Eiropas ombuda priekšvārds

Godātais lasītāj,

Kopš es 2003.gada 1.aprīlī kļuvu par Eiropas ombudu, esmu centies veicināt labu pārvaldību Eiropas Savienības iestādēs un struktūrās. Šis darbs ietver divas dimensijas. No vienas puses, ombuds darbojas kā ārējs kontroles mehānisms, kas izskata sūdzības par kļūdām pārvaldē un, ja vajadzīgs, iesaka labojumus. No otras puses, ombuds kalpo kā uzziņu avots iestādēm. Tas palīdz uzlabot iestāžu darbību, pievēršot to uzmanību sfērām, kurās būtu vajadzīgi uzlabojumi. Abu darbības virzienu galvenais mērķis ir paaugstināt Eiropas pilsoņiem sniegto pakalpojumu līmeni.

Eiropas labas administratīvās prakses kodekss (turpmāk - Kodekss) ir vitāli svarīgs balsts šo abu ombuda uzdevumu veikšanai. Ombuds pielieto Kodeksu, lai noteiktu, vai ir pieļauta kļūda pārvaldē. Tādējādi viņš balstās uz Kodeksa noteikumiem, veicot savas kontroles funkcijas. Bet Kodekss ir arī noderīgs ceļvedis un uzziņu avots ierēdņiem, mudinot tos sasniegt visaugstākos pārvaldes standartus.

Eiropas pilsoņi ir to pelnījuši. Tiesības uz labu pārvaldību Eiropas Savienības iestādēs un struktūrās ir viena no pamattiesībām saskaņā ar ES Pamattiesību hartas 41. pantu. Kodekss izskaidro, ko šī tiesību norma nozīmē praksē un ko konkrēti iedzīvotāji var sagaidīt no Eiropas administrācijas. Pateicoties hartai, kas veido Eiropas Konstitūcijas līguma 2.daļu, mēs varam būt droši, ka turpmākajos gados šī tiesību norma kļūs aizvien nozīmīgāka.

Pilsoņi un ierēdņi izrāda lielu interesi par šo Kodeksu kopš tā pieņemšanas Eiropas Parlamentā 2001.gada septembrī. Kodeksa ietekme neaprobežojas tikai ar Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām: ar prieku jāsaka, ka Kodeksu jau izmanto virkne dalībvalstu un kandidātvalstu. Man kā Eiropas ombudam ir pienākums arī turpmāk veicināt Kodeksā iekļauto tiesību un pienākumu izpratni. Tieši tāpēc mēs izlēmām publicēt jaunu Kodeksa versiju visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās, kā arī kandidātvalstu valodās.

Es ceru, ka Kodekss arī turpmāk būs noderīgs palīgs pārvaldes iestādēm un atsauces punkts pilsoņiem visā Eiropā.

P. Nikiforos Diamandouros

Strasbūra, 2005. gada 5. janvāris

Ievads

2001.gada 6.septembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kas apstiprina labas administratīvās prakses kodeksu. Tam būtu jānosaka Eiropas Savienības un iestāžu un struktūru, to administrāciju un ierēdņu attiecības ar sabiedrību.

Domu par Kodeksu pirmais izteica Eiropas parlamenta deputāts Roy PERRY 1998.gadā. Eiropas ombuds sagatavoja teksta projektu, balstoties uz pēc paša iniciatīvas uzsāktas izmeklēšanas rezultātiem, un to iesniedza Eiropas Parlamentā kā īpašu ziņojumu. Parlamenta rezolūcija par Kodeksu pamatojas uz ombuda iesniegto teksta projektu, iekļaujot dažas izmaiņas, kuras ieteica PERRY kungs, Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas referents.

Kodekss ievēro arī Eiropas administratīvo tiesību principus, kas ir pamatā Eiropas Kopienu tiesas praksei, kā arī ņem vērā valstu tiesību aktus.

Kodeksa statuss

Eiropas Savienības Pamattiesību harta tika pieņemta 2000. gada decembrī galotņu tikšanās laikā Nicā, un tagad tā ir kļuvusi par Eiropas Konstitūcijas līguma 2.daļu.

