Metinis pranešimas 2015

Ievads

Ar prieku piedāvāju jums 2015. gada ziņojumu.

Šis Eiropas Ombuda birojam bija īpašs gads, jo mēs svinējām savas pastāvēšanas 20. gadadienu. Kopš 1995. gada birojs ir izskatījis 48 840 sūdzības.

Neatkarība un objektivitāte — principi, kas ir jautājumu risināšanas pieejas pamatā kopš pašas pirmās dienas, ātri padarīja biroju par tādu cienījamu iestādi, kāda tā ir šodien. Es esmu lepna, ka turpinu šo tradīciju.

Šis gads bija īpašs vēl viena iemesla dēļ. Tas parādīja, kā ombuda darbs laika gaitā var pozitīvi ietekmēt ES pārvaldes uzvedību atbilstoši manai stratēģijai paaugstināt biroja ietekmi, nozīmi un redzamību.

Veicot stratēģiskās izmeklēšanas par ES iestāžu problēmām, mans birojs spēja palīdzēt vēl vairāk celt jau esošos augstos pārredzamības un pārvaldības standartus ES valsts iestādēs.

Tā tas bija vairākās lietās un iestādēs 2015. gadā. Piemēram,
ES un ASV tirdzniecības pārrunās Komisija pielika lielas pūles un proaktīvi publicēja daudzus Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) dokumentus. Tā arī savā jaunajā stratēģijā, kuru publicēja oktobrī, pārredzamību norādīja kā pamatprincipu.

Komisija atbilstoši mana biroja ieteikumiem pienācīgi risināt “virpuļdurvju” lietas sāka arī publicēt to konkrēto vecāko amatpersonu vārdus un kontaktinformāciju, kuras pamet iestādi, lai strādātu citur.

Pēc manas saziņas ar Eiropas Centrālo banku tā sagatavoja noteikumus par sarunu saistībām un paziņoja, ka publicēs informāciju par savas valdes locekļu sanāksmēm, bet Frontex pieņēma manus ieteikumus nodrošināt migrantu, kurus piespiedu kārtā atgriež no ES, pamattiesību ievērošanu.

Mans birojs šo jautājumu risināšanā bieži nebija vienīgais dalībnieks, bet spēja pareizi novērtēt pilsoņu, pilsoniskās sabiedrības vai Eiropas Parlamenta locekļu paustās raizes, lūdzot ES iestādēm veikt konkrētus pasākumus.

Šie rezultāti ir pilsoņu sistemātisks ieguvums, bet mana darba galvenā būtība ir palīdzēt cilvēkiem, kad viņi saskaras ar problēmām ES valsts pārvaldē. Man ir liels prieks norādīt, ka atbilstības līmenis ES iestādēs bija rekordliels — 90 % 2014. gadā, kas ir par veseliem 10 procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā gadā.

Šajā gadā mēs arī sākām īstenot Eiropas ombudu tīkla (EOT) reformu priekšlikumus, piemēram, paralēlu izmeklēšanu veikšanu valsts un Eiropas līmenī. Šie priekšlikumi, kurus mēs izstrādājām, pamatojoties uz mūsu veiksmīgo sadarbību Frontex izmeklēšanas laikā, ir paredzēti lielāka labuma sniegšanai pilsoņiem, izceļot mūsu savstarpējo pieredzi.

Ombudiem ir tendence lūkoties uz progresu no vēl paveicamo darbu skata punkta. Tomēr es uzskatu, ka ir tikai godīgi teikt, ka pagājušais gads nodrošina spēcīgu atspēriena punktu mūsu turpmākajam darbam.

Paldies jums visiem par to, ka padarāt mūsu darbu iespējamu.

Emīlija O’Reilija

1. nodaļa - Īss 2015. gada apskats

Ombuda iestādei 2015. gads bija notikumiem bagāts, jo ombude turpināja veidot savu lielākas ietekmes, redzamības un nozīmes stratēģiju. Turpmāk atspoguļoti daži no gada galvenajiem notikumiem.

Janvāris Vēstule Komisijai par to, kā tai padarīt savas ekspertu grupas pārredzamākas un līdzsvarotākas	Februāris Ombude slēdz pēc pašu iniciatīvas uzsākto izmeklēšanu par ziņošanas noteikumiem ES iestādēs	Marts Ombude uzslavē Komisiju par panākto progresu TTIP pārredzamības jomā
Aprīlis Eiropas ombudu tīkla seminārs Varšavā	Maijs “Vai Brisele ir jaunā Vašingtona?” — ombudes pasākums par pārredzamības lobēšanu	Jūnijs Uzsākta izmeklēšana par Komisijas kavētu maksājumu
Jūlijs Vēstule Komisijai par īpašo Ētikas komisiju	Augusts Pārskats par to, ka ES īsteno ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām	Septembris “Trīspusējās sarunas un pārredzama ES lēmumu pieņemšana” — ombudes pasākums
Oktobris Ieteikumi par pārredzamību tabakas produktu lobēšanā	Novembris Ombuda biroja 20. gadadiena	Decembris Eiropas Centrālā banka aktualizē noteikumus par sarunu saistībām

2. nodaļa - Galvenie temati

Eiropas Ombuda birojs ir izveidots, lai palīdzētu pilsoņiem risināt plašu problēmu klāstu, kurās iesaistītas ES iestādes, struktūras un aģentūras. Problēmās ietilpst gan līgumiskās problēmas, pamattiesību pārkāpumi, gan arī pārredzamības trūkums lēmumu pieņemšanā vai atteikums piešķirt piekļuvi dokumentiem. Kopš amata ieņemšanas 2013. gadā Emīlija O’Reilija ir pastiprināti papildinājusi ombuda sūdzību risināšanas darbu ar savām pēc pašas iniciatīvas veiktajām stratēģiskajām izmeklēšanām. Mērķis ir palīdzēt pēc iespējas vairāk pilsoņiem, izskatot jautājumus, kuri šķiet sistemātiska rakstura problēmas. Neatkarīgi no tā, vai izmeklēšana izriet no individuālas sūdzības vai ir daļa no stratēģiskās izmeklēšanas, mērķis ir nodrošināt pilsoņiem pārredzamas un labi funkcionējošas ES valsts pārvaldes pakalpojumus.

2.1 Pārredzamība

2015. gadā apgalvojumi par pārredzamības trūkumu vēl joprojām bija galvenais jautājums, ar kuru vērsās Eiropas Ombuda birojā, un tie veidoja 22,4 % no visām sūdzībām. Šādas lietas attiecas, piemēram, uz iestādes atteikumu piešķirt piekļuvi dokumentiem vai informācijai.

