no tā, vai cilvēkiem ir laikus pieejama attiecīgā informācija. Šajā ziņā spilgts piemērs ir viena lieta par piekļuvi dokumentiem, proti, kāda dzīvnieku tiesību aizstāvības NVO vērsās pie ombudes pēc tam, kad Komisija bija atteikusi piekļuvi dokumentiem par dzīvnieku izmantošanas aprēķiniem, kas veikti ietekmes novērtējuma projekta izstrādes vajadzībām. Novērtējums tika īstenots kā daļa no grozījumiem ES tiesību aktos, kas reglamentē ķimikāliju licencēšanu un novērtēšanu (REACH). Izmeklēšanas laikā Komisija publiskoja dokumentus – šī rīcība arī bija saskaņā ar nesenu Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu par piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar likumdošanas iniciatīvām.

Ombude turpināja cieši atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvu (ECI), kuras satvarā Eiropas Komisijai būtu jāapsver tiesību aktu pieņemšana jautājumā, par kuru savākti vairāk nekā viens miljons parakstu no vismaz septiņām dalībvalstīm. Savā runā, kas tika teikta, atzīmējot Eiropas pilsoņu iniciatīvas dienu, E. O’Reilly norādīja, ka viņas birojs uzraudzīs, kā tiek īstenoti plānotie jaunie tiesību akti par ECI.

European Ombudsman

What do you think about the use of languages in the EU institutions? We have launched a public consultation and look forward to receiving your views: http://europa.eu/!gT39KW

Kāds ir jūsu viedoklis par valodu lietojumu ES iestādēs? Esam sākuši sabiedrisko apspriešanu un vēlamies uzzināt jūsu domas.

Eiropas ombude E. O’Reilly kopâ ar Komisijas priekðsçdçtâja pirmo vietnieku Frans Timmermans, Eiropas Ekonomikas un sociâlo lietu komitejas priekðsçdçtâju Georges Dassis un Bulgârijas prezidentûras ES Padomç ministra vietnieci Monika Panayotova 2018. gada Eiropas pilsoniskâs iniciatîvas dienâ.
Eiropas ombude E. O’Reilly kopā ar Komisijas priekšsēdētāja pirmo vietnieku Frans Timmermans, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāju Georges Dassis un Bulgārijas prezidentūras ES Padomē ministra vietnieci Monika Panayotova 2018. gada Eiropas pilsoniskās iniciatīvas dienā.

3 Komunikācija un sadarbība

3.1. Komunikācija

Ombuda birojs 2018. gadā, īstenojot savu pastāvīgo mērķi palielināt savu pamanāmību, pabeidza divus būtiskus pasākumus. Vispirms tika pārveidota tīmekļa vietne, kuras jaunā versija sāka darboties jūlijā. Jaunā tīmekļa vietne ir lietotājam saprotamāka un ar uzlabotu meklēšanas funkciju, lai lietas varētu sakārtot atbilstīgi tēmai, formātam un datumam. Vietnē ir skaidri parādītas nozīmīgākās izmeklēšanas, publikācijas un lietas, lai lietotājs varētu ātri gūt priekšstatu par biroja darbībām.

Ombuds arī laida klajā jaunu videomateriālu, kurā ir vienkāršā veidā atspoguļota tā darba būtība. Videomateriālā ir īpaši izceltas trīs jomas, kurām Ombuds var pievērsties, proti, piekļuve informācijai, problēmas saistībā ar ES finansējumu un lobēšanas pārredzamība. Atsevišķās izmeklēšanas jomas ir arī sadalītas trijās ļoti īsās videofilmās, kuras var vienkārši koplietot sociālajos plašsaziņas līdzekļos.

Biroja Twitter konta @EUOmbudsman sekotāju skaits gada laikā pieauga par 17 %, savukārt tā LinkedIn konta sekotāju skaits palielinājās par 13 %. Platformās, kurās Ombuds tikai nesen izvērsa darbību, piemēram, Instagram, sekotāju skaits ievērojami pieauga (par 61 %), savukārt Ombuda lapas lasītāju skaits platformā Medium palielinājās par 40 %.

Oktobrī Ombuds izziņoja konkursu “Labas pārvaldības balva 2019”, ņemot vērā īpaši veiksmīgo pirmo balvas piešķiršanu, kurai tika izvirzīti projekti no dažādām ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām. Nominācijas balvai var izvirzīt ES iestāžu darbinieki vai uzņēmumi, apvienības vai pilsoniskās sabiedrības grupas. Aicinot izvirzīt nominācijas, ombude norādīja, ka “šā darba formāla atzīšana palīdz dalīties paraugpraksē ar iestādēm”, un pauda cerību, ka balva iedvesmos turpmākiem projektiem. Balvas pasniegšanas ceremonija notiks 2019. gada jūnijā.

Eiropas ombude Emily O’Reilly sarunājas ar gados jaunu eiropiešu grupu 2018. gada Eiropas Jaunatnes dienu pasākumā Strasbūrā, jūnijā.
Eiropas ombude Emily O’Reilly sarunājas ar gados jaunu eiropiešu grupu 2018. gada Eiropas Jaunatnes dienu pasākumā Strasbūrā, jūnijā.

