European Ombudsman
Related documents
(sagatavots saskaņā ar Eiropas Ombuda statūtu 3. panta 7. punktu[1])
1. Ombuds uzskata, ka šī lieta rosina izskatīt svarīgu principiālu problēmu. Viņa viedoklis ir tāds, ka Komisija, nosakot pilnīgu aizliegumu pieņemt darbā ārštata konferenču tulku palīgus, kuri ir vecāki par 65 gadiem, pārkāpj principu par nediskrimināciju vecuma dēļ. Tā ir uzskatāma par kļūdu pārvaldē, kuras nozīmīgums pamato šā īpašā ziņojuma sniegšanu Parlamentam.
2. Sūdzības iesniedzējs strādāja Eiropas iestādēs vairāk nekā 35 gadus par ārštata konferenču tulka palīgu ("ACI"), tulkojot no nīderlandiešu, angļu, vācu, itāliešu un spāņu valodas franču valodā. Ārštata tulkus pieņem darbā konkrētām konferencēm un sanāksmēm. Katra konkrētā darba periods ir īss, parasti tas ilgst ne vairāk kā dažas dienas.
3. Eiropas Parlamenta birojs 1999. gada 13. jūlijā pieņēma noteikumus par ACI kategorijas darbinieku pieņemšanu darbā ("1999. gada noteikumi"). Komisija un Parlaments 1999. gada 28. jūlijā parakstīja konvenciju par ACI kategorijas darbinieku darba apstākļiem un finanšu noteikumiem ("1999. gada konvencija"). Pēc tam Padomes Regula Nr. 628/2000[2] noteica, ka ACI kategorijas darbiniekus pieņem darbā kā "palīgdarbiniekus".
4. Tādēļ Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments nolēma apturēt pārtraukt to ACI kategorijas darbinieku pieņemšanu darbā, kuri ir vecāki par 65 gadiem. Tie pamatoja savus attiecīgos lēmumus ar Pārējo Eiropas Kopienu darbinieku nodarbināšanas kārtību ("CEOS") 74. pantu.[3] Pēc tam daži ACI kategorijas darbinieki[4] iesniedza prasības Pirmās instances tiesā pret Komisiju un Parlamentu (apvienotās lietas T-153/01 un T-323/01,[5] lieta T-275/01[6] un lieta T-276/01[7]).
5. Apvienotajās lietās T-153/01 un T-323/01 Pirmās instances tiesa inter alia nolēma, ka:
"(...) konferenču tulku darba līgumus (...) raksturo fakts, ka tos paraksta uz konkrētām dienām, , tādēļ attiecībā uz minēto palīgdarbinieku darbā pieņemšanu būtiski elementi ir līguma sākuma datums un beigu datums.
(...) tā kā līguma izbeigšana vienmēr ir noteikta, līgumā norādot konkrētas darba dienas, lai noteiktu darba attiecību izbeigšanu, nav nepieciešams izmantot CEOS 74. panta 1. punkta b) apakšpunktu (...)
Tādēļ CEOS 74. pants ir viens no CEOS III sadaļas noteikumiem, uz ko Parlaments balstījās, pieņemot 1999. gada noteikumus.
Līdz ar to Komisijai nav taisnība, uzskatot, ka pieteikuma iesniedzējam ir piemērojams CEOS 74. panta 1. punkta b) apakšpunkts (...)
(...) tulka vecums nav būtisks elements jautājumā par šo darba pienākumu veikšanu. Tātad arī vecuma ierobežojuma noteikšana nav būtisks elements tulka līgumā, kam būtu jāpiemēro CEOS 74. pants."[8] (Izcēlums pievienots)
6. Komisija 2004. gada 27. augustā iesniedza apelāciju Eiropas Kopienu Tiesā (lieta C-373/2004 P[9]) pret spriedumu, ko Pirmās instances tiesa pasludināja apvienotajās lietās T-153/01 un T-323/01.
7. Sūdzības iesniedzējs ziņoja, ka Komisija pat pēc Pirmās instances tiesas nolēmuma ir atteikusies pieņemt viņu darbā kā ACI kategorijas darbinieku. Tādēļ viņš apgalvoja, ka Komisija nav ievērojusi Pamattiesību hartas 21. pantu[10] un Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 5. panta 3. punktu, [11] kas abi inter alia aizliedz diskrimināciju vecuma dēļ.
8. Sūdzības iesniedzējs pieprasīja, lai Komisija izbeigtu diskrimināciju, kurai viņš ticis pakļauts kopš 65 gadu vecuma sasniegšanas. Viņš arī pieprasīja no Komisijas kompensāciju 14 619 euro apmērā (10 932 euro bija zaudētās peļņas apmērs un 3687 euro bija iemaksas Caisse de prévoyance des interprètes de conférence) un novērtēja savu pārciesto morālo kaitējumu par summu 20 000 euro apmērā.
9. Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka Komisija nav ievērojusi Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 19. pantu (jautājumā par apelācijas iespēju norādīšanu). Tā kā šis sūdzības aspekts nav saistīts ar principiālu jautājumu, ombuds to izskatīs lēmumā par šīs sūdzības izmeklēšanas pabeigšanu, ko nosūtīs sūdzības iesniedzējam.
10. Sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību 2005. gada 16. janvārī. Komisija 2005. gada 8. jūnijā nosūtīja atzinumu, kas tika pārsūtīts sūdzības iesniedzējam apsvērumu izteikšanai. Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 13. jūlijā nosūtīja savus apsvērumus.
11. Ombuds 2005. gada 13. decembrī lūdza Komisiju iesniegt papildu informāciju. Komisija 2006. gada 20. martā sniedza atbildi uz ombuda lūgumu. Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 2. aprīlī un 2006. gada 19. maijā nosūtīja savus apsvērumus.
12. Ombuds 2006. gada 1. decembrī rakstīja Komisijas priekšsēdētājam, piedāvājot mierizlīgumu attiecībā uz šo sūdzību. Komisija 2007. gada 16. martā nosūtīja atbildi, un sūdzības iesniedzējs nosūtīja savus apsvērumus 2007. gada 25. maijā.
13. Ombuds 2008. gada 31. martā vērsās pie Komisijas ar ieteikuma projektu. Komisija 2008. gada 26. jūnijā nosūtīja savu detalizēti izstrādāto atzinumu par minēto ieteikuma projektu. Sūdzības iesniedzējs izteica savus apsvērumus par Komisijas atzinumu 2008. gada 31. jūlijā.
Ombudam iesniegtie argumenti
14. Komisija ziņoja, ka pirms tam, kad stājās spēkā 1999. gada konvencija par ACI kategorijas darbinieku darba apstākļiem un finanšu noteikumiem, šai darbinieku kategorijai nebija oficiāla vecuma ierobežojuma. Tomēr Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāta ("ĢD Interpretation") politika bija pieņemt darbā ACI kategorijas darbiniekus, kuri ir vecāki par 65 gadiem, tikai īpaša pieprasījuma gadījumā. Tā notika attiecībā uz tā dēvētajām "izbraukuma misijām" vai, lai pildītu tulkošanas pienākumus atsevišķās valodu kombinācijās. Šīs politikas mērķis bija saglabāt atbilstošu darba slodzi jaunajiem kvalificētajiem tulkiem, šādi nodrošinot jaunpienācēju darba uzsākšanā šajā profesijā.
15. Komisija ziņoja, ka līdz ar 1999. gada konvencijas spēkā stāšanos ACI kategorijas darbiniekiem sāka piemērot CEOS. Tā uzskatīja, ka tādēļ šiem darbiniekiem var piemērot noteikumos paredzēto vecuma ierobežojumu, ko paredz CEOS 74. pants.[12] Līdz ar to tika izbeigta to ACI kategorijas darbinieku pieņemšana darbā, kuri ir vecāki par 65 gadiem. Turklāt tika anulēta viņu piekļuve darbā pieņemšanas tiešsaistes sistēmas "Tīmekļa kalendāram".
16. Interpretācija, ka uz ACI kategorijas darbiniekiem attiecas CEOS, tika apstrīdēta apvienotajās lietās T-153/01 un T-323/01 "Alvarez Moreno pret Komisiju". Pirmās instances tiesa nosprieda, ka ACI kategorijas darbiniekiem nav piemērojams CEOS noteiktais vecuma ierobežojums. Līdz ar to, lai izpildītu Pirmās instances tiesas lēmumu, Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts atļāva ACI kategorijas darbiniekiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem, piekļūt darbā pieņemšanas sistēmai (pēc individuāla lūguma). ACI kategorijas darbinieki, kuri ir vecāki par 65 gadiem, pēc šā sprieduma saglabāja piekļuvi tīmekļa kalendāram. Darbā pieņemšanas politika, ko pieņēma pēc Pirmās instances tiesas nolēmuma, bija tāda pati kā darbā pieņemšanas politika, ko izmantoja pirms 1999. gada. Komisija paziņoja, ka tā turpinās piemērot šo politiku, līdz tiks pasludināts spriedums lietā par Komisijas apelāciju Eiropas Kopienu Tiesā ar mērķi atcelt Pirmās instances tiesas nolēmumu.
17. Saistībā ar iepriekš teikto Komisija atsāka pieņemt darbā ACI kategorijas darbiniekus saskaņā ar "dienesta vajadzībām", ņemot vērā viņu valodu kombināciju, dzīvesvietu un vispārīgo kompetenci. Kā paskaidroja Komisija, Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāta politika bija iespēju robežās nodrošināt jauno tulku iespējas stāties darbā. Tā norādīja, ka, tā kā demogrāfiskās tendences šajā profesijā bija satraucošas, bija jāveic pasākumi, lai nodrošinātu atbilstošu un kvalificētu ārštata tulku bāzi kā ilgtspējīgas darbinieku komplektēšanas pamatu ilgākā laikposmā. Kā piemēru Komisija sniedza paskaidrojumu, ka vidējais tulku vecums trijās lielākajās valodu kabīnēs (angļu, franču un vācu) bija aptuveni 50 gadi. Komisija paskaidroja, ka šīs politikas apstiprināšanai ar faktiem var izmantot arī citus argumentus. Tie ietver:
a) iestāžu ilgtermiņa izvērstu finanšu atbalstu jauno tulku mācībām;
b) nepieciešamību jaunajiem kolēģiem iegūt pietiekamu pieredzi un praksi, lai viņi nākotnē varētu piedalīties atklātajos konkursos ar pietiekamām izredzēm tajos uzvarēt un līdz ar to uzlabot vecuma piramīdu;[13] un
c) lielākas jauno tulku iespējas pievienot savām esošajām valodu kombinācijām jaunas valodas, kas dienestam nepieciešamas.