Viens no šādiem piemēriem ir stratēģiskā izmeklēšana, kuru ombude sāka par ierosinātās ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) pārredzamību. Komisija 2015. gada martā atbildēja uz ombudes priekšlikumu, kā padarīt TTIP pārrunas pārredzamākas, apsolot proaktīvi publicēt vairāk TTIP dokumentu, bet ombude šo soli uzslavēja. Ombude arī uzrakstīja ES Tirdzniecības komisārei Sesīlijai Malmstrēmai (Cecilia Malmström), uzslavējot par līdz šim veiktajiem pasākumiem un lūdzot Komisijas jaunajā tirdzniecības stratēģijā īpašu uzmanību pievērst pārredzamībai. Kad Komisija oktobrī publicēja savu jauno tirdzniecības stratēģiju, pārredzamība bija norādīta kā viena no trīs galvenajiem principiem. #1

Šie veiksmīgie pasākumi norāda uz milzīgu progresu tirdzniecības pārrunu pārredzamības jomā. Komisijas veiktā rīcība nebija reakcija tikai un vienīgi uz ombudes veikto darbu. Daudzi dalībnieki — no pilsoniskās sabiedrības līdz Eiropas Parlamenta locekļiem — bija pauduši bažas šajā jomā. Sākot izmeklēšanu, ombude spēja daudzas no šīm bažām pareizi novirzīt un palīdzēt sasniegt taustāmu rezultātu, izsakot Komisijai konkrētus priekšlikumus.

Vēl viena iestāde, kura 2015. gadā ievērojami progresēja pārredzamības paaugstināšanā, bija Eiropas Centrālā banka (ECB). Ombude maijā uzrakstīja ECB priekšsēdētājam Mario Dragi (Mario Draghi), lai lūgtu paskaidrojumus par atgadījumu, kad izskatījās, ka informāciju, kas potenciāli bija tirgus jutīga, atklāja ierobežotai auditorijai. Priekšsēdētājs Dragi kungs atbildēja, ka ombudes vēstule bija likusi ECB padomāt par turpmākiem pasākumiem, kā uzlabot tās saziņas kanālu pārredzamību. Oktobrī ECB publicēja jaunus vadošus norādījumus par sarunu saistībām, konkretizējot, ka tirgus jutīgu informāciju nevajadzētu atklāt slēgtos pasākumos vai divpusējās sanāksmēs. Tā arī noteica “kluso periodu”, saskaņā ar kuru runām un publiskām piezīmēm, kas izteiktas septiņas dienas pirms Padomes sanāksmēm, nebūtu jāietekmē prognozes par turpmākajiem monetārās politikas lēmumiem. #2

Oktobra beigās banka paziņoja, ka, sākot no 2016. gada pavasara, ar trīs mēnešu nokavējumu sāks publicēt tās valdes locekļu sanāksmju sarakstu. Decembrī banka šo virzienu turpināja, paziņojot, ka pagarinās “kluso periodu”, lai nedēļā pirms Padomes sanāksmēm valdes locekļi netiktos vai nerunātu ar plašsaziņas līdzekļiem, tirgus dalībniekiem vai citām ārējām ieinteresētajām pusēm par monetārās politikas jautājumiem. Ombude atzinīgi novērtēja šādu rīcību, norādot, ka milzīgā atbildība, kas uzlikta uz ECB pleciem, nozīmē, ka bankai vēl jo svarīgāk ir censties ievērot visaugstākos pārvaldības standartus.

2.2 Pārredzamība ES lēmumu pieņemšanā

Tā kā ES tiesību akti ietekmē gandrīz visus pilsoņu dzīves aspektus, ir būtiski, lai sabiedrībai par lēmumu pieņemšanu atskaitītos pilnībā.

Tas daļēji bija pamatojums Eiropas ombudes lēmumam 2015. gada maijā uzsākt izmeklēšanu par “trīspusējo sarunu” pārredzamību. Trīspusējās sarunas ir neformālas sarunas starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju ar mērķi panākt galīgo vienošanos par jauniem ES tiesību aktiem. ES koplēmumu procedūrā Parlamentam un Padomei kopīgi ir jāpieņem Komisijas iesniegtie likumdošanas priekšlikumi. Lai gan procedūras gaitā var būt pat trīs lasījumi, pieaugošā trīspusējo sarunu izmantošana nozīmē, ka par apmēram 80 % no ES tiesību aktiem pašlaik vienojas jau pirmajā lasījumā.

Vairāki dalībnieki, tostarp Eiropas Parlamenta locekļi, valstu parlamentārieši, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un uzņēmumi, ir pauduši bažas par to, ka efektivitāte, kas iegūta ar trīspusējo sarunu procesu, vai būt iegūta uz pārredzamības rēķina. #3

Uzsākot savu izmeklēšanu, ombude nosūtīja vēstules Komisijas priekšsēdētājam, Parlamenta priekšsēdētājam un Padomes ģenerālsekretāram, norādot, ka trīspusējās sarunas arvien vairāk uzskata par tādām, kurās izlemj par galīgo tiesību aktu apspriesto saturu. Ombude uzdeva vairākus jautājumus, jo īpaši par proaktīvu trīspusējo sarunu dokumentu publicēšanu. Viņa arī informēja šīs trīs iestādes par to, ka viņa gribētu pārbaudīt trīspusējo sarunu dokumentus par diviem jaunākajiem pieņemtajiem tiesību aktiem (Klīnisko izmēģinājumu regula un Hipotekāro kredītu direktīva), kas būtu daļa no izmeklēšanas. Šos divus tiesību aktus izvēlējās, jo tie attiecas uz plašas sabiedrības intereses jautājumiem.

Ombuda biroja septembrī organizēto konferenci, kurā izskatīja trīspusējo sarunu pārredzamību, apmeklēja vairāk nekā 250 Eiropas Parlamenta locekļi, interešu pārstāvji, žurnālisti, akadēmiķi un citi. Dalībnieki apsprieda visus trīspusējo sarunu procesa lielākas atklātības “par” un “pret”, tostarp, vai ir nepieciešams publicēt šādu sanāksmju laika grafikus un darba kārtību. #1

Decembrī pēc iestāžu viedokļu saņemšanas par trīspusējo sarunu pārredzamību un dokumentu pārbaudes veikšanas Ombuda birojs uzsāka sabiedrisko apspriešanos. Apspriešanās laikā cenšas iegūt cilvēku, NVO, uzņēmumu asociāciju un citu organizāciju viedokli par dažādiem jautājumiem, tostarp par to, vai trīspusējo sarunu process ir pietiekami pārredzams, un to, kā uzlabota pārredzamība varētu ietekmēt likumdošanas procesu. Sabiedriskās apspriešanās rezultātus, kā arī trīspusējo sarunu dokumentu pārbaudes rezultātus un visu trīs iestāžu viedokļus iestrādās ombudes vispārējā novērtējumā par to, kādus pasākumus var veikt, lai padarītu trīspusējās sarunas pārredzamākas. #1

Pārredzamība arī nozīmē, ka valsts pārvalde ir atklāta par lēmumu pieņemšanas pamatā esošajiem iemesliem. Tā bija Vācijas pilsoņa ombudei iesniegtās sūdzības būtība. Viņš apsūdzēja Komisiju par nepietiekamu skaidrojumu par to, kāpēc viņa sūdzību par pārkāpumu, kurā viņš apgalvoja, ka Vācija nepareizi īsteno eprivātuma direktīvu, neizmeklēja. Ombude izteica kritisku piezīmi, jo uzskatīja, ka Komisija nebija sniegusi pietiekamu pamatojumu tam, kāpēc neko nedarīja saistībā ar diviem jautājumiem: to, kā Vācija glabā un apstrādā datus, kā arī tās e-tirgdarbības noteikumiem, ko uzsvēra sūdzības iesniedzējs.