Ombuda birojs bija gandarīts par iespēju piedalīties 2018. gada Eiropas Jaunatnes dienu pasākumā, uz kuru divas dienas jūnijā Strasbūrā sapulcējās tūkstošiem jauniešu. Pasākumā piedalījās vairāki biroja darbinieki, kuri skaidroja, kā birojs palīdz pilsoņiem un kā tas savu darbu popularizē sociālajos plašsaziņas līdzekļos. E. O’Reilly teica programmatisku runu, kurā viņa atgādināja jauniešiem par viņu pilnvarām balsot. Ombude aicināja jauniešus uzskatīt Eiropas Parlamenta vēlēšanas par iespēju izmantot šīs pilnvaras, lai ietekmētu ES līmenī pieņemtos lēmumus.

European Ombudsman

There are many dedicated #EU public servants out there making that extra effort to help citizens. Give them the acknowledgement they deserve by nominating them for our ‘Good Administration Award 2019’ here: http://europa.eu/!Hq47rx #EOAward

Emily O’Reilly European Ombudsman

Ir daudz aizrautīgu ES ierēdņu, kuri velta papildu pūles, lai palīdzētu pilsoņiem. Izrādiet šiem cilvēkiem pelnīto atzinību, izvirzot viņus mūsu 2019. gada “Labas pārvaldības balvai”!

European Ombudsman

The #EYE2018 in #Strasbourg is starting. Join the @EUombudsman team to meet the Ombudsman herself & find out what her office can do for citizens and to share your wish list for the #FutureofEurope

Emily O’Reilly European Ombudsman

Sākas Eiropas Jaunatnes dienas Strasbūrā – pievienojieties Eiropas Ombuda komandai, lai tiktos ar pašu ombudi, uzzinātu, ko viņas birojs var darīt pilsoņu labā, kā arī darītu zināmas savas vēlmes attiecībā uz Eiropas nākotni.

3.2. Attiecības ar ES iestādēm

3.2.1. Eiropas Parlaments

Ombude augstu vērtē ciešās attiecības ar Eiropas Parlamentu. Parlamenta deputāti ievēlē ombudu, kas strādā, lai palīdzētu cilvēkiem, kuriem ir radušās problēmas saistībā ar Savienības pārvaldi. Ombude 2018. gadā teica runu Parlamenta plenārsēdē un apmainījās viedokļiem ar vairākām komitejām, tostarp Lūgumrakstu komiteju, Juridisko komiteju, Starptautiskās tirdzniecības komiteju, Konstitucionālo jautājumu komiteju un Budžeta kontroles komiteju. Ombude tikās ar priekšsēdētāju Antonio Tajani un rīkoja tikšanās ar vairākiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri pārstāvēja visas lielākās politiskās grupas. Ombude cer turpināt produktīvās attiecības ar jaunievēlēto Parlamentu 2019. gadā.

Eiropas ombude nodod savu 2017. gada ziņojumu Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Antonio Tajani.
Eiropas ombude nodod savu 2017. gada ziņojumu Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Antonio Tajani.
3.2.2. Lūgumrakstu komiteja

Pastāvīgam dialogam ar Lūgumrakstu komiteju ir būtiska nozīme, lai varētu nodrošināt efektīvu sistēmu, kā pievērsties to sabiedrības locekļu bažām, kuri vēršas komitejā vai pie Ombuda, lai saņemtu norādījumus vai palīdzību. Ombuds izskata sūdzības pret ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām, savukārt Lūgumrakstu komiteja izskata lūgumrakstus attiecībā uz ES darbības jomām visā Eiropā. Komiteja 2018. gadā vienlaicīgi strādāja ar vairākām lietām, kas bija saistītas ar Ombuda darbu. Ombude bija gandarīta zināt, ka var paļauties uz stingru atbalstu no Komitejas locekļiem, kuri pārstāv visas politiskās grupas, un ar nepacietību gaida, kad varēs sadarboties ar jaunizveidoto Komiteju.

PETI Committee Press

Joint @EP_Petitions & @EPInstitutional report on the #transparency of legislative discussions in the preparatory bodies of the Council (@EUombudsman’s strategic inquiry) was approved with 31 votes and 3 abstentions.

Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas un Institucionālo jautājumu komitejas kopīgs ziņojums par Eiropas ombudes īpašo ziņojumu. Tas attiecas uz ombudes veikto stratēģisko izmeklēšanu par to likumdošanas apspriežu pārredzamību, kuras norisinājās ES Padomes darba sagatavošanas struktūrās. Kopīgais ziņojums tika apstiprināts ar 31 balsi; trīs balsotāji atturējās.

