Jautājumi un atbildes par publiskas piekļuves tiesībām dokumentiem

1. Kas ir publiskas piekļuves tiesības ES dokumentiem?

ES līgumi un Eiropas Savienības Pamattiesību harta piešķir sabiedrībai tiesības pieprasīt ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru (ES iestādes) rīcībā esošo dokumentu kopijas. ES iestādēm ir jāpiešķir piekļuve pieprasītajiem dokumentiem, izņemot konkrētus apstākļus, kas ir norādīti Eiropas tiesību aktos un noteikumos (sk. 8. jautājumu).

2. Vai publiskas piekļuves tiesības attiecas uz ES administrāciju?

Vispārējie noteikumi, kas attiecas uz šīm tiesībām, ir izklāstīti Regulā Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi ES dokumentiem.

Regula Nr. 1049/2001 attiecas tieši uz Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Parlamentu, kas ir pieņēmuši reglamentus attiecībā uz Regulas Nr. 1049/2001 piemērošanu. Eiropadome arī piemēro Regulu Nr. 1049/2001 un Eiropas Savienības Padomes procedūras attiecīgo reglamentu.

Trīs citas ES iestādes, proti, Eiropas Savienības Tiesa, Eiropas Savienības Revīzijas palāta un Eiropas Centrālā banka, piemēro atsevišķus noteikumus, kas atšķiras no Regulas Nr. 1049/2001 dažādos līmeņos, bet pamatojas uz to kopumā.

3. Kurš var iesniegt pieprasījumu publiskai piekļuvei dokumentiem?

Jebkuram ES pilsonim, jebkurai ES dalībvalstī dzīvojošai personai un jebkurai “juridiskai personai”, kas ir reģistrēta kādā ES dalībvalstī (piemēram, uzņēmumam, organizācijai vai apvienībai), ir tiesības pieprasīt publisku piekļuvi ES dokumentam.

Iestādei ir tiesības lūgt jūsu kontaktinformāciju jūsu piekļuves pieprasījuma apstrādes nolūkā, tostarp pārbaudei, vai esat ES rezidents vai pilsonis.

4. Kam var piekļūt publiskas piekļuves pieprasījuma gadījumā?

Ar terminu “dokuments” tiek apzīmēts jebkāds saturs (vārdi, skaitļi, simboli, datora kods, attēli, skaņas) jebkurā formātā (piemēram, papīra vai elektroniski dokumenti, e-pasta ziņojumi, teksta ziņojumi vai skaņas, vizuāli vai audiovizuāli ieraksti). Tiesības uz publisku piekļuvi dokumentiem attiecas uz dokumentiem, kas ir saistīti ar iestādes atbildības jomas politikām, aktivitātēm un lēmumiem. Saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001 visām iestādēm ir jāuztur to rīcībā esošo dokumentu reģistrs.

Fiziskas personas var pieprasīt piekļuvi gan dokumentiem, par kuru eksistenci viņiem ir zināms, gan arī jebkuriem iestādes rīcībā esošiem dokumentiem, kuri ir saistīti ar konkrētu definētu lietu, nezinot attiecīgo dokumentu konkrēto aprakstu. Kaut arī pieprasāmo dokumentu skaits nav ierobežots, saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001 ES iestādes var noraidīt ļoti lielu dokumentu vai ļoti liela dokumentu skaita pieprasījumu. Tomēr šādos gadījumos tām vispirms ir jāmēģina panākt godīgs risinājums ar piekļuves pieprasītāju.

5. Kādās valodās var iesniegt pieprasījumu un saņemt dokumentus?

Fiziskas personas var iesniegt pieprasījumu piekļuvei dokumentiem jebkurā no 24 oficiālajām ES valodām, un iestādes pienākums ir atbildēt šajā valodā. Ja kāda iestāde piešķir piekļuvi kādam dokumentam, dokuments ir pieejams valodā(-s), kādā(-s) tas pastāv, bet tai nav pienākuma dokumentu tulkot.

6. Kāda ir procedūra un termiņš, pieprasot piekļuvi dokumentiem?

Fiziskām personām ir rakstiski jāpieprasa piekļuve dokumentiem. Dažās iestādēs pieprasījumu izskatīšanai ir izveidotas tiešsaistes veidlapas vai portāli, kas var palīdzēt ātrāk izskatīt pieprasījumus. Iesniedzot pieprasījumu, fiziskām personām ir jāsniedz informācija par savu identitāti un jānorāda nepieciešamie dokumenti.

Saņemot pieprasījumu, iestādēm tas parasti ir jāapstiprina. Iestādēm ir jāatbild 15 darba dienu laikā kopš pieprasījuma reģistrēšanas, ja vien pieprasījumam nav nepieciešams skaidrojums. Komplicētu vai lielu pieprasījumu gadījumos iestādes var pagarināt termiņu par 15 dienām.