2.3 Pārredzamības lobēšana

Politikas veidotājiem, sagatavojot likumdošanas priekšlikumus, bieži ir nepieciešams ekspertu devums. Komisijai pašlaik ir vairāk nekā 800 ekspertu grupu, kuras konsultē to par politiku. Tomēr šo grupu sastāvs un ierobežotā publiskā piekļuve tam, kā šīs grupas strādā, ir izpelnījusies kritiku. 2014. gadā ombude uzsāka izmeklēšanu par šo grupu veidošanu un pārredzamību. Pēc tam notika sabiedriskā apspriešanās, kas palīdzēja ombudei izstrādāt uzlabojumu ieteikumus. Komisija atbildēja 2015. gada maijā, sakot, ka ir vienojusies par jaunu interešu konflikta politiku attiecībā uz ekspertiem, kurus ieceļ privātpersonas statusā. Tā arī darīja zināmu, ka ekspertu atlases procedūra būs pārredzamāka, un apņēmās pārskatīt savu ekspertu grupu reģistru. Ombude teica, ka šie pasākumi ir daudzsološi, bet Komisijai tomēr ir jādara vairāk, lai nodotu šīs grupas sabiedrības pārbaudei. Savā ieteikumā viņa aicināja Komisiju publicēt visaptverošus ekspertu grupu sanāksmju protokolus.

Lobēšana Briselē arī bija priekšmets augsta līmeņa 2015. gada maijā ombudes organizētajās diskusijās ar nosaukumu “Vai Brisele ir jaunā Vašingtona?”, kurās kā runātājs piedalījās Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss (Frans Timmermans). Savā atklāšanas uzrunā ombude uzsvēra, cik svarīgi ir, lai ES iestādēs būtu stabilas procedūras, kas nodrošinātu, ka to locekļi un amatpersonas apzinās ietekmes reālo ietekmi. #2

Kā lobētāji īsteno ietekmi — tas bija galvenais jautājums izmeklēšanā par tabakas nozares pārstāvjiem, kurā ombude atklāja, ka Barozo (Barroso) Komisija, izņemot Veselības ĢD, nebija pietiekami pārredzama attiecībā uz tabakas produktu lobēšanu un tādējādi pilnībā neīstenoja ANO noteikumus un vadlīnijas šajā jomā. Ombude aicināja Komisiju proaktīvi publicēt tiešsaistē visas sanāksmes ar tabakas produktu lobētājiem vai to juridiskajiem pārstāvjiem, kā arī šo sanāksmju protokolus. Savā viedoklī par ombudes ieteikumu Komisija teica, ka jau pilda saistības saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvenciju par tabakas kontroli (PKTK). Ombude sacīja, ka viņai ir patiesi žēl par šādu nostāju, norādot, ka sabiedrības veselība pieprasa visaugstākos standartus. #4

2.4 Ētikas jautājumi

Sabiedrības uzticību ES institūcijām var graut, ja pilsoņi uzskata, ka vecākās amatpersonas var atstāt savus amatus, lai sāktu strādāt, piemēram, privātajā sektorā, kas saistīts ar viņu bijušo kolēģu lobēšanu. Pēc divām sūdzībām par “virpuļdurvju efekta” gadījumiem ombude 2014. gadā izteica vairākus ieteikumus par to, kā šīs lietas risināt. Savā vēstulē Komisijas priekšsēdētāja vietniecei Kristalīnai Georgijevai (Kristalina Georgieva) ombude uzsvēra, cik svarīgi ir sniegt skaidru pamatojumu, ja Komisija dod zaļo gaismu vecāko bijušo amatpersonu turpmākai nodarbinātībai.

Decembrī Komisija sāka publicēt konkrētu vecāko amatpersonu vārdus, kuras bija atstājušas Komisiju, lai sāktu jaunu darbu. Publiski pieejamā informācija ietver attiecīgo amatpersonu iepriekšējos pienākumus, viņu jauno lomu un pašas Komisijas vērtējumu par iespējamiem interešu konfliktiem. Ombude apsveica šo soli, kas atbilst viņas ieteikumiem, bet uzsvēra, ka paliek pie sava aicinājuma Komisijai regulārāk publicēt vārdus, nevis tikai atbilstoši minimālajām juridiskajām prasībām reizi gadā. Viņa aicināja citas ES iestādes un aģentūras arī īstenot šos pārredzamības pasākumus atbilstoši ES Civildienesta prasībām.

Nodarbinātība pēc darba Komisijā bija arī ombudes vēstules priekšmets Komisijas priekšsēdētājam Žanam Klodam Junkeram (Jean-Claude Juncker), aicinot proaktīvāk nodrošināt pārredzamību par amatiem, kurus ieņem bijušie komisāri. Savā atbildē priekšsēdētājs Junkera kungs teica, ka Komisija nodrošinās to, ka, tiklīdz būs pieņemts lēmums par bijušo komisāru darbībām pēc dienesta Komisijā, Komisijas sanāksmju protokoli būs ātrāk pieejami. Ombude savā decembra vēstulē uzturēja spēkā savu pozīciju, ka Komisijai proaktīvi ir jāpublicē — rediģ?jot person?go inform?ciju, ja vajadz?gs?? t?s ?pa??s ?tikas komitejas viedok?i, kuras viedokli Komisija ?em v?r? un kuros nov?rt? biju?o komis?ru turpm?k?s lomas. ējot personīgo informāciju, ja vajadzīgs — tās īpašās Ētikas komitejas viedokļi, kuras viedokli Komisija ņem vērā un kuros novērtē bijušo komisāru turpmākās lomas. #5

Lai valsts pārvaldē uzturētu augstus ētikas standartus, ir nepieciešams, lai arī ārējos padomdevējus pakļauj rūpīgam potenciālo interešu konflikta novērtējumam. Tas bija pamatā lietai, kurā britu NVO sūdzējās par to, kādā veidā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) risināja apgalvojumu par interešu konflikta jautājumiem, kuros bija iesaistīti EFSA darba grupas par ģenētiski modificētajiem kaitēkļiem locekļi. Ombude uzskatīja, ka EFSA nespēja nodrošināt, lai šie eksperti, kuri strādāja akadēmijā, EFSA deklarētu visu būtisko informāciju. Viņa arī ieteica EFSA pārskatīt tās interešu konflikta noteikumus.