3.2.3. Eiropas Komisija

Eiropas Komisija pārrauga lielāko daļu ES administratīvā darba, un tai tiek pievērsta liela sabiedrības uzmanība. Tā kā Komisija ir lielākā ES iestāde, kurai ir milzīga ietekme uz vairāku miljonu iedzīvotāju dzīvi, ir pašsaprotami, ka liels īpatsvars no visām Ombudam adresētajām sūdzībām ir saistīts ar Komisijas darbu. Lai informētu par to, kas satrauc eiropiešus, ombude 2018. gadā tikās ar priekšsēdētāju J.-C. Juncker un vairākiem komisāriem. Komisijai jau tagad ir ievērojami augsti civildienesta standarti. Tomēr daudzās jomās joprojām ir vajadzīgi uzlabojumi. Tāpēc visefektīvākais sadarbības veids ir regulāras, atklātas un godīgas darba attiecības starp šo abu iestāžu dienestiem.

E. O’Reilly kopā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Jean-Claude Juncker.
E. O’Reilly kopā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Jean-Claude Juncker.
3.2.4. Citas iestādes, aģentūras un organizācijas

Ombuds arī uztur attiecības ar citām ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām, lai ievērotu un atbalstītu pārvaldības kultūru un iestāžu savstarpējo sadarbību. Ombuds 2018. gadā uzturēja ciešu saziņu ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU), Eiropas Centrālo banku (ECB), Eiropas Investīciju banku (EIB), Eiropas Revīzijas palātu (ECA) un vairākām aģentūrām. Ciešas attiecības ar visām ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām ir svarīgs Ombuda stratēģijas “Pretī 2019. gadam” elements, lai spētu izveidot atvērtāku un uz pakalpojumiem vērstu ES pārvaldi visu Eiropas iedzīvotāju labā.

European Court of Auditors

Thank you @EUombudsman Emily O’Reilly for her 1st visit to @EUauditors. Fruitful exchange of ideas with President & Members, with presentation to staff incl Q&A. Sound EU governance at the heart of both institutions & key for maintaining citizens’ trust.
https://www.eca.europa.eu/en/Pages/NewsItem.aspx?nid=10043 …

Paldies Eiropas ombudei Emily O’Reilly par viņas pirmo vizīti Eiropas Revīzijas palātā! Notika vērtīga viedokļu apmaiņa ar Palātas priekšsēdētāju un locekļiem, kā arī tika sniegta prezentācija darbiniekiem, kurai sekoja jautājumu un atbilžu sesija. Abu iestāžu darbības pamatā ir pareiza ES pārvaldība, kurai ir galvenā nozīme pilsoņu uzticības saglabāšanā.

3.2.5. ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām

Būdams viens no ES īstenošanas struktūras dalībniekiem, Ombuds aizsargā, veicina un uzrauga ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD) īstenošanu ES pārvaldē. Septembrī Ombuds uz gadu pārņēma ES īstenošanas struktūras vadību.

Savā stratēģiskajā izmeklēšanā par attieksmi pret personām ar invaliditāti ES kopīgajā veselības apdrošināšanas shēmā (KVAS) ombude ieteica Komisijai pārskatīt nosacījumus, kas reglamentē KVAS, lai nodrošinātu to atbilstību CRPD. Ombude arī norādīja uz vairākām sistēmiskām problēmām, kas ir saistītas ar personu ar invaliditāti tiesību aizsardzību, un sniedza vairākus ierosinājumus. Ombude arīdzan sagatavoja ziņojumu par viņas rīkoto apspriešanu, kas bija adresēts to ES iestāžu darbinieku apvienībām, kuriem ir invaliditāte vai kuru ģimenes locekļiem ir invaliditāte, un Eiropas Invaliditātes forumam.

Ombude slēdza savu stratēģisko izmeklēšanu par Komisijas tīmekļa vietņu pieejamību un tiešsaistes rīku pieejamību personām ar invaliditāti. Viņa pārliecinājās, ka Komisija rīkojas, lai uzlabotu pieejamību tīmeklī, un saistībā ar to sniedza vairākus ierosinājumus. Piemēram, viņa ierosināja, lai Komisija vairākās tīmekļa vietnēs nodrošina tīmekļa saturu pieejamos formātos, kas atbilst visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem, pieņem rīcības plānu par pieejamību tīmeklī un ievieš visiem darbiniekiem, kuru darbs ir saistīts ar tīmekļa vietnēm, obligātu apmācību par pieejamību tīmeklī.

Decembrī ombude sniedza ieteikumus apvienotā izmeklēšanā par divām sūdzībām, kas attiecās uz Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) atlases procedūru pieejamību kandidātiem ar redzes traucējumiem. Viņa prasīja, lai EPSO nodrošina, ka tā tiešsaistes pieteikuma veidlapa atlases procedūrām pilnīgi atbilst pieejamības prasībām attiecībā uz kandidātiem ar redzes traucējumiem. Viņa arī aicināja savlaicīgi ieviest asistējošas tehnoloģijas, kas kandidātiem palīdzētu datorizētajos testos, kuri notiek testēšanas centros visā pasaulē.