Ja iestāde atsaka pieprasījumā norādīto piekļuvi, pamatojoties uz kādu no Regulas Nr. 1049/2001 izņēmumiem (sk. 8. jautājumu), fiziskā persona var lūgt iestādei pārskatīt šo lēmumu (iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”). Tā termiņš ir tāds pats kā sākotnējam pieprasījumam.

Ja iestāde nemaina savu lēmumu par piekļuves noraidīšanu (vai neatbild attiecīgajā termiņā), fiziska persona var griezties Eiropas Ombudā vai ES tiesās (sk. 7. jautājumu).

7. Kādos apstākļos ES iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra var atteikt piekļuvi?

Regulā Nr. 1049/2001 ir norādīti konkrēti izņēmuma apstākļi, kuros Eiropas Savienības iestāde var atteikt piekļuvi dokumentiem (Regulas 4. pants). Piemēram, šāds izņēmums ir gadījums, kad iestāde uzskata, ka izpaušana kaitētu sabiedrības interesēm noteiktās slepenās jomās vai kaitētu fizisku personu privātumam (saskaņā ar ES datu aizsardzības likumu). Izņēmumi attiecas arī uz aktuālu lēmumu pieņemšanas procedūru, juridisku procedūru un komerciālu interešu aizsardzību.

Norādot šos izņēmumus kā piekļuves aizturēšanas iemeslus, iestādei ir jāapliecina, ka netiek ignorētas sabiedrības intereses, kas attaisnotu dokumentu atklāšanu.

8. Kā rīkoties, ja piekļuves pieprasījums tiek noraidīts? Kāds ir apelācijas process lēmumiem, ar kuriem tiek atteikta piekļuve dokumentiem?

Fiziskas personas var iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam, ja iestāde ir pilnībā vai daļēji noraidījusi viņu pieprasījumu pēc pārskatīšanas (ar atkārtotu lēmumu) vai nav atbildējusi attiecīgajā termiņā. Ombuds cenšas izskatīt šādas sūdzības pēc iespējas ātrāk un šajā nolūkā ir ieviesis paātrināto procedūru. Ombuds ir pilnvarots pārbaudīt attiecīgos dokumentus un var sniegt ieteikumu par dokumentu atklāšanu.

Turklāt fiziskas personas var iesniegt lietu ES tiesās, ja iestāde pēc pārskatīšanas ir pilnībā vai daļēji noraidījusi viņu pieprasījumu.

9. Kādi noteikumi attiecas uz vides informāciju?

Piekļuvi informācijai un dokumentiem, sabiedrības iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesā vides jautājumos starptautiskā līmenī nosaka ar tā dēvēto Orhūsas konvenciju (1998. gads), kas ir saistoša Eiropas Savienības iestādēm un integrēta ES tiesību aktos. Tajā ir izskatītas sabiedrības īpašās intereses par pārskatāmību saistībā ar vides informāciju un lēmumu pieņemšanu, un šādai informācijai ir jābūt viegli pieejamai. Eiropas Savienības iestādes joprojām piekļuves atteikšanu var pamatot ar Regulā Nr. 1049/2001 norādītajiem izņēmumiem, tomēr šie izņēmumi ir jāinterpretē ierobežojoši, ņemot vērā sabiedrības intereses, kurām izpaušana būtu noderīga.

10. Vai pēc piekļuves pieprasījuma dokumentiem atklātie dokumenti tika publicēti?

Fakts, ka iestādei ir jāatklāj dokuments prasītājam, nenozīmē iestādes pienākumu proaktīvi publicēt dokumentu. Tomēr iestādēm ir pienākums nodrošināt tiešu dokumentu pieejamību pēc iespējas lielākā apmērā, piemēram, darot tos pieejamus savās tīmekļa vietnēs un/vai ar savu dokumentu publisko reģistru starpniecību.

Fiziskas personas, kurām tiek piešķirta piekļuve dokumentiem, var publicēt dokumentus, izņemot gadījumus, kad iestāde norāda uz ierobežojumu nepieciešamību, ja piemēram, uz dokumentu attiecas autortiesības vai citas intelektuālā īpašuma tiesības.

11. Kādi noteikumi attiecas uz “klasificētiem” dokumentiem?

Slepenus dokumentus var apzīmēt kā klasificētus, lai aizsargātu svarīgas Eiropas Savienības intereses, jo īpaši sabiedrības drošības, aizsardzības un militārajās lietās. Saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001 fiziskas personas var pieprasīt piekļuvi klasificētiem dokumentiem. Šādus pieprasījumu drīkst izskatīt tikai fiziskas personas, kurām ir šādu dokumentu skatīšanas atļauja, un iestādei nav pat jāapstiprina šāda slepena dokumenta eksistence.