2015. gada sākumā ombude publicēja savas izmeklēšanas rezultātus par situāciju attiecībā uz ziņošanas noteikumiem ES iestādēs. Šajā izmeklēšanā, kuru viņa uzsāka 2014. gada jūlijā, atklājās, ka tikai divās no deviņām viņas biroja aptaujātajām iestādēm ir ieviesti iekšējie ziņošanas noteikumi. Komisijai un Revīzijas palātai šādi noteikumi bija, bet Parlamentam, Padomei, Eiropas Savienības Tiesai, Ārējās darbības dienestam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Datu aizsardzības uzraudzītājam nebija. #6

Atbildes parādīja, ka ir jādara vairāk, lai demonstrētu sabiedrībai un potenciālajiem ziņotājiem, ka ES iestādes atbalsta ziņošanu, kā arī aizsargās ziņotājus no atriebības.

2015. gadā slēgtā ombudes izmeklēšana attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienestu parādīja, ka šādi noteikumi ir vajadzīgi. Sūdzības iesniedzējs, Eiropas Savienības Policijas misijas (EUPM) personāla loceklis, vērsās Ombuda birojā pēc darba zaudējuma. Sūdzības iesniedzējs saņēma vēstuli ar paziņojumu, ka viņa darba līgums ir izbeigts astoņas dienas pēc tam, kad viņš bija informējis Eiropas Savienības Civilās plānošanas un īstenošanas centra (CPCC) civilās operācijas komandieri par šķietamiem pārkāpumiem EUPM. Sūdzības iesniedzējs jau iepriekš bija nosūtījis vēstuli misijas vadītājam, norādot uz 20 pārkāpumiem EUPM. Ombude norādīja, ka atlaišanas laiks un teksts varētu pamatoti likt secināt, ka sūdzības iesniedzēju atlaida, jo viņš bija ziņojis. Ombude arī kritizēja īpašo iekšējo pārskatīšanas procesu, kuru izmantoja, lai pārbaudītu sūdzības iesniedzēja apgalvojumus.

2015. gada beigās Ārējās darbības dienests informēja ombudi, ka ir pieņēmis Komisijas noteikumus par ziņošanu un vienojies par atsevišķu ziņošanas procedūru savām misijām. Parlaments un Reģionu komiteja arī pieņēma vajadzīgos ziņošanas noteikumus. Ombude rūpīgi izpētīs pieņemtos noteikumus, kā arī sagaida, ka šādus noteikumus pieņems citas iestādes. Stingri noteikumi šajā jomā nozīmē, ka ir lielāka iespēja atklāt jebkuru pārkāpumu ES pārvaldē.

2.5 Pamattiesības

Galvenā Ombuda darba daļa ir nodrošināt, ka ES iestādes ievēro pamattiesības. Arī šajā jomā ES iestādes veica svarīgas izmaiņas, kas izrietēja no to labās sadarbības ar Ombuda biroju. #7

Birojs vienlaicīgi ar 19 Eiropas Ombuda tīkla locekļiem veica izmeklēšanu par to, vai tiek ievērotas migrantu, kurus piespiež atgriezties viņu mītnes zemē, pamattiesības. Ombude pārbaudīja ES robežu aģentūras Frontex lomu kopīgajās piespiedu atgriešanas operācijās, bet 19 valstu ombuda biroji noskaidroja, kā dalībvalstis veic piespiedu atgriešanu. Ombude savu izmeklēšanu slēdza maijā ar vairākiem priekšlikumiem, tostarp par to, ka ģimenes ar bērniem, kā arī grūtnieces, ir jāizvieto atsevišķi no pārējām personām, kuras atgriežas, un ka aģentūrai jāveicina kopīgi noteikumi par ierobežošanas līdzekļiem. Frontex atbilde bija pamācoša. Decembrī Parlaments atbalstīja ombudes aicinājumu, ko viņa izteica pēc 2013. gada izmeklēšanas, ka Frontex ir nepieciešams izveidot sūdzību mehānismus potenciālajiem pamattiesību pārkāpumiem, kuri izriet no tās darba. Pēc tam Komisija ierosināja regulas projektu par Frontex aizstāšanu ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru. Priekšlikumā ir ietverts šāds sūdzību mehānisms. #8

2015. gadā ombude slēdza arī savu izmeklēšanu par to, vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartu ievēro, kad dalībvalstis tērē naudu par projektiem, kurus finansē ES Kohēzijas fonds. 2014. gada maijā viņa sāka izmeklēšanu, jo liela daļa pilsoniskās sabiedrības pauda bažas, ka ES naudu, iespējams, tērē veidā, kas grauj šīs tiesības, piemēram, izmantojot projekta līdzekļus, lai institucionalizētu cilvēkus ar invaliditāti, nevis integrētu viņus sabiedrībā. Ombude izmantoja atgriezenisko saiti no NVO un valstu ombudiem, lai sagatavotu astoņus priekšlikumus Komisijai attiecībā uz to, kā pārraudzīt dalībvalstis šajā jomā. Komisija reaģēja novembrī, paziņojot par izstrādātām pamatnostādnēm, kas adresētas dalībvalstīm, par hartas ievērošanu, ja tas ir saistīts ar kohēzijas politiku, un saistīto apmācību.

Uz sūdzību pamatota lieta par pamattiesībām bija saistīta ar Parlamenta darbinieci, kurai ir meita ar smagiem smadzeņu bojājumiem. Darbiniece vērsās pie ombudes pēc tam, kad Parlaments bija centies atcelt viņai atbrīvojumu no periodiskās personāla mobilitātes kustības, ko viņai bija piešķīris. Ombude lūdza Parlamentu uzturēt šo atbrīvojumu spēkā tik ilgi, kamēr sūdzības iesniedzējas meitas stāvoklim ir nepieciešama mātes klātbūtne, pat tad, ja tas nozīmē — bez ierobežojuma. Parlaments šim ieteikumam piekrita.

2.6 ES konkurences politika

Komisijas lēmumi konkurences jautājumos var būtiski ietekmēt uzņēmumus, jo ar tiem nosaka, piemēram, vai uzņēmumi ir iesaistīti apvienošanās procesos, vai tie darbojas kartelī, vai tie pielieto netaisnīgu praksi. Arī šeit Komisija piemēro augsta standarta pārvaldes prakses, tostarp objektivitāti saistībā ar lēmumu pieņemšanu.