18. Apmierinot ombuda informācijas pieprasījumu, Komisija sniedza statistikas datus, norādot ACI kategorijas darbinieku, kuri ir vecāki par 65 gadiem, līguma dienu skaitu absolūtos skaitļos un kā procentuālu īpatsvaru no kopējā ACI līguma dienu skaita par katru gadu laika posmā no 1987. līdz 2006. gadam.
Ombuda provizoriskie apsvērumi, kas pamato mierizlīguma piedāvājumu
19. Vispirms ombuds norādīja, ka Eiropas Kopienu Tiesa ir atzinusi principu par nediskrimināciju vecuma dēļ, kas noteikts Pamattiesību hartas 21. pantā, par Kopienas tiesību vispārīgu principu.[14] Saskaņā ar šo principu Komisija, pieņemot darbā ACI kategorijas darbiniekus, nedrīkst izturēties pret kandidātiem atšķirīgi viņu vecuma dēļ, ja vien tā nepierāda, ka šādas atšķirības ir atbilstoši pamatotas, lai pienācīgi ievērotu likumīgas un pietiekami nozīmīgas Kopienas intereses.
20. Saistībā ar ombuda veikto šīs sūdzības izmeklēšanu Komisija skaidri apliecināja, ka, piedāvājot ACI kategorijas darbiniekiem līgumus, tā izturas nelabvēlīgi un tātad arī atšķirīgi pret tulkiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem. Atšķirīga izturēšanās vecuma dēļ ir diskriminācija vecuma dēļ, ja vien šo atšķirīgo izturēšanos objektīvi nepamato. Tādēļ Komisijai tika lūgts pierādīt, ka šāda atšķirīga izturēšanās ir pienācīgi pamatota.
21. Ombuds norādīja, ka atbildē ombudam Komisija ir uzsvērusi satraucošās demogrāfiskās tendences šajā profesijā. Tādēļ Komisija apgalvoja, ka atšķirīgo izturēšanos pamato nepieciešamība pieņemt darbā jaunus tulkus un apmācīt viņus, lai nodrošinātu atbilstošu un kvalificētu ārštata tulku bāzi, ko ilgtermiņā varēs izmantot kā tulku rezervi. Atšķirīgā izturēšanās uzlaboja amatpersonu vecuma piramīdu tulkošanas jomā. Turklāt jaunajiem tulkiem radās iespēja iegūt pietiekamu pieredzi un praksi, lai gūtu panākumus turpmākajos atklātajos konkursos.
Šajā jautājumā ombuds piekrita, ka Komisijas minētās intereses, proti, jaunas kompetentu tulku paaudzes piesaistīšana un mācīšana, atbilst likumīgām Kopienas interesēm. Tomēr ombuds norādīja, ka Komisija nav sniegusi atbilstošus datus un pierādījumus, kas pamatotu šo argumentu.[15] Turklāt Komisija nav nodrošinājusi nepieciešamo līdzsvaru starp to tulku interesēm, kuri ir vecāki par 65 gadiem, un minētajām Kopienas interesēm. Viņš minēja, ka politikas mērķi izveidot un apmācīt jaunu kompetentu tulku paaudzi var īstenot arī veidā, kas ir ievērojami mazāk apgrūtinošs tulkiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem. Piemēram, viena šāda metode būtu piešķirto līguma dienu skaita pakāpeniska samazināšana visiem vairs "ne jaunajiem" kandidātiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav vecāki par 65 gadiem, lai tādā veidā radītu iespējas piedāvāt darba pieredzi "jaunajiem" tulkiem.
22. Ņemot vērā iepriekš teikto, ombuds uzskata, ka Komisija nav atbilstoši pamatojusi savu izturēšanos pret tulkiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem, piemēram, sūdzības iesniedzēju. Tā var būt kļūda pārvaldē. Tādēļ ombuds izsaka mierizlīguma piedāvājumu attiecībā uz šo lietas aspektu, un, proti, šādā redakcijā:
Ombuds paziņo, ka Komisijai ir:
Argumenti, kas ombudam iesniegti pēc mierizlīguma piedāvājuma izteikšanas
23. Komisija savā atbildē uz mierizlīguma piedāvājumu paskaidroja, ka ir jāņem vērā jauns apstāklis. Tā norādīja, ka Eiropas Kopienu Tiesa nesen ir atcēlusi Pirmās instances tiesas spriedumu apvienotajās lietās T-153/01 un T-323/01 Alvarez Moreno pret Komisiju .[16] Tādēļ Komisija apgalvoja, ka tās sākotnējais noteikumu skaidrojums, saskaņā ar kuru tā nepiedāvāja nekādu darbu nevienam ACI kategorijas darbiniekam, kurš ir vecāks par 65 gadiem, ir bijis pareizs un ka tas arī turpmāk būs pareizs, kamēr lēmums, kas balstīts uz šādu interpretāciju, netiks anulēts ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu. Līdz ar to Komisija paziņoja, ka tā nevar pieņemt ombuda mierizlīguma piedāvājumu.