Hartā kā Savienības pilsoņu pamattiesības ir iekļautas tiesības uz labu pārvaldību (41. pants) un tiesības griezties pie ombuda ar sūdzībām par Eiropas Savienības iestāžu pieļautām administratīvām kļūdām (43. pants).

Šī Kodeksa mērķis ir izskaidrot sīkāk, ko praksē nozīmē hartā iekļautās tiesības uz labu pārvaldību.

Eiropas ombuds izmeklē iespējamās kļūdas pārvaldē Kopienas iestāžu un struktūru darbībā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 195. pantu un ombuda statūtiem[2]. Savā 1997. gada ziņojumā ombuds piedāvā šādu definīciju kļūdai pārvaldē:

"kļūda pārvaldē rodas tad, kad valsts iestāde nedarbojas saskaņā ar likumu vai principu, kas tai ir saistošs".

Šo definīciju apstiprināja Eiropas Parlaments.

Vienlaicīgi ar Kodeksa apstiprināšanu Eiropas Parlaments pieņēma arī rezolūciju, kurā aicināja Eiropas ombudu izmantot Kodeksu, lai noteiktu, vai pieļauta kļūda pārvaldē, tādējādi paverot ceļu pilsoņu tiesībām uz labu pārvaldību, kā noteikts hartas 41.pantā. Tāpēc ombuds pienācīgi ņem vērā Kodeksā iestrādātos noteikumus un principus, izmeklējot iespējamās kļūdas pārvaldē.

Eiropas administratīvais likums

Pieņemot Kodeksu, Eiropas Parlaments aicināja Eiropas Komisiju iesniegt priekšlikumu Kodeksu saturošai regulai. Pastāvēja uzskats, ka regula uzsvērs tajā iekļauto noteikumu un principu saistošo raksturu, tā attieksies vienādi uz visām Eiropas Savienības iestādēm un struktūrām, tādējādi veicinot caurskatāmību un konsekvenci.

Šobrīd šo mērķi vislabāk varētu sasniegt, pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumu eirolikumam par labu pārvaldību. Konstitūcijas III-398. pants varētu būt šāda likuma juridiskais pamats. Tajā teikts, ka:

"Veicot uzdevumus, Savienības iestādes un struktūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu.

Ievērojot Civildienesta noteikumus un nodarbināšanas kārtību, kas pieņemti, pamatojoties uz III-427. pantu, šajā nolūkā ar eirolikumiem nosaka īpašus noteikumus."

Ombuds arī turpmāk uzsvērs, cik būtiski ir pārveidot Kodeksu par eirolikumu. Tas palīdzētu izvairīties no neskaidrības, kas rodas tādēļ, ka pašlaik vairumam Eiropas Savienības iestāžu un struktūru vienlaicīgi pastāv katrai savs kodekss. Eirolikums nodrošinātu, ka iestādes un struktūras piemēro vienus un tos pašus pamatprincipus attiecībās ar pilsoņiem, ka arī uzsvērtu šādu principu nozīmīgumu gan pilsoņiem, gan ierēdņiem.

Eiropas labas administratīvās prakses kodekss

Eiropas Parlamenta apstiprinātais Kodekss satur šādus būtiski svarīgus noteikumus:

1. pants - Vispārējais noteikums

Eiropas Savienības iestādēm un to ierēdņiem attiecībās ar sabiedrību jāievēro principi, kas izklāstīti šajā labas administratīvās prakses kodeksā, turpmāk tekstā - "Kodeksā".

2. pants - Kodeksa personiskā piemērošanas joma

1. Kodeksu piemēro visiem ierēdņiem un citiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, to attiecībās ar sabiedrību. Turpmāk tekstā apzīmējums "ierēdnis" attiecas gan uz ierēdņiem, gan uz citiem darbiniekiem.