Viena lieta saistībā a konkurences politiku attiecās uz konkurences komisāres publiskiem paziņojumiem 2012. un 2014. gadā par notiekošo iespējamā karteļa izmeklēšanu. Crédit Agricole, viena no bankām, kuru izmeklēja, sūdzējās, ka šie paziņojumi radīja priekšstatu, ka Komisija jau ir nolēmusi, kāds varētu būt izmeklēšanas gala rezultāts. Pēc lietas izpētīšanas ombude martā Komisijai lūdza, lai tā atzīst, ka ir notikusi kļūda pārvaldē, un veic pasākumus, lai turpmāk no līdzīgām problēmām izvairītos.

Savā gala lēmumā, slēdzot izmeklēšanu, ombude pauda apmierinātību ar Komisijas veiktajiem pasākumiem, lai turpmāk izvairītos no šādām problēmām. Viņa arī atkārtoti uzsvēra, ka iepriekš bija konstatējusi kļūdu pārvaldē, kad šķita, ka Komisija jau ir nonākusi pie secinājuma par sūdzības iesniedzējas dalību kartelī, pirms izmeklēšana bija pabeigta. #9

2.7 Sabiedrības līdzdalība ES lēmumu pieņemšanā

Pilsoņi arvien uzstājīgāk pieprasa tiesības paust savu viedokli ES lēmumu pieņemšanā. Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI), kura darbojas kopš 2012. gada, dibināja ar mērķi censties to panākt. Saskaņā ar EPI noteikumiem viens miljons pilsoņu no vismaz septiņām dalībvalstīm var pieprasīt Komisijai pieņemt tiesību aktus kādā konkrētā jomā. #10

Pēc vairāku sūdzību saņemšanas par juridiskajām un praktiskajām pilsoņu iniciatīvas vadīšanas prasībām ombude nolēma izmeklēt EPI procedūru un Komisijas lomu tajā. Ombude aicināja EPI organizatorus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī citas ieinteresētās personas sniegt novērtējumu attiecībā uz EPI darbību. Atbilžu rezultātā izstrādāja vadlīnijas EPI funkcionēšanas uzlabošanai. Ierosinājumi bija nodrošināt, ka pamatojums EPI atteikumam ir stabils un visaptverošs, un ieviest vienkāršākas un vienotas prasības attiecībā uz parakstu atbalstam nepieciešamajiem personīgajiem datiem. #11

Ombude šīs vadlīnijas prezentēja ikgadējā “EPI dienā” Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā aprīlī. Viņa norādīja, ka EPI riskē ar neizdošanos, ja to uzskata par rīku, ar kuru Komisija vienkārši samierinās, nevis aktīvi veicina. Komisija reaģēja, sakot, ka centīsies uzlabot savus paskaidrojumus par rīcības neveikšanu kādā iniciatīvā un ka ir uzlabojusi tiešsaistes datu vākšanas programmatūru. #12

Tas, ka ir būtiski apspriesties ar sabiedrību, bija uzsvērts arī sūdzībā, kuru European Competitive Telecommunications Association (ECTA) iesniedza Ombuda birojam. Asociācija sūdzējās, ka Komisija pirms priekšlikuma iesniegšanas par Eiropas vienotā tirgus elektroniskai saziņai regulēšanu, kas daļēji ietvēra viesabonēšanas maksu izbeigšanu, nebija veikusi pienācīgu sabiedrisko apspriešanos un ietekmes novērtējumu. Ombude secināja, ka, lai gan Komisijai parasti būtu jāievēro sabiedriskās apspriešanās minimālie standarti (kā tas izklāstīts Komisijas 2002. gada paziņojumā), tai ir tiesības noteikt politikas prioritātes un veikt politiskas izvēles šī tiesību akta priekšlikuma konkrētajā kontekstā. Tomēr ombude ieteica Komisijai precizēt tās noteikumos konkrētus un ierobežotus apstākļus, kuros būtu iespējams apiet sabiedriskās apspriešanas posmu politikas prioritātes nolūkā.

Arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) bija priekšmets sūdzībā par sabiedrisko apspriešanos. Velsas NVO sūdzējās, ka EFSA sabiedriskā apspriešanās par glifosāta (herbicīda) lietošanu nebija pietiekami lietotājam draudzīga. Pēc ombudes iejaukšanās EFSA vienkāršoja savas procedūras par piedalīšanos sabiedriskajā apspriešanā.

2.8 ES aģentūras

Lielāka daļa Ombuda darba ir veltīta izmeklēšanai saistībā ar Komisiju, pārsvarā saistībā ar pārvaldes lielumu, rezultātiem un pienākumu klāstu. Tomēr ES aģentūrām, kuras risina plašu jautājumu klāstu, piemēram, pamattiesības, medicīna, vide, aviācijas drošība, arī ir liela, pat ja netieša, loma pilsoņu dzīvēs. Tās ir otrais lielākais Ombuda vadīto izmeklēšanu avots. Tieši tāpat kā citām iestādēm arī aģentūrām ir jāpieturas pie visaugstākajiem pārredzamības, atbildības un ētikas standartiem.

Viena aģentūras lieta, kuru ombude risināja 2015. gadā, attiecās uz Helsinkos bāzēto Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA). Ombude izmeklēšanu uzsāka pēc sūdzības saņemšanas no NVO par izmēģinājumu priekšlikumiem, kuros izmanto dzīvniekus. ECHA iebilda, ka nevar šādus priekšlikumus noraidīt, bet NVO uzstāja, ka datus izmēģinājumu priekšlikumiem var iegūt, izmantojot alternatīvu metodi. Ombude secināja, ka ECHA pārāk strikti skaidro savu lomu. Viņa ierosināja, lai ECHA visiem reģistrētājiem pieprasa pierādīt, ka viņi ir centušies izvairīties no izmēģinājumiem uz dzīvniekiem, kā arī nodrošina visus reģistrētājus ar informāciju, kas ļautu izvairīties no izmēģinājumiem uz dzīvniekiem. ECHA piekrita īstenot abus priekšlikumus. #13

2015. gada oktobrī uzmanības centrā bija Briselē esošā Pētniecības izpildaģentūra. Lieta bija par pieteikuma noraidīšanu uz budžeta vietu saskaņā ar ES pētniecības programmu. Sākumā universitāte sūdzības iesniedzējam piedāvāja amatu, bet pēc tam informēja, ka viņa iepriekšējās privātā uzņēmumā izietās internatūras rezultātā viņa pieteikums ir “ētiski nepieņemams”, jo, bez visiem pārējiem minētajiem iemesliem, pastāvēja juridiska pretruna starp komandas biedriem un to uzņēmumu. Viņš sūdzējās aģentūrai, bet aģentūra atbildēja, ka pētnieku nolīgšana ir dotāciju saņēmēju, šajā gadījumā universitātes, rokās. Pētnieks vērsās pie ombudes ar paziņojumu, ka procedūra nebija pārredzama. Ombude aģentūrai ieteica uzlabot veidu, kā tā uzrauga iestāžu, kuras piešķir pētniecības stipendijas, darbā nolīgšanas prakses. Aģentūra šo ieteikumu pieņēma.