24. Turklāt Komisija norādīja, ka Pirmās instances tiesa ir nospriedusi, ka:
"Komisijai nav pienākuma atkārtoti pieņemt darbā [pieteikuma iesniedzēju]. Iestāde drīkst nepiedāvāt jaunu palīgdarbinieka darba līgumu tulkam, kuru tā agrāk nodarbinājusi, neatkarīgi no tulka vecuma un citiem iemesliem."[17]
25. Turklāt Komisija uzsvēra, ka tās politikas mērķis ir nodrošināt tulka profesijas vecuma struktūras atjaunošanos. Minētā politika veicina gados jaunu tulku mācības un garantē viņiem darba iespējas.
26. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos par Komisijas atbildi norādīja, ka dažas dienas pēc ombuda piedāvājuma noraidīšanas Komisija izdeva informatīvu paziņojumu, kas datēts ar 2007. gada 29. martu, par ārštata tulku, kuri ir vecāki par 65 gadiem, pieņemšanu darbā. Paziņojumā bija iekļauta šāda informācija:
"Tādēļ Komisija plāno atgriezties pie sākotnējās nostājas un vairs nepieņemt darbā ACI kategorijas darbiniekus, kuri ir vecāki par 65 gadiem."
Ombuda novērtējums, kas pamato ieteikuma projektu
27. Ombuda mierizlīguma piedāvājuma noraidījums no Komisijas puses bija balstīts uz Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu lietā C-373/04 P. Ombuds norādīja, ka Tiesa atcēla Pirmās instances tiesas nolēmumu, pamatojot ar to, ka tajā pieteikumu vajadzēja atzīt par nepieņemamu. Tiesa nav lēmusi par lietas būtību un tādēļ nav izteikusi nekādu viedokli par tiesisko interpretāciju, kas sniegta Pirmās instances tiesas nolēmumā.
28. Pirmās instances tiesa atzina, ka CEOS 74. pants nebija piemērojams ACI kategorijas darbiniekiem lielā mērā tādēļ, ka noteikumi, ko piemēro ACI kategorijas darbiniekiem, bija noteikti īpašos Noteikumos, ko Eiropas Parlamenta birojs pieņēma 1999. gada 13. jūlijā, un konvencijā, kas parakstīta 1999. gada 28. jūlijā (sk. šā īpašā ziņojuma 3. punktu). Kaut arī Komisijai bija taisnība, kad tā paziņoja, ka atceltais Pirmās instances tiesas nolēmums tai vairs nav juridiski saistošs, ombuds uzskata, ka Komisija nav paskaidrojusi, kādēļ tai, pamatojoties uz attiecīgiem faktiem un piemērojamajiem tiesiskajiem noteikumiem, nebūtu jāizvēlas pieņemt lēmumu, kas būtu idents Pirmās instances tiesas lēmumam, ko tā pieņēmusi, izskatot šīs lietas pēc būtības.
29. Attiecībā uz faktiem šajā lietā ombuds atzīst, ka papildus atsaucei uz Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumu Komisija atbildē uz ombuda mierizlīguma piedāvājumu ir atkārtoti paskaidrojusi, ka tās politika ir izstrādāta, lai nodrošinātu tās rīcībā esošās tulku rezerves "atjaunošanu". Komisija arī paziņoja, ka tās politika attiecībā uz ACI kategorijas darbinieku pieņemšanu darbā rada Komisijas dienestiem iespēju pielāgoties svārstīgajai darba slodzei. Šajā jautājumā ombuds atzina, ka Komisija ievēro vislielāko piesardzību, pieņemot darbā savus darbiniekus. Piemēram, tai nedrīkst prasīt, lai tā turpina slēgt darba līgumus ar kādu konkrētu ACI kategorijas darbinieku tikai tādēļ, ka tā ir iepriekš slēgusi ar viņu līgumu. Taču Komisijas lielo piesardzību nedrīkst īstenot tādā veidā, lai pārkāptu nediskriminācijas principu, kas paredz, ka pret dažādām situācijām nedrīkst izturēties vienādi, ja vien šāda izturēšanās nav objektīvi pamatota.
30. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas viedokli princips par nediskrimināciju vecuma dēļ, kas noteikts Pamattiesību hartas 21. pantā, ir Kopienas tiesību vispārīgs princips.[18] Saskaņā ar šo principu Komisija, pieņemot darbā ACI kategorijas darbiniekus, nedrīkst izturēties pret kandidātiem atšķirīgi viņu vecuma dēļ, ja vien tā nepierāda, ka šādas atšķirības ir objektīvi pamatotas.[19] Ombuds norādīja, ka attiecībā uz obligāto pensionēšanās vecumu, kas automātiski izbeidz darba līgumu, Tiesa ir lēmusi arī šādi:
"[Gados jaunu personu] (...) darbā pieņemšanas veicināšana bez šaubām ir sociālās politikas likumīgs mērķis (...). Tādēļ [šāds] mērķis (...) būtībā ir uzskatāms par tādu, kas objektīvi un pamatoti attaisno (...) atšķirīgu izturēšanos, pamatojoties uz vecumu (...). Atliek noskaidrot, vai (...) šā likumīgā mērķa sasniegšanas līdzekļi ir atbilstoši un nepieciešami".[20]
31. Intereses, uz kurām Komisija atsaucās savā atzinumā ombudam, proti, vajadzība radīt darba iespējas jaunpienācējiem un viņus apmācīt, ir atzīstamas par "likumīgu mērķi". Tomēr ombuds nav pārliecināts, ka Komisijas izmantotie līdzekļi, proti, pilnīgs aizliegums pieņemt darbā ACI kategorijas darbiniekus, kuri ir vecāki par 65 gadiem, ir "atbilstošs un nepieciešams", lai sasniegtu šo likumīgo mērķi. Lai šā mērķa sasniegšanas līdzekļi būtu "atbilstoši un nepieciešami", Komisijai būtu vismaz jāpamato ar konkrētiem datiem un pierādījumiem, ka tiešām ir nepieciešams rezervēt konkrētus tulkošanas darbus jaunpienācējiem. Šādi konkrēti dati un pierādījumi būtu, piemēram, saistāmi ar stundu skaitu, kas vajadzīgs, lai īstenotu "jaunpienācēju shēmu". Turklāt Komisijai būtu jāpamato, ka šo pašu mērķi nav iespējams sasniegt ar ne tik ierobežojošiem līdzekļiem, piemēram, tādiem, kas attiektos uz visu vecumu apmācītiem tulkiem, nevis tikai uz apmācītiem tulkiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem.
32. Tādēļ ombuds atkārtoti uzsvēra, ka Komisija nav atbilstoši pamatojusi savu aizliegumu pieņemt darbā tulkus, kuri ir vecāki par 65 gadiem. Tā bija kļūda pārvaldē. Tādēļ ombuds sagatavoja ieteikuma projektu.
33. Ombuds savā ieteikuma projektā atgādināja, ka gadījumos, kad izmeklēšanā ir atklāta kļūda pārvaldē, viņš var atzīt par piemērotu, ka attiecīgā iestāde piedāvā finansiālu kompensāciju sūdzības iesniedzējam, kam nodarīts kaitējums saistībā ar šo kļūdu pārvaldē.
34. Sūdzības iesniedzējs pieprasīja kompensāciju par kopējo summu 34 619 euro apmērā. Tomēr ombuds norādīja, ka nav iespējams konstatēt, vai sūdzības iesniedzējam būtu piedāvāts tāds pats darba apjoms, kāds viņam tika piedāvāts iepriekš. Ombuds uzskatīja, ka precīzs sūdzības iesniedzējam nodarīto zaudējumu apmērs būtu atkarīgs no daudziem faktoriem, kas varēja inter alia ietvert: mēru, kādā sūdzības iesniedzēja konkrētais valodu profils atbilstu dienesta konkrētajām vajadzībām attiecīgā laikposmā; tulkošanas darba apjomu, par kādu attiecīgā laikposmā tiktu slēgti līgumi ar ACI kategorijas darbiniekiem ar tādu pašu valodu profilu kā sūdzības iesniedzējam; kandidātu skaitu darbam, kas atbilstu sūdzības iesniedzēja valodu profilam attiecīgā laikposmā; un šo kandidātu salīdzinošo kvalitāti. Ombuds arī atzina, ka Komisija ievēro vislielāko piesardzību, pieņemot darbā savus darbiniekus. Piemēram, tai nedrīkst prasīt, lai tā turpina slēgt darba līgumus ar kādu konkrētu ACI kategorijas darbinieku tikai tādēļ, ka tā ir iepriekš slēgusi ar viņu līgumu. Taču Komisijas piesardzība nedrīkst pārkāpt nediskriminācijas principu. Tā kā Komisija nebija pienācīgi pamatojusi apstrīdēto diskrimināciju pret tulkiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem, ombuds uzskatīja par lietderīgu, ka Komisija sazinātos ar sūdzības iesniedzēju, lai vienotos par piemērotu kompensāciju par zaudējumiem, kas sūdzības iesniedzējam nodarīti saistībā ar Komisijas diskriminējošās politikas piemērošanu.