Pēc izmeklēšanas, ko ombude bija sākusi pēc savas iniciatīvas, par pamattiesību ievērošanu ES kohēzijas politikas īstenošanas jomā ombude rakstiski vērsās pie Komisijas saistībā ar dalībvalstīm noteikto prasību ieviest efektīvus sūdzību mehānismus attiecībā uz Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. Viņa vaicāja, piemēram, kādus pasākumus Komisija ir veikusi, lai palīdzētu dalībvalstīm ieviest šādus mehānismus, un kā tā ir uzraudzījusi šā pienākuma izpildi dalībvalstīs.

Ombude arī nosūtīja Komisijai vēstuli par Eiropas skolām un bērniem ar invaliditāti. Viņa prasīja, lai Komisija veic nepieciešamos pasākumus nolūkā nodrošināt, ka vecākiem, kuriem ir bērni ar īpašām izglītības vajadzībām, kas ir izslēgti no Eiropas skolām, nav jāsedz ar savu bērnu izglītību saistītās izmaksas.

European Ombudsman

Recommendation: #EU should recognise ‘serious illness’ in staff with #disabilities in line with #UNCRPD recommendations http://europa.eu/!Hq48YK

Ieteikums: ES būtu jāatzīst samilzusī situācija attiecībā uz darbiniekiem ar invaliditāti, ievērojot ieteikumus, kas sniegti Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām.

3.3. Eiropas Ombudu tīkls

Eiropas Ombudu tīkla 2018. gada konferences pirmās sesijas dalībnieki (no kreisās uz labo): Eiropas ombude Emily O’Reilly, Grieķijas ombuds Andreas Pottakis, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs Georges Dassis, moderatore Shada Islam, Nīderlandes ombuds Reinier van Zutphen, Eiropas politikas un demokrātijas studiju profesore Ulrike Guérot un Polijas ombuds Adam Bodnar.
Eiropas Ombudu tīkla 2018. gada konferences pirmās sesijas dalībnieki (no kreisās uz labo): Eiropas ombude Emily O’Reilly, Grieķijas ombuds Andreas Pottakis, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs Georges Dassis, moderatore Shada Islam, Nīderlandes ombuds Reinier van Zutphen, Eiropas politikas un demokrātijas studiju profesore Ulrike Guérot un Polijas ombuds Adam Bodnar.

Eiropas Ombudu tīkla (ENO) – kura sastāvā ir 96 biroji no 36 Eiropas valstīm un Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja – nozīmīgākais pasākums bija martā rīkotā konference, kurā sapulcējās viss tīkls, kā arī piedalījās organizācijas no Briseles un žurnālisti. Atklāšanas sesijā tika pārrunāts temats, kas ir būtisks ombudu darbā neatkarīgi no to atrašanās vietas, proti, kā veidot sabiedrību, kas ir godīga un iekļaujoša attiecībā pret pilsoņiem. E. O’Reilly teica ievadrunu, mudinot ombudus palīdzēt nesen saskaņoto Eiropas sociālo tiesību pīlāru padarīt par realitāti. Galvenā diskusija bija par to, kā ombudi varētu uzlabot savu sadarbību, lai veicinātu sociālo taisnīgumu, kā ES politika iekļaujas valstu kontekstā un kāda varētu būt nākotnes ES. Vēlāk tika apspriests, kā ombudi, kuri dažreiz sadarbojas ar citām struktūrām, piemēram, ES finansēto tīklu SOLVIT, var palīdzēt pilsoņiem, kuriem rodas problēmas tāpēc, ka ES tiesību akti netiek pienācīgi īstenoti. Vairāki ombudi vērsa uzmanību uz pārrobežu jautājumiem, piemēram, problēmām saistībā ar sociālās palīdzības maksājumiem.

Citām iestādēm un struktūrām pārsūtītās sūdzības un sūdzības, par kurām Eiropas Ombuds 2018. gadā ir ieteicis sazināties ar citām iestādēm un struktūrām (kopā 1 016)
Citâm iestâdçm un struktûrâm pârsûtîtâs sûdzîbas un sûdzîbas, par kurâm Eiropas Ombuds 2018. gadâ ir ieteicis sazinâties ar citâm iestâdçm un struktûrâm (kopâ 1 016)
Eiropas Ombudu tīkla 2018. gada konference.
Eiropas Ombudu tīkla 2018. gada konference.

Pēc martā notikušās konferences Ombuda birojs rīkoja semināru Briselē, kurā sapulcējās tīkla sadarbības koordinatori un komunikācijas eksperti. Seminārā tika pārrunāts, kā padziļināt ENO sadarbību, tika izvērtēta paraugprakse attiecībā uz mijiedarbību ar pilsoņiem mūsdienu ar sakariem pārsātinātajā pasaulē un tika apspriests, kādas atziņas var gūt no ESAO apsekojuma par ombuda iestāžu nozīmi atklātā pārvaldībā.

ENO turpināja pievērst uzmanību ieinteresēto ombudu biroju paralēli īstenotām izmeklēšanām un iniciatīvām. Ombude 2018. gada sākumā slēdza stratēģisku iniciatīvu, kurā tika izvērtēts, kā tiek īstenots ES tiesību akts (Regula (EK) Nr. 1005/2009) par ozona slāni noārdošām vielām. Savā noslēguma vēstulē E. O’Reilly norādīja, ka Komisija vēl nav palīdzējusi dalībvalstīm to atbilstības pārbaužu veikšanā, lai gan atbilstīgi šim tiesību aktam tā ir tiesīga to darīt. Vairāki valstu ombudi sniedza pārskatu par to, kā attiecīgais ES tiesību akts tiek īstenots to valstī.