2. Eiropas Savienības iestādēm un to administrācijām jāveic attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka šī Kodeksa noteikumi ir saistoši arī citām šajās iestādēs nodarbinātajām personām, piemēram, cilvēkiem, kas nodarbināti saskaņā ar privāttiesību līgumiem, valstu civildienestu norīkotiem ekspertiem un praktikantiem.

3. Apzīmējums "sabiedrība" attiecas uz visām fiziskām un juridiskām personām neatkarīgi no tā, vai šīs fiziskās personas dzīvo dalībvalstī un vai tajā ir šo personu juridiskā adrese.

4. Šī Kodeksa ietvaros:

a) termins "iestāde" nozīmē Eiropas Kopienas iestādi vai struktūru;

b) termins "ierēdnis" nozīmē jebkuru Eiropas Kopienas ierēdni vai darbinieku.

3. pants - Kodeksa materiālā piemērošanas joma

1. Kodekss ietver labas administratīvās prakses vispārējos principus, kuri attiecas uz visām iestādēm un to administrācijām to attiecībās ar sabiedrību, ja vien uz šīm attiecībām neattiecas īpaši noteikumi.

2. Šajā Kodeksā izklāstītie principi neattiecas uz iestāžu un to ierēdņu savstarpējām attiecībām. Tās reglamentē Civildienesta noteikumi.

4. pants - Likumīgums

Ierēdnis rīkojas saskaņā ar likumu un piemēro Kopienas tiesību aktos paredzētos noteikumus un procedūras. Ierēdnis jo īpaši gādā, lai lēmumiem, kas skar privātpersonu tiesības vai intereses, būtu likumīgs pamats un lai to saturs atbilstu tiesību aktu prasībām.

5. pants - Vienāda attieksme

1. Izskatot sabiedrības pārstāvju iesniegtos pieprasījumus un pieņemot lēmumus, ierēdnis nodrošina, ka tiek ievērots vienādas attieksmes princips. Pret sabiedrības pārstāvjiem, kas atrodas līdzīgā situācijā, attieksmei jābūt līdzīgai.

2. Ja attieksme ir dažāda, ierēdnis nodrošina, ka tā pamatojas uz objektīvi atšķirīgiem lietas apstākļiem.

3. Ierēdnis jo īpaši izvairās no nepamatotas sabiedrības pārstāvju diskriminācijas to tautības, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko iezīmju, valodas, reliģijas vai ticības, politisko vai citu pārliecību, piederības pie nacionālas minoritātes, īpašuma stāvokļa, izcelsmes, veselības stāvokļa, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

6. pants - Samērīgums

1. Pieņemot lēmumus, ierēdnis nodrošina, lai veiktie pasākumi būtu samērīgi ar vēlamo mērķi. Ierēdnis jo īpaši izvairās no pilsoņu tiesību ierobežošanas vai apgrūtinājumu uzlikšanas, ja šie ierobežojumi vai apgrūtinājumi nav samērīgi ar veikto pasākumu mērķi.

2. Pieņemot lēmumus, ierēdnis nodrošina samērīgumu starp privātpersonu un sabiedrības interešu ievērošanu.

7. pants - Varas ļaunprātīgas izmantošanas nepieļaujamība

Pilnvaras izmanto tikai tādiem nolūkiem, kādiem tās ir piešķirtas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem. Ierēdnis jo īpaši izvairās no minēto pilnvaru izmantošanas nolūkos, kam nav likumīga pamata vai ko nevar pamatot ar sabiedrības interesēm.

8. pants - Neieinteresētība un neatkarība

1. Ierēdnis ir neieinteresēts un neatkarīgs. Ierēdnis atturas no patvaļīgas rīcības, kas nāk par ļaunu sabiedrības locekļu interesēm, kā arī no privileģējošas attieksmes, lai arī kāds būtu tās pamatojums.

2. Ierēdņa attieksmi pret saviem pienākumiem nekādā ziņā nedrīkst ietekmēt ne viņa personiskās, ne ģimenes, ne valsts intereses, ne arī uz viņu izdarīts politisks spiediens. Ierēdnis atturas no iesaistīšanās lēmuma, kurā viņš vai tuvi viņa ģimenes locekļi ir finansiāli ieinteresēti, pieņemšanā.