Cita lieta bija par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru (EACEA), kuru neliela kopienas grupa Īrijā apsūdzēja par to, ka tā netaisnīgi saīsināja pieteikumu iesniegšanas termiņu uz finansējumu pilsētas sadraudzības projektiem. Pēc ombudes iejaukšanās EACEA paskaidroja savu rīcību, un sūdzības iesniedzēja varēs piedalīties sadraudzības projektā 2016. gadā.

3. nodaļa - Ombuda biroja 20. gadadiena

Eiropas Ombuda birojam, kuru dibināja ar Māstrihtas līgumu, 2015. gadā palika 20 gadi. Lai nosvinētu šo notikumu, Emīlija O’Reilija jūnijā noturēja kolokviju — uz to bija ielūgti divi viņas priekšgājēji Jakobs Sēdermans (Jacob Söderman) un Nikofors Diamandourus (Nikiforos Diamandouros), kā arī citi ombudi un akadēmiķi —, lai apspriestu Ombuda biroja attīstību, kā arī galvenos jautājumus, piemēram, pārredzamību, labu pārvaldi un ombuda piekritību. Savā runā kolokvijā ombude norādīja, ka viņas darbs ir iespējams tāpēc, ka ES iestādes turpina pieņemt un ievērot ombuda lomu plašākas valsts pārvaldes ietvaros.

Novembrī birojs svinēja gadadienu, rīkojot pieņemšanu Eiropas Parlamentā ar Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāju Sesīliju Vikstrēmu kā vieslektori. Pasākumu apmeklēja vairāki EP locekļi, valstu ombudi, kontaktpersonas ES iestādēs un citi interesenti.

4. nodaļa - Attiecības ar ES iestādēm

4.1 Eiropas Parlaments

Ombude uzskata, ka labas attiecības ar Eiropas Parlamentu ir būtiskas viņas darbam. 2015. gadā ombude tikās ar priekšsēdētāju Martinu Šulcu, kā arī ar vairāk nekā 30 Eiropas Parlamenta locekļiem no visām lielākajām politiskajām grupām un no dažādām dalībvalstīm. Pēc pieprasījuma ombude piedalās komitejas sanāksmēs. Pagājušajā gadā viņa piedalījās Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejā un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā. Viņa arī uzstājās jautājuma “Pretī augsta līmeņa pārskatatbildībai, pārredzamībai un integritātei ES iestādēs” kopīgajā izskatīšanā.

4.2 Lūgumrakstu komiteja

Ombuds ar Lūgumrakstu komiteju atrodas nepārtrauktā dialogā. Šis kontakts ir būtisks, lai atbalstītu ES pilsoņus un iedzīvotājus problēmu risināšanā un koordinētu Ombuda un komitejas darbu. Ombuds risina sūdzības pret ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām, bet Lūgumrakstu komiteja risina lūgumus attiecībā uz ES darbības jomām visā Eiropā. 2015. gads bija vēl viens veiksmīgas sadarbības gads ar komitejas priekšsēdētāju Sesīliju Vikstrēmu un Eiropas Parlamenta locekļiem no visām politiskajām grupām. Ombude novērtē notiekošos kopīgos centienus pārveidot ES, lai tā kļūtu vēl vairāk uz pakalpojumiem orientēta un pilsoņiem draudzīgāka.

4.3 Eiropas Komisija

Eiropas Komisija ir ES izpildiestāde un ir arī atbildīga par visu ES pārvaldes darbu, kā arī ir pakļauta lielai sabiedrības uzmanībai. Tādējādi tas Komisiju padara par priekšmetu lielākajā vairumā Ombudam iesniegto sūdzību. Tā rezultātā ombude uztur stabilas attiecības ar Komisiju, un 2015. gadā trīs reizes tikās ar priekšsēdētāju Junkera kungu, kā arī ar vairākiem priekšsēdētāja vietniekiem, vairākiem komisāriem un ģenerālsekretāru. Visu gadu arī turpinājās ikmēneša sanāksmes dienestu līmenī. Ombude uzskata, ka pagājušais gads bija nepārtrauktu centienu gads uzlabot pārredzamību un stabilas darba attiecības ar Komisiju.

4.4 Citas ES iestādes un aģentūras

Ombude arī uztur svarīgas attiecības ar citām ES iestādēm un aģentūrām, lai palīdzētu uzlabot to pārvaldes kultūru un starpinstitucionālo sadarbību. 2015. gadā ombude tikās ar Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāru, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes izpilddirektoru, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieku, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, Eiropas Ķimikāliju aģentūras izpilddirektoru, Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētāju un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras pagaidu direktoru. Šīs tikšanās ir ombudes uzdevuma uzturēt “zelta standartu” valsts pārvaldē neatņemama sastāvdaļa un nozīmīga viņas stratēģijai uzlabot biroja nozīmi, redzamību un ietekmi pilsoņu vārdā. #14 #15

4.5 ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām

Ombude var atrast kļūdu pārvaldē, ja kāda ES iestāde pārkāpj jebkuru no tiesībām, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (UN CRPD).

2015. gadā UN CRPD Ekspertu komiteja pārskatīja, kā ES īsteno konvenciju. Kā sistēmas, ar ko uzrauga šādu īstenošanu, locekle ombude sniedza piemērus no sava biroja izmeklēšanām. Ombude arī aktīvi iesaistījās sistēmas reformā.

Viena no sūdzībām, kuru ombude risināja, bija no kurla pretendenta, kurš bija lūdzis piešķirt papildu laiku atlases pārbaudījuma kārtošanai Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) konkursā. EPSO šo lūgumu neapmierināja, bet pretendents vērsās pie ombudes, kura pašreiz šo jautājumu apspriež ar ieinteresētajām pusēm un ekspertiem.

Citā sūdzībā ombude uzskatīja par nepieņemamu faktu, ka Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra nevarēja nodrošināt zīmju valodu tulkojumu Erasmus+ konferencē, kaut sākotnēji bija apstiprinājusi, ka to darīs. Pāris dienas pirms pasākuma organizatori informēja personas, kurām tas bija nepieciešams, ka tulks darba dēļ atsaucis savu dalību. Ombude lūdza aģentūru pārskatīt savus pasākumus zīmju valodas tulkošanas nodrošināšanai, lai izvairītos no šādas problēmas atkārtošanās. #16

5. nodaļa - Eiropas ombudu tīkls

-Piezīme. Tā kā dažās lietās ombude sniedza sūdzības iesniedzējam vairāk nekā viena veida padomu, norādītais procentuālais kopskaits pārsniedz 100 %.