Argumenti, kas ombudam iesniegti pēc ieteikuma projekta sagatavošanas
35. Komisija nepiekrita ombuda viedoklim, ka tā ir pārkāpusi nediskriminācijas principu, nepieņemot darbā ACI kategorijas darbiniekus, kuri ir vecāki par 65 gadiem. Tā uzskatīja, ka ACI kategorijas darbiniekiem ir jāpiemēro CEOS. Tā norādīja, ka saskaņā ar CEOS 119. pantu[21] darba attiecības ar līgumdarbiniekiem izbeidzas, kad darbinieks sasniedz 65 gadu vecumu. Šādos apstākļos un vienīgi tiesisku iemeslu dēļ Komisija nevar mainīt tās darbā pieņemšanas politiku un nevar piedāvāt sūdzības iesniedzējam kompensāciju.
Ombuda novērtējums pēc ieteikuma projekta
36. Saskaņā ar Pamattiesību hartas 21. pantu ir aizliegta jebkāda diskriminācija jebkāda iemesla dēļ, piemēram, diskriminācija vecuma dēļ. Turklāt, pēc Eiropas Kopienu Tiesas domām, princips par nediskrimināciju vecuma dēļ, kas noteikts Pamattiesību hartas 21. pantā, ir Kopienas tiesību vispārīgs princips.[22] Saskaņā ar šo nediskriminācijas principu Komisija nedrīkst izturēties pret pilsoņiem atšķirīgi viņu vecuma dēļ, ja vien tā nepierāda, ka šādas atšķirības ir objektīvi pamatotas un mērķa sasniegšanas līdzekļi ir atbilstoši un nepieciešami.[23] Attiecībā uz obligātās pensionēšanās vecuma problēmu, kas automātiski izbeidz darba līgumu, Eiropas Kopienu Tiesa ir arī paziņojusi, ka:
"[Gados jaunu personu] (...) darbā pieņemšanas veicināšana bez šaubām ir sociālās politikas likumīgs mērķis (...). Tādēļ [šāds] mērķis (...) būtībā ir uzskatāms par tādu, kas objektīvi un pamatoti attaisno (...) atšķirīgu izturēšanos, pamatojoties uz vecumu (...). Atliek noskaidrot, vai (...) šā likumīgā mērķa sasniegšanas līdzekļi ir atbilstoši un nepieciešami".[24]
37. Komisija joprojām uzskatīja, ka CEOS minētie vecuma ierobežojumi ir piemērojami ACI kategorijas darbiniekiem. Turklāt, kā paskaidrots ieteikuma projektā, tā mēģināja attaisnot atšķirīgo izturēšanos pret ACI kategorijas darbiniekiem, kuri ir vecāki par 65 gadiem, atsaucoties uz nepieciešamību izveidot darba iespējas jaunpienācējiem un viņus apmācīt. Kaut arī ombuds neizslēdz iespēju, ka šāds mērķis var būt "likumīgs mērķis", ombuds apšauba, ka šā mērķa sasniegšanā izmantotie līdzekļi, un, proti, pilnīgs aizliegums pieņemt darbā ACI kategorijas darbiniekus, kuri ir vecāki par 65 gadiem, ir atbilstošs un nepieciešams.
38. Ombuds nepiekrīt Komisijas izvirzītajam argumentam, ka tiesisku iemeslu dēļ tai nav citas izvēles, kā vien apturēt to ACI kategorijas darbinieku pieņemšanu darbā, kuri ir vecāki par 65 gadiem. Ombuds uzskata, ka Komisija nepieņem darbā ACI kategorijas darbiniekus, kuri ir vecāki par 65 gadiem, tādēļ, ka tā ir izlēmusi tā nedarīt.
39. Ombuds vēlas uzsvērt, ka neapstrīd Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumu. Šajā jautājumā ombuds stingri uzsver, ka Eiropas Kopienu Tiesa ir atcēlusi Pirmās instances tiesas nolēmumu[25] procesuālu iemeslu dēļ, nevis izskatot lietu Alvarez Moreno pret Komisiju pēc būtības. Tādēļ ombuda secinājumi šajā lietā pilnībā atbilst Pirmās instances tiesas un Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumiem.
40. Turklāt ombuds arī vēlas uzsvērt, ka neapstrīd noteikumus, ko pieņēmis likumdevējs (piemēram, Civildienesta noteikumus un CEOS). Ombuda pilnvaras neparedz iespēju apšaubīt likumdevēja tiesības pieņemt tādu darbā pieņemšanas politiku, kurā var ņemt vērā vecuma faktoru. Šajā ziņā ombudam ir jāuzsver fakts, ka Civildienesta noteikumos un CEOS ir paredzētas prasības amatpersonām (Civildienesta noteikumu 52. pantā) un pārējiem darbiniekiem (CEOS 47., 74. un 119. pantā) pensionēties 65 gadu vecumā (vai izņēmuma gadījumos 67 gadu vecumā attiecībā uz amatpersonām). Ombuds uzsver, ka šī lieta nebūt neignorē CEOS 74. pantu. Drīzāk tā ir balstīta uz atziņu, ko atbalstīja arī Pirmās instances tiesa, pieņemot nolēmumu par lietu Alvarez Moreno pret Komisiju pēc būtības, proti, ka CEOS 74. pants nav piemērojams ACI kategorijas darbiniekiem.