9. pants - Objektivitāte

Pieņemot lēmumus, ierēdnis ņem vērā attiecīgās lietas īpatnības, izvērtē katru no ar lietu saistītajiem apstākļiem atbilstīgi tā svarīgumam un izvairās apsvērt nebūtiskus elementus.

10. pants - Tiesiskā paļāvība, konsekvence un padomi

1. Ierēdņa administratīvā rīcība ir konsekventa, kā arī saskaņota ar iestādes administratīvo rīcību. Ierēdnis vadās no iestādes parastās administratīvās prakses, ja vien kādā atsevišķā gadījumā nav pamatota iemesla no tās atkāpties. Šis likumiskais pamats ir fiksēts rakstiski.

2. Ierēdnis ņem vērā sabiedrības pārstāvju pamatotās un saprātīgās cerības, kas izriet no iestādes līdzšinējās administratīvās prakses.

3. Vajadzības gadījumā ierēdnis sniedz sabiedrības pārstāvim padomus par to, kā ierēdņa kompetencē esošā lieta procesuāli tālāk virzāma un kādas turpmākās darbības šajā lietā jāveic.

11. pants - Taisnīgums

Ierēdnis rīkojas neieinteresēti, taisnīgi un saprātīgi.

12. pants - Pieklājība

1. Attiecībās ar sabiedrību ierēdnis ir apzinīgs, korekts, pieklājīgs un pieejams. Atbildot uz vēstulēm, tālruņa zvaniem un e-pasta sūtījumiem, ierēdnis, cik vien iespējams, cenšas būt izpalīdzīgs un atbild pēc iespējas pilnīgāk un precīzāk uz uzdotajiem jautājumiem.

2. Ja kāds jautājums neietilpst ierēdņa kompetencē, viņš nosūta pilsoni pie attiecīgajā jautājumā kompetentā ierēdņa.

3. Ja ierēdnis ir pieļāvis kļūmi, kas negatīvi ietekmē sabiedrības pārstāvja tiesības vai intereses, viņš par to atvainojas un cenšas pēc iespējas drīzāk novērst kļūmes negatīvās sekas, kā arī informē sabiedrības pārstāvi par tā tiesībām saskaņā ar šī Kodeksa 19. pantu.

13. pants - Atbildes uz vēstulēm pilsoņu valodā

Ierēdnis nodrošina, ka ikviens Eiropas Savienības pilsonis vai sabiedrības pārstāvis, kas rakstījis iestādei kādā no Līguma valodām, saņemtu atbildi tajā pašā valodā. Tas pats iespēju robežās attiecas arī uz juridiskām personām, piemēram, biedrībām (NVO) un komercuzņēmumiem.

14. pants - Kvīts par saņemšanu un norāde uz kompetento ierēdni

1. Par katru iestādei adresētu vēstuli vai sūdzību divu nedēļu laikā nosūta kvīti par to saņemšanu, izņemot gadījumus, kad minētajā laikposmā var nosūtīt atbildi pēc būtības.

2. Atbildē vai kvītī par saņemšanu norāda ierēdņa, kas izskata attiecīgo jautājumu, uzvārdu un telefona numuru, kā arī dienestu, kuru viņš pārstāv.

3. Kvīts par saņemšanu un atbildes vēstule nav jānosūta gadījumos, ja vēstules vai sūdzības ir iestādei apgrūtinošas to pārlieku lielā skaita, atkārtošanās vai bezjēdzīgā rakstura dēļ.

15. pants - Pienākums pārsūtīt vēstules vai sūdzības iestādes kompetentajam dienestam

1. Ja vēstule vai sūdzība ir adresēta vai pārsūtīta iestādes ģenerāldirektorātam, direktorātam, vai arī struktūrvienībai, kas nav kompetenta, lai to izskatītu, tās dienesti nodrošina, lai šis dokuments nekavējoties tiktu pārsūtīts uz to iestādes struktūrvienību, kuras kompetencē šis jautājums ietilpst.

