European Ombudsman
Related documents
Kopsavilkums lēmumam par sūdzību 2501/2009/(MF)RT pret Eiropas Parlamentu
Sūdzības iesniedzējs ir Parlamenta ierēdnis. 2008. gadā viņš kļuva par dvīņu tēvu. Ņemot vērā, ka Civildienesta noteikumi paredz desmit dienu īpašo atvaļinājumu, kas piešķirams pēc bērna dzimšanas, viņš uzskatīja, ka viņam pienākas īpašs 20 dienu atvaļinājums sakarā ar dvīņu dzimšanu. Viņš ierosināja, lai Tiesa šādi rīkotos līdzīgos gadījumos. Lemjot sūdzības iesniedzējam piešķirt tikai 12 dienas, Parlaments pārkāpa iekšējās kārtības noteikumus. Sūdzības iesniedzējs nebija apmierināts un vērsās pie ombuda. Viņš apgalvoja, ka Parlamenta lēmums piešķirt viņam tikai divu dienu īpašo atvaļinājumu sakarā ar viņa otrā dēla, dvīņa, dzimšanu, ir netaisns. Viņš apgalvoja, ka Parlamentam jāpiešķir viņam īpašs 20 dienu atvaļinājums.
Parlaments atzinumā paskaidroja, ka Civildienesta noteikumos kopumā nav paredzēti īpaši noteikumi par īpašu atvaļinājumu tēviem dvīņu dzimšanas gadījumā. Tādējādi Parlaments pagarināja īpašo „paternitātes” atvaļinājumu par 20 %, proti, līdz 12 dienām, pēc analoģijas ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma noteikumiem. Turklāt, pamatojot savu atzinumu, Parlaments apgalvoja, ka ES iestādēs nav vienotas administratīvās prakses attiecībā uz īpašā atvaļinājuma dienu skaitu dvīņu dzimšanas gadījumā.
Ombuds uzskata, ka Parlamenta atteikums aizstāt esošo praksi, kas paredz piešķirt dvīņu tēviem tikai 12 dienu īpašo atvaļinājumu, ar jauno praksi, kas šīs kategorijas tēviem paredz piešķirt desmit papildu īpašā atvaļinājuma dienas, nav pamatots. Viņš uzskata, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam ir cits mērķis, salīdzinot ar tēviem paredzēto īpašo atvaļinājumu. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums paredzēts tikai ierēdnēm sievietēm, kas dzemdējušas vai dzemdēs, un tas ļauj mātēm rūpēties par bērniem pirmajos četros dzīves mēnešos. Īpašā atvaļinājuma mērķis ir sniegt iespēju par tēvu kļuvušajam ierēdnim palīdzēt jaundzimušā bērna/bērnu mātei grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā. Visbeidzot viņš atzīmēja, ka vienotas pieejas trūkums neliedz Parlamentam mainīt esošos noteikumus turpmāk.
Sākotnēji ombuds Parlamentam ierosināja mierizlīguma priekšlikumu, bet vēlāk – ieteikuma projektu.
Parlaments noraidīja gan mierizlīguma priekšlikumu, gan ieteikuma projektu. Šādos apstākļos ombuds lietu slēdza, izsakot kritisku piezīmi.