Cita iniciatīva, kuras satvarā notika sadarbība ar valstu ombudiem, attiecās uz to, ciktāl Komisija izvērtē, kā valstu eksporta kredītu aģentūras (valsts struktūras, kas sniedz finansiālu atbalstu uzņēmumiem, kuri darbojas riskantos tirgos) ievēro ES noteikumus par cilvēktiesībām un vides jautājumiem. Valstu ombudi tika aicināti izteikt savu viedokli par šo jautājumu. Pamatojoties uz izmeklēšanu, kas tika sākta pēc sūdzības saņemšanas no starptautiskas NVO koalīcijas, tika sagatavots ieteikums, jo ombude konstatēja, ka Komisijas gada pārskats par minētajām aģentūrām ir nepietiekams. Šis jautājums arī tika izskatīts Starptautiskās tirdzniecības komitejas sēdē Eiropas Parlamentā, kurā komitejas locekļi atbalstīja ombudes nostāju. Komisija piekrita ņemt vērā ombudes ieteikumu, un ombude, slēdzot izmeklēšanu, prasīja, lai Komisija atskaitās par panākto progresu pēc gada.

Vērtīgs resurss ENO dalībniekiem joprojām bija vaicājumu procedūra, kurā Eiropas Ombuda birojs palīdz ENO locekļiem, saņemot no ES iestādēm ekspertu atbildes par jautājumiem attiecībā uz ES tiesību aktiem. Viens šāds vaicājums tika saņemts no Spānijas Ombuda, kas uzrakstīja Eiropas Ombudam vēstuli par kopīgām atgriešanas operācijām, kuras koordinē Frontex. Spānijas Ombuds ievēroja konkrētas problēmas, tostarp to, ka repatriētās personas netiek informētas par sūdzības mehānisma esamību un informācija par mehānismu nav pieejama ne drukātā veidā, ne attiecīgajā valodā (šajā gadījumā – spāņu). Vaicājuma rezultātā Frontex nodrošināja veidlapas pieejamību savā tīmekļa vietnē un drukātā formātā, kā arī pārtulkoja to spāņu, krievu, serbu un albāņu valodā.

European Ombudsman

What is the role of Ombudsman Institutions in #OpenGov? How can they persuade governments to be more transparent? We conducted a survey jointly with @OECDgov which we are presenting now and which you can find here: http://europa.eu/!Vh33nx  #ENO2018

Kāda ir ombuda iestāžu nozīme atklātā pārvaldībā? Kā tās var pārliecināt valdības kļūt pārredzamākām? Kopā ar ESAO mēs veicām apsekojumu, ar ko tagad iepazīstinām un kas ir atrodams Eiropas ombudu tīkla 2018. gada konferences tīmekļa vietnē.

Turpinot regulārās vizītes savu citvalstu kolēģu birojos, E. O’Reilly februārī devās uz Grieķiju, kur viņu uzņēma ombuds Andreas Pottakis. Šajā komandējumā viņa tikās ar vairākiem Grieķijas valdības locekļiem un aprunājās ar vietējām ieinteresētajām personām un žurnālistiem par savu darbu pārredzamības un pārskatatbildības jomā ES. Ombude arī apmeklēja Eleonas bēgļu nometni, kas atrodas netālu no Atēnām.

Gundi Gadesmann

@EUombudsman meets with Greek Ombudsman Pottakis and his team in Athens to discuss closer cooperation and best practices in dealing with complaints #ENO2018

Eiropas ombude tiekas ar Grieķijas ombudu Andreas Pottakis un viņa komandu Atēnās, lai pārrunātu ciešākas sadarbības iespējas un sūdzību izskatīšanas paraugpraksi.

3.4. Ombudes vizīte Vašingtonā

Eiropas ombude Emily O’Reilly Vašingtonā tiekas ar Kongresa Ētikas biroja direktoru Omar Ashmawy.
Eiropas ombude Emily O’Reilly Vašingtonā tiekas ar Kongresa Ētikas biroja direktoru Omar Ashmawy.

Ombude 2018. gada decembrī devās komandējumā uz Vašingtonu, kur tikās ar dažādiem ASV politikas veidotājiem, pārraudzības biroju, NVO, domnīcu un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, kā arī citiem sarunu biedriem, lai ievāktu informāciju par ētikas, pārredzamības un pārskatatbildības standartiem un noteikumiem un to īstenošanu ASV valdībā un Kongresā. Ombude apsprieda ar dažādiem ASV birojiem tādus jautājumus kā “virpuļdurvju efekts”, lobēšana, trauksmes cēlēju aizsardzība un Informācijas brīvības likums. E. O’Reilly tikās ar Kongresa locekļiem, ģenerālinspektoriem un īpašajiem prokuroriem un Vācijas Māršala fondā uzstājās ar runu par populismu un sabiedrības uzticību.