35 Image #15

Eiropas ombudes stratēģijas mērķis ir uzlabot biroja ietekmi, nozīmi un redzamību. 2015. gadā ar kolēģiem ombudiem valsts līmenī ombude arī uzsāka Eiropas ombudu tīkla (EOT) reformu, lai padarītu to redzamāku un nozīmīgāku Eiropas sabiedrībai. Tīkls ietver 96 birojus 36 valstīs, kā arī Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteju.

Izmantojot EOT locekļu devumu, ombude sagatavoja vairākus priekšlikumus tīkla reformai. Viena no galvenajām izmaiņām ir uzsākt paralēlas izmeklēšanas, kuras vienlaikus veic Eiropas Ombuda un valsts ombuda biroji, kā arī ciešāku sadarbību pie savstarpējo interešu atlasītajiem tematiem.

Viens piemērs bija paralēlā izmeklēšana, kā minēts iepriekš, par nelegālo migrantu piespiedu atgriešanu no ES. Eiropas ombude pārbaudīja, kā Frontex risina šos piespiedu atgriešanas jautājumus, bet viņas kolēģi no 19 valstu birojiem pārbaudīja, kā to dara dalībvalstis. Pamatojoties uz saviem konstatējumiem, Eiropas ombude Frontex izteica vairākus priekšlikumus. Paralēlajā izmeklēšanā iesaistītie izmeklētāji oktobrī Madridē sanāca kopā uz kontroles sanāksmi. #17

Pēc apspriešanās ar valsts kolēģiem Eiropas ombude decembrī informēja Komisiju, ka EOT kā nākamo jautājumu pārbaudīs, vai naudu no ES Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) dalībvalsts līmenī tērē tā, lai ievērotu migrantu pamattiesības.

Vēl viens tematiskās sadarbības piemērs bija Eiropas ombudes decembrī uzsāktā apspriešanās ar visiem tīkla kolēģiem par pārredzamības lobēšanu. Mērķis ir izstrādāt vadlīnijas civilierēdņiem ES un valsts līmenī to saziņai ar interešu pārstāvjiem. Eiropas ombudes lēmums koncentrēties uz šo jautājumu atspoguļo faktu, ka ne tikai ES pārvaldes, bet arī valsts pārvaldes ir pakļautas lobēšanas spiedienam. Lai šīs vadlīnijas būtu efektīvas, tām ir jāatspoguļo šī daudzslāņu realitāte. #2

Vēl viens no tīkla reformu priekšlikumiem bija ideja par viena liela EOT semināra organizēšanu reizi gadā Briselē, lai apspriestu galvenos sabiedrības interešu tematus. Turklāt Eiropas ombude uzsāka uzlabot iekšējo procesu attiecībā uz to ES tiesiskā regulējuma jautājumu risināšanu, kuri saņemti no valstu birojiem. Tas nodrošinās, ka atbildes, kas iegūtas no ES iestādēm, valstu kolēģi saņems savlaicīgi, lai izmantotu tās savās izmeklēšanās. Valstu ombudu biroji ir arī jāmudina iesniegt kopīgus priekšlikumus Eiropas Komisijas sabiedriskajām apspriešanām par to tiesību aktu priekšlikumiem, kuri skar pilsoņu tiesības.

EOT desmitais valsts seminārs notika aprīlī Varšavā. Konferencē ar nosaukumu “Ombudi pret diskrimināciju” apsprieda, kā ombudi risināja lietas, kuras ietver diskrimināciju, pie nacionālajām minoritātēm piederošu personu tiesības un vecāku cilvēku tiesības.

Decembrī ombude apmeklēja savus kolēģus Vīnē un Budapeštā. Abās galvaspilsētās diskusijas bija koncentrētas uz tādiem jautājumiem kā pamattiesības, pārredzamība un lobēšana. Apmeklējums bija kontekstā ar ombudes mērķi uzlabot tīkla redzamību un uzsvērt, cik svarīgi ir strādāt kopā valsts un Eiropas līmenī.

Ombudes publikācijā Problēmas saistībā ar ES? Kas jums var palīdzēt? ietverta plašāka informācija par alternatīvajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

6. nodaļa - Resursi

6.1 Budžets

Ombuda budžets ir ES budžeta neatkarīga sadaļa. Tā ir iedalīta trīs pozīcijās. 1. pozīcija ietver algas, pabalstus un citus ar personālu saistītus izdevumus. 2. pozīcija ietver ēkas, mēbeles, iekārtas un dažādus citus darbības izdevumus. 3. pozīcija ietver izdevumus, kas rodas, iestādei pildot savas vispārējās funkcijas. 2015. gadā budžeta apropriācijas bija 10 346 105 EUR.

Lai nodrošinātu resursu efektīvu pārvaldību, Ombuda iekšējais revidents regulāri pārbauda iestādes iekšējās kontroles sistēmas un biroja veiktās finanšu operācijas. Tāpat kā citām ES iestādēm arī Ombuda iestādei revīziju veic Eiropas Revīzijas palāta.

6.2 Resursu izlietojums

Katru gadu Ombuds pieņem Gada pārvaldības plānu (GPP), kurā nosaka konkrētas darbības, kas birojam jāveic, lai īstenotu iestādes mērķus un prioritātes. 2015. gada GPP ir pirmais plāns, kas pamatots uz Eiropas ombudes stratēģiju — “Pretī 2019. gadam”.

6.3 Ombuda komanda

Iestādē strādā augsti kvalificēts daudzvalodīgs personāls. Tas nodrošina, ka iestāde var risināt sūdzības par kļūdām pārvaldē 24 oficiālajās ES valodās un vairot informētību par Ombuda darbu. 2015. gadā Eiropas Ombuda štatu sarakstā bija 66 amata vietas. Septembrī birojam ģenerālsekretāres amatā pievienojās Beāte Gmindere (Beate Gminder), kura aizstāja Ianu Hārdenu (Ian Harden), kurš aizgāja pensijā.

Pilns un regulāri atjaunināts personāla saraksts, kurā ietverta sīka informācija par Ombuda biroja struktūru un katras nodaļas uzdevumiem, ir pieejams Ombuda tīmekļa vietnē.

7. nodaļa - Sūdzību veids un avots

Kopš 2015. gada Eiropas ombude nepārtraukti pielāgo savas izmeklēšanas procedūras, lai padarītu tās efektīvākas un vairāk ietekmētu lielāku skaitu pilsoņu. Tāpēc vairākas uz sūdzību pamatotas lietas neuzsāka izskatīt individuāli, bet vairāk stratēģisko izmeklēšanu kontekstā, piemēram, TTIP pārredzamība, ekspertu grupu sastāvs vai cilvēktiesību ievērošana ES Kohēzijas fonda kontekstā. Citas individuālas sūdzības bija jau gandrīz praktiski novērstas ar šo proaktīvāko stratēģisko pieeju.