41. Ombuds atzīst, ka Komisijai nav juridiska pienākuma ievērot atcelto Pirmās instances tiesas nolēmumu. Tomēr ombuds uzsver, ka nolēmuma atcelšana, pamatojoties uz procedūras pārkāpumu, nenozīmē, ka Komisijas interpretācija, ko tā sniegusi jautājumā par lietas būtību, automātiski būtu pareiza. Viņš norāda, ka Komisija šīs izmeklēšanas ietvaros nav izvirzījusi nekādus argumentus jautājumā par Pirmās instances tiesas pamatojumu, izskatot lietu pēc būtības.
42. Ombuds pauž nožēlu par faktu, ka neatkarīgi no ombuda nemitīgajiem centieniem palīdzēt Komisijai novērst kļūdu pārvaldē, ko radījusi tās pašreizējā politika, Komisija nav uz tiem pozitīvi reaģējusi.
43. Ombuds uzskata, ka šī kļūda pārvaldē ir pietiekami nozīmīga, lai pamatotu šā īpašā ziņojuma sniegšanu Parlamentam.
44. Visbeidzot, ombuds norāda, ka līdzīgā izmeklēšanā, kas veikta par Eiropas Parlamenta praksi attiecībā uz to ACI kategorijas darbinieku pieņemšanu darbā, kuri ir vecāki par 65 gadiem, ombuds sniedza Parlamentam līdzīgu ieteikuma projektu, un tā rezultātā Parlaments piekrita ombuda nostājai un mainīja savu praksi attiecībā uz to ACI kategorijas darbinieku pieņemšanu darbā, kuri ir vecāki par 65 gadiem. Piekrītot šādai nostājai, Parlaments interpretēja piemērojamos noteikumus, attiecībā uz kuriem jāuzsver, ka tie ir tie paši noteikumi, par ko Komisija domā, ka tie rada Komisijai pienākumu nepieņemt darbā ACI kategorijas darbiniekus, kuri ir vecāki par 65 gadiem, tādā veidā, kas neparedz aizliegumu pieņemt darbā ACI kategorijas darbiniekus, kuri ir vecāki par 65 gadiem. Tā rīkojoties, Parlaments novērsa iespējamu kļūdu pārvaldē, uz ko bija norādījis ombuds.
Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem par šo sūdzību, ombuds atkārto savu turpmāk sniegto ieteikuma projektu kā ieteikumu Komisijai.
Komisijai ir jāmaina tās pašreizējā politika, kas aizliedz pieņemt darbā ACI kategorijas darbiniekus, kuri ir vecāki par 65 gadiem, un jākompensē sūdzības iesniedzējam zaudējumi, kas tam radušies tādēļ, ka šī politika tika piemērota viņa gadījumā.
Eiropas Parlaments varētu izskatīt iespēju pieņemt attiecīgu rezolūciju.
P. Nikiforos DIAMANDOUROS
Strasbūrā, 2008. gada 4. decembrī
[1] Eiropas Parlamenta Lēmums 94/262 (1994. gada 9. marts) par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi (94/262/EOTK, EK, "Euratom"), OV, 1994, L 113, 15. lpp.
[2] Padomes Regula Nr. 628/2000 (2000. gada 20. marts), ar kuru groza Regulu Nr. 259/68, ar ko izveido Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināanas kārtību, OV, 2000, L 76, 1. lpp. Šīs regulas 1. pants paredz:
"(...) (2) Līdz ar to visi konferenču tulki ir jāpieņem darbā kā palīgdarbinieki, uz kuriem attiecas Darba nosacījumu citiem Eiropas Kopienu darbiniekiem III sadaļa (...)
Darba nosacījumu citiem Eiropas Kopienu darbiniekiem 78. pantu papildina ar šādu punktu:
Darbā pieņemšanas un atalgojuma noteikumus, ko piemēro Eiropas Parlamenta konferenču tulkiem, piemēro arī palīgdarbiniekiem, ko Komisija pieņem darbā par konferenču tulkiem Kopienas iestāžu un struktūru uzdevumā."
[3] CEOS 74. pants (tā laika versijā) paredzēja: "Palīgdarbinieku darba tiesiskās attiecības beidzas, izņemot nāves iestāšanās gadījumus: 1. ja līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku: (...) b) tā mēneša beigās, kurā darbinieks sasniedz 65 gadu vecumu (...)"
[4] Sūdzības iesniedzējs nebija šā tiesvedības procesa dalībnieks.
[5] Apvienotās lietas T-153/01 un T-323/01 Alvarez Moreno pret Komisiju [2004] ECR-SC I-A-161 un II-719.
[6] Lieta T-275/01 Alvarez Moreno pret Parlamentu [2004] ECR-SC I-A-171 un II-765.
[7] Lieta T-276/01 Garroni pret Parlamentu [2004] ECR-SC I-A-177 un II-795.