EPWashingtonDC

@EUombudsman Emily O’Reilly and @EdwardGLuce discussing #Populism and Trust in Europe at @gmfus. Europe is a convenient scapegoat for populist politicians. Accountable and transparent institutions more essential than ever. #EE2019

Eiropas ombude Emily O’Reilly un Edward G. Luce (žurnālists) Vācijas Māršala fondā Vašingtonā apspriež populismu un uzticību Eiropā. Eiropa ir ērts “grēkāzis” populistiskiem politiķiem. Pārskatatbildīgu un pārredzamu iestāžu nozīme ir lielāka nekā jebkad iepriekš.

4 Lietas un sūdzības – kā mēs kalpojam sabiedrībai

Eiropas Ombuda galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka ES pārvalde ievēro sabiedrības intereses, un palīdzēt visiem pilsoņiem, kuriem ir problēmas saskarsmē ar ES iestādēm. Lai gan ombude joprojām izmanto pilnvaras rīkoties pēc savas iniciatīvas, lai kalpotu sabiedrības interesēm, Ombuda biroja darba pamatā lielākoties ir sūdzības, ko iesniedz privātpersonas, akadēmisko aprindu pārstāvji, uzņēmumi un citas organizācijas.

Ombuda birojs pastāvīgi tiecas uzlabot savas darba metodes, lai varētu iespējami elastīgāk un efektīvāk palīdzēt tiem, kuri lūdz palīdzību. Šāds pamatprincips tika ievērots, pārskatot īstenošanas noteikumus attiecībā uz sūdzību izskatīšanu, kuri patlaban tiek plaši izmantoti.

Ombuda jaunajā tīmekļa vietnē, kas sāka darboties 2018. gadā, ir iekļauta arī pārskatīta un lietotājam saprotamāka saskarne, kas paredzēta iespējamiem sūdzību iesniedzējiem. Jaunā tīmekļa vietne, tāpat kā biroja daudzveidīgais lietu izskatīšanas darbinieku kolektīvs, arī atspoguļo Ombuda apņemšanos palīdzēt tiem, kuri lūdz palīdzību, visās ES 24 oficiālajās valodās.

Vēl viena jauna iniciatīva, kas oficiāli tika sākta 2018. gadā, ir Ombuda paātrinātā procedūra to sūdzību izskatīšanai, kuras attiecas uz ES iestāžu rīcībā esošo dokumentu publiskošanu. Tā kā uz šādām sūdzībām bieži ir jāatbild ļoti ātri, Ombuds nolēma īstenot elastīgāku un racionālāku pieeju to izskatīšanai.

Izskatot sūdzības par piekļuvi dokumentiem, Ombuda birojs tagad sazinās ar attiecīgo iestādi agrākā procesa posmā, ja tas ir nepieciešams. Vispārējais mērķis ir pieņemt lēmumu 40 dienu laikā.

European Ombudsman

Have you faced difficulties while trying to access EU documents? We have launched a new ‘Fast-Track’ procedure for access to documents complaints http://europa.eu/!fN66Rh

Vai jums ir bijušas problēmas saistībā ar piekļuvi ES dokumentiem? Esam ieviesuši jaunu paātrināto procedūru attiecībā uz sūdzībām par piekļuvi dokumentiem.

4.1. Sūdzību veidi un avoti

4.1.1. Pārskats par sūdzībām un stratēģiskajām izmeklēšanām
Konsultācijas, sūdzības un izmeklēšanas 2018. gadā
Konsultācijas, sūdzības un izmeklēšanas 2018. gadā

Lai gan lielākā daļa biroja darba ir saistīta ar lietām, kas sāktas, pamatojoties uz sūdzībām, Ombuds veic arī plašākas stratēģiskas izmeklēšanas un iniciatīvas, ja uzskata, ka tam ir pamatoti iemesli. Šīs lietas tiek sāktas pēc ombudes iniciatīvas vai nu tad, ja viņa ir konstatējusi sistēmisku problēmu, kas būtu jāizskata sabiedrības interesēs, vai ja viņa ir saņēmusi vienu vai vairākas sūdzības par sistēmisku jautājumu.

Stratēģiskais darbs 2018. gadā
Stratēģiskais darbs 2018. gadā
Eiropas Ombuda 2018. gadā reģistrētās sūdzības un sāktās izmeklēšanas sadalījumā pa valstīm
Eiropas Ombuda 2018. gadā reģistrētās sūdzības un sāktās izmeklēšanas sadalījumā pa valstīm
4.1.2. Sūdzības, kas nav Ombuda pilnvarās

Eiropas Ombuds 2018. gadā apstrādāja 1 300 sūdzību, kas nebija Ombuda pilnvarās, galvenokārt tāpēc, ka sūdzības nebija saistītas ar ES iestāžu vai struktūru darbu.