(1) Tehniskās pēc pašu iniciatīvas izmeklēšanas (piem., pamatojoties uz trešo valstu pilsoņu sūdzībām) atšķir no stratēģiskajām pēc pašu iniciatīvas sūdzībām (piem., trīspusējo sarunu pārredzamība un kavēts maksājums).
(2) Tās ietver stratēģiskās izmeklēšanas par TTIP pārredzamību, ziņošanu, Eiropas pilsoņu iniciatīvu, pamattiesībām ES kohēzijas politikā un Frontex piespiedu atgriešanas.
(3) Ombude izvēlas risināt vairākus stratēģiski svarīgus tematus, neuzsākot izmeklēšanu, piem., par ECB pārredzamību, bijušo komisāru darbībām pēc dienesta Komisijā un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF).

8. nodaļa - Pret ko?

Piezīme. Pēc pašu iniciatīvas 2015. gadā uzsāktās izmeklēšanas (par trīspusējo sarunu pārredzamību) attiecās uz vairāk nekā vienu iestādi. Tāpēc procentuālais kopskaits pārsniedz 100 %.

9. nodaļa - Par ko?

Piezīme. Dažās lietās ombude slēdza izmeklēšanas ar diviem vai vairākiem priekšmetiem. Tāpēc procentuālais kopskaits pārsniedz 100 %.
(1) Piemēram, interešu konflikti vai kavējumi un citi trūkumi iestāžu procedūrās.
(2) Piemēram, Komisijas procedūras attiecībā uz iespējamo ES tiesību aktu pārkāpumu dalībvalstī.

10. nodaļa - Sasniegtie rezultāti

49 Infographie #10

Piezīme. Dažās lietās ombude izmeklēšanu slēdza divu vai vairāku iemeslu dēļ. Tāpēc procentuālais kopskaits pārsniedz 100 %.

(1) Dažās sarežģītās lietās nepieciešamas vairākas apspriešanās kārtas ar sūdzības iesniedzēju un attiecīgo iestādi. Šādā veidā Eiropas Ombuda birojs ne tikai pilnībā konstatē faktus, bet arī tiecas panākt risinājumu, kas ir pieņemams abām pusēm.

11. nodaļa - Kā mēs risinām lietas

Ombude lielu uzsvaru liek uz stratēģiskajām izmeklēšanām, kuras ir sabiedrības interesēs. Tomēr galvenā viņas darba daļa ir veltīta lietām, kuras pamatotas uz sūdzībām no pilsoņiem, uzņēmumiem, asociācijām, NVO un citām organizācijām.

Ombude nodrošina, ka bezmaksas sūdzību pakalpojums ir godīgs, pārredzams un pēc iespējas vienkāršāks. Sūdzību iesniedzēji var iesniegt savu sūdzību jebkurā rakstiskas sarakstes veidā, tostarp ar tiešsaistes sūdzības veidlapu. Katru sūdzību uztic konkrētai par lietu atbildīgajai personai, kura kļūst par sūdzības iesniedzēja kontaktpersonu.

Ja sūdzība neietilpst Ombuda pilnvarās, birojs pēc iespējas iesaka sūdzības iesniedzējam citas struktūras, kas varētu palīdzēt. Tas var arī nolemt sūdzības nosūtīt citām struktūrām, piemēram, Eiropas ombudu tīkla loceklim, ja sūdzības iesniedzējs tam piekrīt.

Ja sūdzība neatbilst atbilstības kritērijiem vai ja nav pietiekama pamata uzsākt izmeklēšanu par atbilstošu sūdzību, ombude to noraida. Savā vēstulē sūdzības iesniedzējam viņa pēc iespējas sniedz padomu, jo īpaši attiecībā par to, vai kāda cita struktūra valsts vai ES līmenī var palīdzēt sūdzības iesniedzējam.

Ja ombude nolemj uzsākt izmeklēšanu, vispirms viņa pārbauda, vai iesniedzēja sūdzību var ātri atrisināt. Viņa var, piemēram, ātri pārbaudīt ar strīdu saistītos dokumentus; par lietu atbildīgā persona var piezvanīt iestādei, lai apspriestu iespēju ātri panākt risinājumu.

Visaptverošas izmeklēšanas ir nepieciešamas, kad sūdzība ir sarežģīta vai ir skaidri redzams, ka būs nepieciešama attiecīgās iestādes dažādu specializēto dienestu iesaistīšana. Ombudei ir pieejamas vairākas iespējas. Viņa var ierosināt risinājumu vai izdot ieteikumu, kurā lūdz iestādi labot kļūdu pārvaldē. Ja nav iespējams risinājums, ombude var izlemt izteikt kritiskas piezīmes.

Uzlabotas lietu risināšanas procedūras

2015. gada beigās ombude sāka pārskatīt savas lietu risināšanas procedūras, lai padarītu tās efektīvākas un nodrošinātu lielāku ietekmi. Pārskatītās procedūras ieviesīs 2016. gadā pēc šīs pārskatīšanas pabeigšanas un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

12. nodaļa - Ombudes priekšlikumu izpilde

Katru gadu Ombuds publicē visaptverošu pārskatu par to, kā ES iestādes reaģē uz priekšlikumiem, kurus tas piedāvā, lai uzlabotu ES pārvaldi. Šie priekšlikumi ir izveidoti kā risinājumi, ieteikumi un kritiskas un papildu piezīmes. Izpildes rādītājs ir galvenais, lai novērtētu Ombuda darba ietekmi un nozīmi.

Ziņojums Vai pareizi? — Kā ES iestādes reaģēja uz Ombuda iejaukšanos 2014. gadā atklāj, ka ES iestādes izpildīja 90 % no ombudes ieteikumiem. Līdz šim tas ir augstākais sasniegtais rādītājs. Kopš birojs 2011. gadā sāka reģistrēt izpildes statistiku, vidēji iestādes ir izpildījušas 80 % no priekšlikumiem. Kā rāda ziņojums, izpildes līmenis var būt atšķirīgs katrā iestādē: no 100 % izpildes dažos gadījumos līdz 0 % izpildei sliktākajā gadījumā. Piemēram, Komisijas izpildes līmenis bija 86 % (no 73 % 2013. gadā). Komisija, ņemot vērā tās ietekmi ES pārvaldē, ir atbildīga par augstāko Ombuda uzsākto izmeklēšanu proporciju.

2015. gada ziņojums būs pieejams 2016. gada beigās.

Kā sazināties ar Eiropas Ombudu

Pa pastu

Eiropas Ombuds

1 avenue du Président Robert Schuman

CS 30403

F - 67001 Strasbourg Cedex

Pa tālruni

+33 (0)3 88 17 23 13

Pa e-pastu

eo@ombudsman.europa.eu

Tiešsaistē

Tīmekļa vietne: www.ombudsman.europa.eu

Twitter: twitter.com/EUombudsman

Google+: plus.google.com/101520878267293271723

LinkedIn: www.linkedin.com/company/272026

YouTube: www.youtube.com/eotubes