2. Dienests, kas pirmais ir saņēmis šo vēstuli vai sūdzību, rakstiski informē dokumenta autoru par tā nosūtīšanu kompetentajam ierēdnim, norādot šī ierēdņa uzvārdu un telefona numuru.

3. Ierēdnis brīdina dokumenta iesniedzēju - pilsoni vai organizāciju - par iespējamām kļūdām vai nepilnībām dokumentā un dod iespēju tās novērst.

16. pants - Tiesības tikt uzklausītam un izteikt savu viedokli

1. Gadījumos, kas skar privātpersonu tiesības vai intereses, ierēdnis nodrošina, lai ikvienā lietas izskatīšanas posmā tiktu ievērotas tiesības uz aizstāvību.

2. Ikvienam sabiedrības loceklim, ja lēmums skar viņa tiesības vai intereses, ir tiesības līdz lēmuma pieņemšanai iesniegt rakstiskus komentārus un, ja vajadzīgs, izteikt savu viedokli mutiski.

17. pants - Saprātīgs termiņš lēmuma ieņemšanai

1. Ierēdnis nodrošina, ka lēmumu par katru iestādei adresētu lūgumu vai sūdzību pieņem saprātīgā termiņā, nevilcinoties un katrā ziņā ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no to saņemšanas dienas. Tāds pats noteikums ir spēkā, atbildot uz sabiedrības pārstāvju sūtītām vēstulēm, kā arī attiecībā uz ierēdņu administratīvajiem iesniegumiem augstāka ranga darbiniekiem, kurās ierēdnis lūdz sniegt norādījumus attiecībā uz pieņemamajiem lēmumiem.

2. Ja iestāde jautājumu sarežģītības dēļ nespēj pieņemt lēmumu augšminētajā termiņā, ierēdnis iespējami īsā laikā par to informē lūguma vai sūdzības autoru. Tādā gadījumā galīgais lēmums lūguma vai sūdzības autoram jāpaziņo pēc iespējas drīz.

18. pants - Pienākums lēmumu pamatot

1. Katrā iestādes lēmumā, kas var negatīvi ietekmēt privātpersonas tiesības vai intereses, jānorāda tā pamatojums, skaidri izklāstot attiecīgos faktus un lēmuma juridisko pamatu.

2. Ierēdnis izvairās pieņemt lēmumus, kuriem ir nepilnīgs vai neskaidrs pamats vai kuriem nav individuālas argumentācijas.

3. Gadījumos, kad uz daudziem indivīdiem attiecas līdzīgi lēmumi un tādēļ nav iespējams sniegt individuāli sīki izklāstītu lēmuma pamatojumu, tiek nosūtītas standarta atbildes. Ierēdnim ir jānodrošina, lai pilsoņi, kas to skaidri lūdz, saņemtu atbildi ar individuālu argumentāciju .

19. pants - Norāde uz lēmuma apstrīdēšanas iespējām

1. Katrā iestādes lēmumā, kas var negatīvi ietekmēt privātpersonas tiesības vai intereses, jāiekļauj norāde uz iespējām šo lēmumu apstrīdēt. Tajā jo īpaši jānorāda lēmuma apstrīdēšanas kārtība, dienesti, kuros jāgriežas, kā arī laika ierobežojumi, kas attiecas uz šādām prasībām.

2. Lēmumos īpaši jāatsaucas uz iespēju vērsties tiesā un iesniegt sūdzības ombudam, saskaņā ar nosacījumiem, kas norādīti attiecīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 230. un 195. pantā.

20. pants - Lēmuma paziņošana

1. Ierēdnis nodrošina, ka lēmumus, kas skar pilsoņu tiesības vai intereses, rakstiski paziņo attiecīgajai personai vai personām, tiklīdz šāds lēmums ir pieņemts.

2. Ierēdnis atturas no lēmuma paziņošanas citiem avotiem, kamēr par lēmuma saturu nav informēta attiecīgā persona vai personas.

