Euroopa Ombudsman

Lēmuma kopsavilkums par izmeklēšanu pēc paša iniciatīvas OI/3/2009/MHZ par Eiropas Komisiju

Spānijas nevalstiska vides organizācija (NVO) paziņoja ombudam, ka Komisija, acīmredzot, nereģistrē saraksti par ES vides tiesību aktu pārkāpumiem kā sūdzību, ja uzskata, ka (i) sūdzības priekšmets nav izskatāms prioritārā kārtā, vai (ii) sarakste attiecas uz piekļuvi vides informācijai, bet sūdzību iesniegšanas mehānisma iespējas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vēl nav izsmeltas. Tomēr Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Eiropas ombudam par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju jautājumos par Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem (“2002. gada Paziņojums”) nosaka pamatnoteikumu, ka visa sarakste, kuru varētu izmeklēt kā sūdzību, tiek reģistrēta centrālajā sūdzību reģistrā. Šajā pamatnoteikumā minētajos izņēmumos nav iekļauti abi iepriekšminētie izņēmumi. Tāpēc ombuds nolēma sākt izmeklēšanu pēc paša iniciatīvas.

Savā atzinumā Komisija paziņoja, ka nav ieviesusi jaunus minētā pamatnoteikuma izņēmumus, un ka saistoši ir vienīgi 2002. gada iekļautie seši izņēmumi. Komisija paskaidroja, ka „prioritātes noteikšana” neattiecas uz sarakstes reģistrāciju sūdzības veidā, bet uz turpmāko administratīvo posmu, kad sūdzība jau ir reģistrēta un kā tāda tiek izskatīta. Taču saistībā ar saraksti par piekļuvi vides informācijai Komisija paziņoja, ka tās izpratnē 2002. gada Paziņojumā noteikts, ka šāda sarakste ietilpst izņēmumos, ja tā „nesniedz sūdzības pamatojumu”.

Ombuds secināja, ka veids, kādā Komisija nosaka sūdzību izskatīšanas prioritāti, ir tās rīcības brīvības robežās. Taču viņš izteica bažas par to, ka Komisijas izpratnē izņēmums „nesniedz sūdzības pamatojumu” tiek attiecināts uz saraksti par atteikumu piekļūt vides informācijai, ja sūdzību iesniegšanas mehānisma iespējas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vēl nav izsmeltas Ombuds uzskata, ka šāda interpretācija varētu būt pārāk plaša, tādējādi nekalpojot Komisijas mērķa – nodrošināt pilsoņu interešu labāku aizsardzību – iespējami pilnīgākai sasniegšanai.

Ombuds Komisijai nosūtīja atsevišķu vēstuli, izklāstot savas bažas. Savā atbildē Komisija paziņoja, ka piekrīt ombuda piedāvājumam sašaurināt 2002. gada Paziņojumā esošā izņēmuma „nesniedz sūdzības pamatojumu” interpretāciju. Komisija paziņoja, ka neizmantos šo izņēmumu, lai pamatotu turpmāko sūdzību par piekļuvi vides informācijai nereģistrēšanai jaunajā centrālajā CHAP reģistrā. Tāpēc ombuds slēdza izmeklēšanu pēc paša iniciatīvas un secināja, ka Komisija nav pieļāvusi kļūdu pārvaldē.