[8] Šī lieta ir publicēta tikai franču valodā. Šeit lietotos tulkojumus angļu valodā ir sagatavojis ombuda dienests. Apvienoto lietu T-153/01 un T-323/01 84.-89. punkts franču valodā skan šādi:
"84. Or, les contrats d'engagement des interprètes de conférence conclus en application du troisième alinéa, comme du premier alinéa, de l'article 78 du RAA se caractérisent par le fait qu'ils sont conclus pour certains jours spécifiques, de sorte que tant la date du début que celle de la fin de l'engagement constituent des éléments indispensables du recrutement des agents auxiliaires en question.
85. En effet, d'une part, étant donné que le terme du contrat d'engagement est toujours fixé par l'indication dans celui-ci, des jours spécifiques des prestations, aucun recours à l'article 74, paragraphe 1, sous b), du RAA n'est nécessaire pour déterminer la fin de l'engagement. D'autre part, dans le contexte de ce type de contrat, la prescription de cet article constitue une des "conditions de recrutement" visées à l'article 78 du RAA, dès lors que la durée précise de l'engagement est fixée, conformément à l'article 56 du RAA, en tant que condition d'engagement. En d'autres termes, s'agissant d'un contrat limité à des jours spécifiques, la fin de l'engagement constitue une condition caractéristique et indispensable du recrutement de l'interprète, inhérente à celui-ci.
86. Il s'ensuit que l'article 74 du RAA constitue une des dispositions du titre III du RAA auxquelles le Parlement a dérogé lorsqu'il a adopté la réglementation de 1999.
87. Par conséquent, c'est à tort que la Commission a considéré que l'article 74, paragraphe 1, sous b), du RAA était applicable à la requérante et qu'il ne s'agissait pas d'une condition de recrutement au sens de l'article 78 du RAA (...)
89. Il est vrai que l'article 8 de la réglementation de 1999 renvoie aux dispositions du RAA et aux règles applicables à l'ensemble du personnel pour toute question non prévue par ladite réglementation ou par la convention de 1999. Toutefois, étant donné que la raison d'être de la réglementation de 1999 est de permettre au Parlement d'engager les interprètes auxiliaires de session pour des jours spécifiques, la "fin de l'engagement" au sens de l'article 74 ne constitue par une question non prévue par la réglementation de 1999. En outre, au vu du caractère occasionnel de tels engagements et du fait que les institutions n'ont pas l'obligation d'engager un interprète particulier à un moment donné pour une période minimale, l'âge de l'interprète ne saurait constituer un élément pertinent pour ce qui est de l'exécution des services en question. Il s'ensuit que la stipulation d'une limite d'âge ne constitue pas une clause indispensable dans un contrat d'engagement d'un interprète et rend nécessaire le recours à l'article 74 du RAA."
[9] Lieta C-373/04 P Komisija pret Alvarez Moreno [2006] ECR I-1.
[10] Pamattiesību hartas 21. pants paredz, ka: "Aizliegta jebkāda veida diskriminācija, tostarp diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ."
[11] Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 5. panta 3. punkts nosaka šādi: "Amatpersona jo īpaši izvairās no jebkādas nepamatotas sabiedrības locekļu diskriminācijas nacionālās piederības, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpašību, valodas, reliģijas vai ticības, politisko vai citu uzskatu, piederības nacionālajai minoritātei, īpašuma, dzimšanas, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ."
[12] Sk. 3. zemsvītras piezīmi.
[13] Šim nolūkam Mutiskās tulkošanas ģenerāldirektorāts izveidoja jaunpienācēju shēmu, kas nodrošināja jaunajiem ACI kategorijas darbiniekiem noteiktu skaitu secīgu darba dienu.
[14] Sk. lietu C-144/04 Mangold [2005] ECR I-9981, 75. punkts.
[15] Šajos pierādījumos ir jāiekļauj konkrēta informācija par darba dienu skaitu, ko var piešķirt "jaunajiem tulkiem".
[16] Lieta C-373/04 P Komisija pret Alvarez Moreno [2006] ECR I-1.
[17] Apvienotās lietas T-153/01 un T-323/01 Alvarez Moreno pret Komisiju [2004] ECR-SC I-A-161 un II-719. 105. punkts franču valodā nosaka šādi: "la Commission n'avait, en tout été de cause, pas l'obligation de faire appel à nouveau à ses services. Il demeure en effet toujours loisible à l'administration de ne pas conclure de nouveau contrat d'agent auxiliaire avec un interprète auquel elle avait précédemment fait appel, et cela quels que soient l'âge de ce dernier et les motifs qui la conduisent à cette décision."
[18] Sk. 14. zemsvītras piezīmi.
[19] Lieta C-344/04 "International Air Transport" un citi [2006] ECR I-403, 95. punkts.
[20] Lieta C-411/05 Palacios de la Villa [2007] ECR I-8531, 64.-67. punkts.
[21] Versija, ko piemēro kopš 2004. gada 1. maija.
[22] Sk. 14. zemsvītras piezīmi.
[23] Sk. 20. zemsvītras piezīmi.
[24] Sk. 20. zemsvītras piezīmi.
[25] Sk. 27. punktu iepriekš.