21. pants - Datu aizsardzība

1. Ierēdnis, kas veic personiska rakstura informācija apstrādi, ievēro indivīda privātās dzīves neaizskaramību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra sasaukumā pieņemto Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti[4].

2. Ierēdnis jo īpaši raugās, lai personiska rakstura informācija netiktu izmantota nelikumīgiem mērķiem un nenonāktu pie personām, kas nav pilnvarotas to saņemt.

22. pants - Lūgumi sniegt informāciju

1. Ja ierēdnis ir kompetents attiecīgajā jautājumā, viņš sniedz sabiedrības pārstāvjiem viņu lūgto informāciju. Ja iespējams, ierēdnis savas kompetences ietvaros sniedz arī padomu par to, kā uzsākt administratīvo procesu. Ierēdnim jānodrošina, lai sniegtā informācija būtu skaidra un saprotama.

2. Ja mutiski izteikts lūgums sniegt informāciju ir pārāk sarežģīts vai pārāk apjomīgs, ierēdnis iesaka attiecīgajai personai lūgumu formulēt rakstiski.

3. Ja konfidencialitātes dēļ ierēdnis nedrīkst pieprasīto informāciju sniegt, tad saskaņā ar šī Kodeksa 18. pantu viņš attiecīgajai personai norāda iemeslus, kādēļ šo informāciju nevar darīt zināmu.

4. Saņemot lūgumus sniegt informāciju par jautājumiem, kas nav attiecīgā ierēdņa kompetencē, viņš vai viņa nosūta prasītāju pie kompetentās personas, norādot šīs personas vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru. Saņemot lūgumus sniegt informāciju par citu Kopienas iestādi vai struktūru, ierēdnis nosūta prasītāju uz šo iestādi vai struktūru.

5. Atkarībā no pieprasītās informācijas satura, ierēdnis nosūta personu, kas vēlas iegūt informāciju, uz iestādes dienestu, kurš ir atbildīgs par informācijas sniegšanu sabiedrībai.

23. pants - Lūgumi publiski piekļūt dokumentiem

1. Ierēdnis izskata lūgumus publiski piekļūt dokumentiem, ievērojot iestādes izstrādātos noteikumus un Regulā (EK) 1049/2001[5] formulētos vispārējos principus un ierobežojumus.

2. Ja ierēdnis nevar izpildīt mutisku lūgumu piekļūt dokumentiem, viņš pilsonim iesaka to formulēt rakstiski.

24. pants - Pienācīga dokumentu reģistrācija

Iestādes struktūrvienības pienācīgi reģistrē ienākošo un izejošo saraksti, saņemtos dokumentus un veiktos atbildes pasākumus.

25. pants - Kodeksa publiskošana

1. Iestādei jāveic efektīvi pasākumi, lai informētu sabiedrību par Kodeksā paredzētajām tiesībām. Ja iespējams, iestāde tekstu publicē elektroniski tās tīmekļa vietnē.

2. Eiropas Komisija publicē un izplata Kodeksu brošūras formā visu Eiropas Kopienas iestāžu vārdā.

26. pants - Tiesības sūdzēties Eiropas ombudam

Par iestādi vai ierēdni, kas neievēro šajā Kodeksā norādītos principus, var sūdzēties Eiropas ombudam saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 195. pantu un Eiropas ombuda statūtiem[6].

27. pants - Darbības pārskats

Katra iestāde veic pārskatu par Kodeksa īstenošanu divus gadus pēc tā stāšanās spēkā un informē Eiropas ombudu par šī pārskata rezultātiem.

[1] Hartas 41. pants atbilst Konstitūcijas II-101. pantam.

[2] Eiropas Parlamenta Lēmums par statūtiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi, OV L 113/15, 4.5.1994.

[3] Hartas 43. pants atbilst Konstitūcijas II-103. pantam.

[4] Oficiālais Vēstnesis, OV L 8/1, 12.01.2001.

[5] Oficiālais Vēstnesis, OV L 145/43, 31.05.2001.

[6] Eiropas Parlamenta Lēmums par statūtiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi, OV L 113/15, 4.5.1994.