Minētās sūdzības galvenokārt attiecās uz problēmām, kas sūdzību iesniedzējiem bija radušās saskarsmē ar valsts vai reģionālām publiskām struktūrām, valsts vai starptautiskām tiesām un privātām struktūrām. Sūdzības bija par jautājumiem, kas saistīti ar patērētāju tiesību aizsardzību (piemēram, tās bija vērstas pret bankām un aviokompānijām), sociālo nodrošinājumu un veselības aprūpi, nodokļu piemērošanu vai vīzu pieteikumiem. Dažos gadījumos pilsoņi arī vērsās pie Ombuda, jo kļūdaini uzskatīja, ka Ombuds ir pārsūdzības struktūra, kam ir jurisdikcija attiecībā uz valsts vai reģionālām ombuda iestādēm.

Ombuds 2018. gadā saņēma daudz līdzīgu sūdzību par trīs jautājumiem (vairāk nekā 10 sūdzību par katru jautājumu), kas nav Ombuda pilnvarās, proti, par pagaidu līgumiem ar ārstiem Spānijā, par administratīvu sodu, ko iekasējušas Itālijas iestādes par nepārnesamības klauzulas neiekļaušanu čekos, un par policijas represijām Rumānijā.

Bija arī dažas sūdzības, kas bija vērstas pret ES iestādi vai struktūru, tomēr nebija Ombuda pilnvarās, jo bija saistītas ar politiskiem jautājumiem, Eiropas Parlamenta likumdošanas darbu vai Eiropas Savienības Tiesas darbībām.

Visos minētajos gadījumos Ombuds atbildēja cilvēkiem, kuri lūdza palīdzību, tajā valodā, kurā bija sagatavota viņu sūdzība, izskaidrojot viņiem Ombuda pilnvaras un, ciktāl iespējams, sniedzot padomu par citām struktūrām, kas varētu palīdzēt. Ar sūdzības iesniedzēja piekrišanu Ombuds arī pārsūtīja sūdzības Eiropas Ombudu tīkla (ENO) locekļiem.

Ja sūdzībā bija pausta neapmierinātība ar konkrētiem ES tiesību aktiem, sūdzības iesniedzējam parasti tika ieteikts vērsties Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejā. To sūdzību iesniedzējiem, kuras attiecās uz jautājumiem saistībā ar ES tiesību aktu īstenošanu, tika ieteikts vērsties valsts vai reģionālajās ombuda iestādēs vai pie ES tīkliem, piemēram, SOLVIT un “Tavs Eiropas padomdevējs”. Alternatīvi, sūdzības iesniedzēji tika informēti par iespēju iesniegt pārkāpuma sūdzību Eiropas Komisijai.

Eiropas Ombuda pilnvarās ietilpstošo sūdzību skaits no 2008. gada līdz 2018. gadam
Eiropas Ombuda pilnvarās ietilpstošo sūdzību skaits no 2008. gada līdz 2018. gadam
Eiropas Ombuda pilnvarās neietilpstošo sūdzību skaits no 2008. gada līdz 2018. gadam
Eiropas Ombuda pilnvarās neietilpstošo sūdzību skaits no 2008. gada līdz 2018. gadam

4.2. Pret ko?

Eiropas Ombuda 2018. gadā sāktās izmeklēšanas attiecās uz šādām iestādēm
Eiropas Ombuda 2018. gadā sāktās izmeklēšanas attiecās uz šādām iestādēm

4.3. Par ko?

To izmeklēšanu priekšmets, kuras Eiropas Ombuds slēdza 2018. gadā
To izmeklēšanu priekšmets, kuras Eiropas Ombuds slēdza 2018. gadā

Piezīme. Dažos gadījumos ombude slēdza izmeklēšanu par diviem vai vairākiem jautājumiem. Tāpēc procentu kopskaits pārsniedz 100 %.

4.4. Sasniegtie rezultāti

Eiropas Ombuda rīcība attiecībā uz jaunām sūdzībām, kas izskatītas 2018. gadā
Eiropas Ombuda rīcība attiecībā uz jaunām sūdzībām, kas izskatītas 2018. gadā
Eiropas Ombuda veikto izmeklēšanu skaita dinamika
Eiropas Ombuda veikto izmeklēšanu skaita dinamika
Eiropas Ombuda 2018. gadā slēgto izmeklēšanu rezultāti
Eiropas Ombuda 2018. gadā slēgto izmeklēšanu rezultāti

Piezīme. Dažās lietās ombude slēdza izmeklēšanu divu vai vairāku iemeslu dēļ. Tāpēc procentu kopskaits pārsniedz 100 %.

Izmeklēšanas ilgums lietās, ko Eiropas Ombuds slēdzis 2018. gadā
Izmeklēšanas ilgums lietās, ko Eiropas Ombuds slēdzis 2018. gadā

1. Dažu sarežģītu lietu gadījumā ir nepieciešamas vairākas apspriešanās, piedaloties sūdzības iesniedzējam un iesaistītajai iestādei – ir paredzams, ka jaunie īstenošanas noteikumi samazinās izmeklēšanu ilgumu.

