2001. gadā vācu ārsts sūdzējās Eiropas Komisijai par Vācijas nespēju ievērot ES tiesību aktus par darba laiku, it īpaši attiecībā uz laiku, ko ārsti pavada slimnīcās pēc pieprasījuma. Attiecīgie noteikumi bija noteikti ar Direktīvu 93/104/EK un bija spēkā līdz brīdim, kad šī direktīva tika aizstāta ar Direktīvu 2003/88. Eiropas Tiesa divos savos spriedumos, izteiktos 2000. un 2003. gadā, uzskatīja, ka laiks, kas pavadīts pēc pieprasījuma, ir jāuzskata par darba laiku šo noteikumu nozīmē.

Sūdzībā, kas ombudam tika iesniegta 2003. gada decembrī (sūdzība 2333/2003/GG), sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija atbilstošā laika periodā nav risinājusi viņa sūdzību par pārkāpumiem, kas izteikta pret Vāciju. Pārbaudot lietu, ombuds uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums bija pamatots. Tomēr viņš norādīja, ka Vācija nesen šajā jomā bija ieviesusi jaunus tiesību aktus, kurus Komisijai vēl bija jāpārbauda, kā arī, ka varētu spriest, ka Komisija uzskata, ka ar Eiropas Tiesas lēmumiem šie attiecīgie juridiskie jautājumi ir izskaidroti. Pieņemot, ka Komisija turpmāk nekavēsies pieņemt risinājumu sūdzības iesniedzēja sūdzības par pārkāpumiem lietā, ombuds izmeklēšanu slēdza.

2005. gada novembrī sūdzības iesniedzējs atkal vērsās pie ombuda. Savā jaunajā sūdzībā (3453/2005/GG) sūdzības iesniedzējs būtībā atkārtoja apgalvojumus, kurus jau bija iesniedzis ar agrāko sūdzību, saskaņā ar kuru Komisija nebija risinājusi viņa sūdzību par pārkāpumiem atbilstošā laika periodā. Ombuds nolēma uzsākt jaunu izmeklēšanu.

Savā atzinumā Komisija norādīja, ka 2004. gada septembrī tā ir iesniegusi Kopienas likumdevējam priekšlikumu grozīt Direktīvu 2003/88. Komisija uzsvēra, ka tā pārbaudīs sūdzības iesniedzēja sūdzību par pārkāpumu, ņemot vērā šo priekšlikumu un notiekošās diskusijas ar citām Kopienas iestādēm.

Ombuds uzskatīja, ka priekšlikuma iesniegšana par direktīvas grozīšanu nedod tiesības Komisijai nepildīt tās pienākumu nodrošināt, ka dalībvalstis ievēro esošo direktīvu. Tāpat viņš uzskatīja, ka Komisijas neapšaubāmā rīcības brīvība jautājumos saistībā ar apgalvojumiem par to, ka dalībvalstis pārkāpj Kopienas tiesību aktus, nedod tai tiesības bezgalīgi atlikt secinājumu izdarīšanu par sūdzību, pamatojot savu rīcību ar to, ka piemērojamie tiesību akti kādreiz nākotnē var tikt grozīti.

Tādēļ 2006. gada 12. septembrī ombuds nosūtīja Komisijai ieteikumu projektu, mudinot to risināt sūdzības iesniedzēja sūdzību par pārkāpumiem, cik ātri un cik rūpīgi vien iespējams.

Detalizētajā atzinumā Komisija uzturēja spēkā savu nostāju.

Tādēļ 2007. gada 10. septembrī ombuds Parlamentam par šo lietu iesniedza īpašu ziņojumu.