4.5. Ombuda priekšlikumu izpilde

Izmeklēšanu kontekstā Ombuds var sniegt ES iestādēm un struktūrām priekšlikumus par to, kā risināt problēmu vai uzlabot to administratīvo praksi. Šādi priekšlikumi var būt formulēti kā risinājumi, ieteikumi un ierosinājumi.

Katru gadu Ombuds veic visaptverošu analīzi par to, kā iestādes ir reaģējušas uz tā priekšlikumiem izmeklēšanās, kas slēgtas iepriekšējā gadā. Minētā analīze, kurā iekļauj izpildes rādītājus un citus konkrētus piemērus, lai apliecinātu Ombuda darba ietekmi un nozīmīgumu, tiek publicēta ikgadējā ziņojumā “Vai pareizi?”.

Piemēram, 2017. gadā ES iestādes izpildīja 81 % no Ombuda priekšlikumiem, kas ir nedaudz mazāk nekā 2016. gadā, kad šis rādītājs bija 85 %. Iestādes reaģēja pozitīvi uz 80 no Ombuda sniegtajiem 99 uzlabojumu priekšlikumiem. Bija 148 citi gadījumi, kuros Ombuds uzskatīja, ka iestādes ir veikušas pasākumus, lai uzlabotu savu darbu. Astoņām no 14 iestādēm izpildes rādītājs bija 100 %, savukārt Eiropas Komisijai, uz kuru attiecas vislielākais lietu skaits, izpildes rādītājs bija 76 %.

2018. gada ziņojums būs pieejams 2019. gada beigās.

5 Resursi

5.1. Budžets

Ombuda budžets ir ES budžeta neatkarīga iedaļa. Tas ir iedalīts trīs sadaļās. Budžeta 1. sadaļa ietver algas, pabalstus un citus ar personālu saistītus izdevumus. Budžeta 2. sadaļa ietver ēkas, mēbeles, aprīkojumu un dažādus darbības izdevumus. Savukārt 3. sadaļa ietver izdevumus, kas rodas, iestādei pildot savas vispārējās funkcijas. Budžeta apropriācijas 2018. gadā bija 10 837 545 EUR.

Lai nodrošinātu resursu efektīvu pārvaldību, Ombuda iekšējais revidents regulāri pārbauda iestādes iekšējās kontroles sistēmas un biroja veiktās finanšu operācijas. Tāpat kā citām ES iestādēm, arī Ombudam revīziju veic Eiropas Revīzijas palāta.

5.2. Resursu izlietojums

Katru gadu Ombuds pieņem gada pārvaldības plānu, kurā nosaka konkrētas darbības, kas birojam jāveic, lai īstenotu Ombuda piecu gadu stratēģijā “Pretī 2019. gadam” noteiktos mērķus un prioritātes. 2018. gada pārvaldības plāns ir ceturtais plāns, kas tiks izstrādāts, pamatojoties uz minēto stratēģiju.

Iestādē strādā augsti kvalificēts daudzvalodīgs personāls. Tādējādi tiek nodrošināts, ka iestāde var izskatīt sūdzības par kļūdām pārvaldē 24 ES oficiālajās valodās un vairot informētību par Ombuda darbu visā ES. Ombuda birojā 2018. gadā strādāja 65 darbinieki.

Eiropas Ombuda ģenerālsekretāre Cesira D’Aniello.
Eiropas Ombuda ģenerālsekretāre Cesira D’Aniello.

Cesira D’Aniello 2018. gada septembrī pievienojās biroja darbinieku kolektīvam kā ģenerālsekretāre, nomainot Beate Gminder, kura uzņēmās jaunus darba pienākumus Eiropas Komisijā.

Sīka informācija par Ombuda biroja struktūru un dažādo nodaļu uzdevumiem ir pieejama Ombuda tīmekļa vietnē..

Kā sazināties ar Eiropas Ombudu

Pa tālruni

+33 (0)3 88 17 23 13

Pa e-pastu

eo@ombudsman.europa.eu

Tiešsaistē
Mūsu biroji
Vores kontorer
Strasbūra
Pasta adrese

Médiateur européen
1 avenue du Président Robert Schuman
CS 30403
F-67001 Strasbourg Cedex

Adrese apmeklētājiem

Bâtiment Václav Havel (HAV)
Allée Spach
F-67070 Strasbourg

Brisele
Pasta adrese

Médiateur européen
Rue Wiertz
B-1047 Bruxelles

Adrese apmeklētājiem

Montoyer-Science (MTS)
30 rue Montoyer
B-1000 Bruxelles

© Eiropas Savienība, 2019

Visas fotogrāfijas un attēli: © Eiropas Savienība, izņemot attēlu uz vāka (© Anthony SEJOURNE/iStock).

Izglītošanas un nekomerciāliem nolūkiem reproducēšana ir atļauta, ja ir norādīts avots.

Noteikts FrutigerNext.

Print QK-AA-19-001-LV-C ISBN 978-92-9483-019-7 doi:10.2869/235301
PDF QK-AA-19-001-LV-N ISBN 978-92-9483-008-1 doi:10.2869/934113
HTML QK-AA-19-001-LV-Q ISBN 978-92-9483-069-2 doi:10.2869/478101